Pēc rudens, ziemas un pavasara, kad kājas ilgstoši bijušas ievilktas ciešākos slēgtos apavos, fizioterapeiti profilaktiskos nolūkos ikvienam iesaka vasarā ļaut tām atpūsties izģērbjot. Proti, staigāšana basām pēdām ļauj iepazīt ne tikai savu ķermeni un apkārtējo pasauli, šis process ir ieguldījums imunitātes stiprināšanā.
Novērš slimības
“Daudz pa lauku un, galvenais, plikām kājām pa zāli un zemes ceļiem, un jūrmalas smiltīm,” uzgaidāmajā telpā, kādai ģimenei ejot ārā no vizītes, ar smaidu nosaka viņu ģimenes ārste. Ieteikums attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Staigāšanai neapautām pēdām ir daudz ieguvumu, liecina pasaulē veikti vairāki pētījumi, par kuriem stāsta medicīnas žurnāli un portāli, kā arī medicīnas speciālisti. Pārvietojoties basām kājām, tiek trenēts un stiprināts būtiski lielāks skaits muskuļu nekā apģērbtām apavos, muskuļi kļūst spēcīgāki un tiek trenēti arī tie, kas atbild par līdzsvara un balsta funkciju, kas palīdz uzlabot stāju, jo apavu valkāšana rada saspringumu muguras, kakla un plecu daļā. Tāpat plikas kājas stimulē asinsriti, pastiprina asiņu plūsmu, novērš varikozo vēnu veidošanos, kā arī mazina saslimšanas iespējas ar dažādām kāju, pēdu un to kaulu slimībām, deformācijām.
Fizioterapeite Anna Reineka norāda: visiem ir pašsaprotami, ka ar rokām un plaukstām cilvēks iepazīst pasauli, īpaši mazuļi. Taču par kājām, konkrēti pēdām, šo faktu kaut kā ignorē, jo liekas, ka kājas ir tās, kurām vienmēr jābūt zeķēs un kurpēs. “Protams, dzīvē ir visādi apstākļi, taču vasarā, kad ir silts, par visiem simts procentiem jāizmanto iespējas, lai izbaudītu dažādus pieskārienus pēdām,” uzsver fizioterapeite.
Iespēju robežās šim procesam jāļaujas visa gada garumā, arī aukstākajos periodos, kad bez zeķēm var uzturēties telpās. “Pieaugušie ir teikuši, ka mājās klimats nav no siltākajiem, ir aukstas grīdas. Bet arī tad var ļaut kādu brīdi pastaigāt neapautām kājām. Galvenais – lai pēda ilgstoši nebūtu aukstumā un mitrumā. Kājām ir jābūt tādā temperatūrā, lai tās nebūtu ne ļoti aukstas, ne arī sasvīdušas,” skaidro speciāliste.
Pa dažādām virsmām
Staigāt plikām pēdām fizioterapeiti vairāk nekā nepieciešamību iesaka tieši bērniem. Viņiem pēdas ir attīstības stadijā. Basas kājas mazuļiem pēdai veido muskulatūru, veicina velves izveidošanos, kad bērns sācis staigāt, stāsta A.Reineka un piebilst, ka pēdā ir daudz nervu receptoru, ar kuriem jūtam katru mazāko pieskārienu. “Vieni ir jutīgāki pie vismazākā akmentiņa, citi spēj staigāt pat pa stikliem. Katram sajūtas ir citādas,” viņa salīdzina.
Tāpat ļoti svarīgi esot attīstīt propriocepciju. Tā ir sajūta, ka zinām, kur mūsu ķermenis atrodas. Tā ir spēja koordinēt ķermeni, lai izvairītos no traumām, piemēram, potītes mežģījuma. No nervu galiem līdz smadzenēm aiziet informācija, ka ir kāds asums, bedrīte, dodot signālu pretim, ka pēda ir jāsavāc, skaidro fizioterapeite.
Arī pieaugušajiem noteikti ir veselīgi staigāt basām kājām. Tagad ļoti populāra kļuvusi tāda izklaides un atpūtas iespēja kā baskāju takas. “Ir labi, ja staigāšanas laikā ir dažādas virsmas, ja reljefs ir mainīgs. Nevajadzētu staigāt ilgstoši pa pārāk cietu virsmu, piemēram, asfaltu. Smiltis ir labas, bet pie paša krasta to struktūra ir pielīdzināma asfaltam, jo tās ir ļoti cietas. Labāk izvēlēties pastaigai vietu tālāk no ūdens. Visādā ziņā virsmas var izraudzīties visdažādākās – ko tik vien iespējams izdomāt,” iesaka A.Reineka. Fizioterapijā tiek izmantotas dažādas līdzsvara virsmas, dažāda izmēra un materiāla bumbas un bumbiņas, pa kurām staigāt, cenšoties noturēt līdzsvaru un izbaudot izjūtas uz dažādām pēdu daļām.
Vingrojumi atslodzei
Pliko kāju sezonā nepieciešams arī profilaktiski pēdas izvingrināt. “Ja ikdienā tik bieži uz pirkstgaliem un papēžiem nestaigā, tad tagad to vajag izdarīt, lai kājas izvingrinātu. Līdzīgi kā savilkt plaukstu dūrē, var to mēģināt izdarīt ar kāju pirkstiem un pēdu,” kāju muskuļu atbrīvošanas vingrinājumus min fizioterapeite.
