Koncertā “Mana vasaras melodija” rītvakar uzstāsies arī arvien populārākais dziedātājs Ainars Bumbieris.
30. jūnijā Jelgavā, Pasta salā, ikviens gaidīts uz vērienīgo koncertu “Mana vasaras melodija 2017”, kuru vadīs TV personības Liene Bērziņa un Māris Grigalis. Koncerta sākums – pulksten 21.
“Šajā vasaras vakarā mūziķi dalīsies ar klausītājiem savās skaistākajās vasaras melodijās, radot priecīgu, skanīgu un lustīgu vasaras sajūtu, skatītājiem paņemot savu mīļāko melodiju līdzi, ar kuru pavadīt tālāko vasaras daļu – dzimšanas dienas, ballītes vai vienkārši skaļi dziedot līdzi radio,” līdz ar LNT un Jelgavas pilsētu aicina projekta PR vadītāja Una Griškeviča.
“Kārtīgi izbaudīt zaļumballi es savulaik iemācījos no vecāsmammas. Viņa man iemācīja veco labo šīberēšanu, polku un valcerīti. Izdzirdot labu latvju ziņģi, dažubrīd grūti nostāvēt malā, tādēļ šādas lustīgas kopā sanākšanas man sagādā īpašu prieku. Redzot, kā cilvēku sejās no dancošanas parādās sārtums, smaidi un acu skati kļūst sirsnīgāki un mīļāki, sajūtot skatītājos atsaucību un vēlmi no sirds atpūsties, es saprotu, ka darbs, kuru daru, kādam ir sagādājis prieku un vēlāk arī patīkamas atmiņas,” pauž koncerta režisore Dita Torstere.
Pasākumā piedalīsies populārākās Latvijas šlāgergrupas un dziedošās ģimenes “Crazy Dolls”, “Mākoņstūmēji”, “Liepavots”, Zvaigžņu lietus”, “Baltie lāči”, “Rumbas kvartets”, “Ducele”, “Lustīgais blumīzers”, “Laimas muzykanti”, dziedošo ģimeņu šovos iepazītās Tihovsku un Dūdumu ģimenes, māsas Legzdiņas un brāļi Puncuļi, Aigariņš un Rikardions, Kaspars Antess un citi. Par pavadījumu gādās instrumentālā grupa “Vintāža”. Pēc koncerta – nakts balle ar labākajiem mūziķiem.
Koncerta dalībnieku vidū arī Ainars Bumbieris, kuru “Ziņas” pirms dažām dienām sastapa Rīgas Kinostudijā kādas reklāmas filmēšanas procesa pārtraukumā.
– Vispirms kā jelgavnieks nenoturēšos, nepajautājis, vai jūsu uzvārdam ir kāds sakars ar dziedātāju Noru Bumbieri?
Diemžēl nav. Esmu dzimis Skrundā. Lai gan Noras dziedājums bija ļoti spilgts, es nemēģinu uzvārdu sakritības dēļ celt savu slavu uz viņas lauriem.
Dziedu jau kopš bērnības, bet, kad pabeidzu vidusskolu 2007. gadā, aizgāju uz Rīgu mācīties Latvijas Universitātē un sāku dziedāt puišu grupā “Latte” kopā ar Pāvelu Griškovu un Mārtiņu Ruski. Šī grupa izjuka, un es turpināju kā solists, izpildot Zigmara Liepiņa dziesmas. Pēc kāda laika satiku komponistu Artūru Manguli no Ogres, ar kuru kopā strādāju pie mūziklu iestudēšanas Lailas Ilzes Purmalietes vadībā. Pēc šī kopīgā darba viņš teica: “Nāc, es tevi mācīšu dziedāt.”
– Tas ir tas pats Artūrs Mangulis, kurš pazīstams arī kā politiķis?
Jā, vēl nupat viņš bija Ogres novada domes priekšsēdētājs. Piedalījies arī TV šovā “Koru kari”. Pirmā dziesma, ko viņš man uzticēja iedziedāt, bija “Sniegpulkstenītes”. Mēs šo dziesmu aizsūtījām uz radio. Nu jau kopš 2011. gada katru pavasari tā tiek atzīta par visspēlētāko Latvijas Radio 2. Artūrs man sāka rakstīt arī citas dziesmas, un tā pamazām kļuvu par populāru šlāgermūzikas izpildītāju. Cilvēkiem tuvas dziesmas – par ziediem, par mīlestību. Arī vārdu autors ir Artūrs.
