Ar laikraksta “Zemgales Ziņas” starpniecību ļoti vēlos pateikties Jelgavas policistiem, kuri operatīvi reaģēja uz manu saucienu palīgā.
14. jūnijā pie veikala “Mego” Dobeles ielā novietoju velosipēdu (to gan nepieslēdzu) un uz pāris minūtēm iegāju veikalā nopirkt pārtiku. Kad iznācu, velosipēda stāvvietā nebija. No sākuma pat lāgā neaptvēru notikušo. Kad beidzot sapratu, ka tiešām velosipēds ir aizbraucis (manas pašas vainas dēļ), zvanīju 112. Man pajautāja, kur atrodos, tad savienoja ar Valsts policiju Jelgavā. Izstāstīju savu bēdu, aprakstīju velosipēdu. Pēc neilga laiciņa policijas mašīna ar diviem policistiem piebrauca stāvvietā. Jaunie, laipnie policisti mani nomierināja. Nolēmām rakstīt iesniegumu, jo divritenis ir reģistrēts. Pēkšņi pa rāciju ziņoja, lai braucam uz Kazarmes ielu 7. Tur jau priekšā bija trīs speciālās rotas policisti, kas “apsargāja” manu velosipēdu, paslēptu pussagruvušā šķūnī aiz finiera.
Šis gadījums ir tik pārsteidzošs. Mājās paskatījos “Mego” veikala čeku – fiksētais laiks ir pulksten 11.24. Bet mājās Satiksmes ielā es jau sēdēju virtuvē un mēģināju visu “sagremot”. Pulkstenis rādīja 12.40. Jāņem vērā, ka no Kazarmes ielas nācu kājām, stumjot velosipēdu.
Policisti teica, ka man ļoti laimējies. Jā, bet laime man uzsmaidīja šo piecu puišu operatīvas rīcības dēļ. Noteikti jāpiemin arī dispečers, kurš pieņēma izsaukumu. Gribētu vēlreiz pateikt lielu paldies un novēlēt, lai viņiem nekad nepietrūkst laipnu, nomierinošu vārdu, lai stipra veselība un mazāk tādu paviršu velosipēdistu kā es.