Bērniem var likt ar pēdām un kāju pirkstiem pārcilāt zīmuļus no vienas čupiņas uz otru, saņurcīt papīra lapu vai tikai ar pirkstu palīdzību satvert un salocīt lakatiņu. Lai pēdas izmasētu, var ar asāku vai gludāku bumbu parullēt pa pēdas apakšu un augšu. Var arī mājas apstākļos iegādāties un izmantot līdzsvara virsmas, cenšoties noturēties uz tās, lai attīstītu propriocepciju.
Apavi jāizvēlas rūpīgi
Vasarā visbiežāk kurpēs pēdas tiek vilktas bez zeķēm, neapautas. Apavi jāizvēlas rūpīgi. “Bērniem tiem jābūt vecumam atbilstošiem. Bieži pieaugušie domā, ka mazuļiem vajag kurpes ar cietu aizmuguri un stingru zoli. Taču, mācoties kārtīgi staigāt, bērnam turpinās veidoties kāja. Stingrs pamats neļaus kustēties Ahilleja cīpslai, kurai ir liela nozīme pēdas pareizā attīstībā,” norāda fizioterapeite. Vienlaikus viņa atgādina, ka bērnam pēdas un kājas aug, attīstās līdz skolas vecumam, tas ir, līdz septiņiem gadiem. “Nereti pieaugušie nodomā, ka bērnam jau agrīnā vecumā veidojas plakanā pēda, tādēļ ieliek cietā kurpē, jo šķiet, ka bērns nespēj noturēties. Lai mazinātu uztraukumu, ir vērts parādīties fizioterapeitam, taču lieki satraukties nevajadzētu,” mierina speciāliste.
Savukārt pieaugušajiem apavus, ko vilkt uz plikas pēdas, A.Reineka iesaka izvēlēties atbilstoši plānotajai staigāšanas slodzei. Ir nepieciešami ērti apavi. Piemēram, aizbraucot ceļojumā vai ejot desmit, piecpadsmit kilometru – tā ir liela slodze. Ja ir kurpes ar papēžiem, tad maksimālais tā augstums ir četri centimetri. Garāks ietekmē negatīvi ne tikai pēdu, bet arī muguru.
Ja cilvēks nolēmis sākt skriet, arī šeit apaviem ir liela loma, lai nākotnē nebūtu nevēlamu traumu. Apaviem jābūt viegliem, ērtiem un piemērotiem pēdai, bet ar mēru, lai pēda tomēr spētu arī līdzdarboties aktivitātē. To gan vislabāk var palīdzēt izvēlēties speciālists, uzsver A.Reineka un piebilst: “Ja kājās ir iešļūcenes vai sandales, pieaugušajiem tas nav nekas slikts, ja ar šādiem apaviem iet līdz jūrai, nelielus gabalus. Galvenais – lai pēdai ir ērti un nav sajūtas, ka čība visu laiku ir jānotur.”
Siltajā vasaras laikā ieteicams izvēlēties tādas kurpes, par kurām var apgalvot – jā, es tajās varēšu nostaigāt visu dienu. “Ādas apavi ne vienmēr ir labākais materiāls, jo tas var radīt svīšanu, īpaši ja kurpes ir slēgtas. Modē ir krokši, kas ir izskrienamie apavi, piemēroti īsu gabalu staigāšanai, jo tajos pēda un pati kāja var nogurt – svarīgākais to izvēlē ir pietiekama vēdināšanās,” apavu izvēli skaidro fizioterapeite.
PIEREDZE
Līga (38 gadi), trīs bērnu mamma
Maniem vecākiem un arī vecvecākiem vienmēr ir bijušas problēmas ar kājām, īpaši apakšstilbiem un pēdām. Jau bērnībā un pusaudžu gados arī man parādījās sāpes – sāpēja pēdas, nevarēju tās nostiept, deformējās īkšķis, kroplīgs veidojās mazais pirkstiņš. Ikros parādījās vēnu mezgli. Lielākas “traumas” par kājas vilkšanu apavos man nebija, jo ar kurpju izvēli sāpju un deformācijas dēļ bija lielas grūtības, taču tobrīd strādāju birojā – pašvaldības iestādē, kur ar izskatu visam vajadzēja būt kārtībā. Kad piedzima mans pirmais bērns, sanāca, ka pārcēlāmies dzīvot uz laukiem. Tur sāku staigāt plikām pēdām, un tagad, desmit gadu laikā, ir ievērojami uzlabojumi. Iestājoties vēlākam pavasarim, es kurpes aizmetu pa gaisu un izbaudu baskāju brīvību. Pat pa pilsētas centru esmu staigājusi plikām pēdām. Sabiedrība, to redzot, reaģē kā uz tādu brīnumu, bet patiesībā tā ir daudz ērtāk, īpaši siltos laikapstākļos. Jebkuram siltumā kājas kaut nedaudz piepampst. Pie draudzenes, kura tamborē, esmu pasūtījusi speciālas kurpes ar ļoti minimālu un plānu zolīti. Arī bērniem ļauju staigāt plikām kājām. Protams, ir nācies nedaudz sadurties, uzkāpt kam asākam un nepatīkamākam, taču staigāšana plikām pēdām māca uzmanīties no nākamās reizes.