Esmu strādājis arī ar citiem komponistiem – Zigmaru Liepiņu, Borisu Rezņiku, Jāni Strazdu. Vislielākā sadarbība tomēr izveidojusies ar Artūru, un nu jau gatavojamies izdot jaunu albumu. Drīz nāks klajā arī hits par gladiolām, līdz ar to jaunā plate principā būs par ziediem.
– Kā nokļuvāt Jelgavas programmā “Mana vasaras melodija”?
Uzaicināja producents Sandis Mohovikovs, tāpēc, ka dziesma “Lai burvji buras” televīzijas raidījumā “Amigo Dzintara dziesmas” jau divas reizes uzvarēja atlasē, kā arī pusfinālā. Arī Latvijas Radio 2 tā daudz skanējusi, tāpēc tiku uzaicināts uz LNT dzimšanas dienas svinībām 30. jūnijā Pasta salā Jelgavā. Šī dziesma ir ļoti cilvēciska un stāsta par vienkāršām lietām, faktiski par mani un manu dzīvi.
Esmu daudz braukājis apkārt, jo strādāju uz kruīza kuģiem kā dziedātājs, arī dejotājs. Iznāca apceļot daudzas Eiropas valstis un redzēt, kā dzīvo cilvēki Rietumeiropas vai Vidusjūras zemēs. Tomēr atgriezos mājās kā tāds Sprīdītis, jo Latvijā šķiet daudz sirsnīgāk un cilvēciskāk. Pieļauju, ka pēc kāda laika atkal gribēšu skriet kur tālāk. Bet, tā kā piecus gadus nobraukāju apkārt, vismaz pašreiz esmu nolēmis vēl kādu gadu vai pusotru atpūsties no klejojumiem.
– Kā sākās šie klejojumi?
Sāku strādāt ar igauņiem. Viņi meklēja dziedātāju no Latvijas, kurš būtu harismātisks cilvēks un varētu reizē arī dejot, vēļ prastu vismaz trīs valodas. Tā bija kompānija “Show Makers”. Pēc četriem vai pieciem kontraktiem mani uzaicināja cita kompānija – “Show Stoppers”. Tad sapratu, ka esmu jau tiktāl izaudzis, ka man vajag ko vairāk. Aizbraucu uz Zviedriju, uz “Aida” kastingu. Viņiem patika, kā es dziedu un dejoju, tāpēc dabūju divus līgumus uz lielākiem kuģiem nekā “Tallink” un apceļoju arī citas jūras, ne tikai Baltijas vien. Tur iznāca strādāt galvenokārt ar vācu tūristiem, arī jādzied bija vācu valodā. Protams, arī angļu. Šie braucieni bija vērtīgi arī tāpēc, ka papildus tām trim valodām, ko jau zināju, iznāca apgūt vēl četras.
– Ko filmējāt šodien?
Tā būs telefona reklāma. Cenšos aktīvi iesaistīties arī šāda veida pasākumos. Šobrīd populārākā un droši vien arī turpmākos divus gadus Baltijas valstīs un Baltkrievijā būs “Jysk” reklāma, kurā esmu redzams pastāvīgi. Patīk dažādas pozitīvas aktivitātes.
– Varbūt to var uzskatīt par jūsu pamatnodarbi?
Nē, pamatā tomēr ir dziedāšana, arī pasākumu vadīšana. Esmu pozitīvi noskaņots cilvēks, un citiem tādi patīk.
– Un no kurienes dejošana?
Dejot tautiskās dejas sāku jau vidusskolā, bet pēc trīspadsmit šajā jomā nodejotiem gadiem iemācījos arī balles dejas un, strādājot Rīgā ar kompāniju “Show Agency”, apguvu arī šova dejas. Visas čačača un sambas. Var teikt, ka dejošana man ir asinīs. Varbūt arī tāpēc, ka bijuši labi skolotāji. Visvairāk – Zita Serdante un Olga Magone. Paldies viņām. Savukārt par skatuvisko harismu un teātra mākslu varu pateikties Lailai Ilzei Purmalietei.
