Valsts simtgadi Jāņa Čakstes muzejs “Aučos” cer sagaidīt jaunā ēkā.
Blakus Jāņa Čakstes ģimenes dzīvojamai mājai “Auči” Ozolnieku novada Salgales pagastā bijušas arī divas kalpu mājas: viena – dārzā, otra – upmalā. Tā, kas upmalā, šopavasar atjaunota un mājas galā lepojas ar skaistu “2017”, kurš kalpos par vēstures liecību nākamajām paaudzēm. Tur dzīvo ģimene, kas aprūpē “Aučus”. Savukārt tur, kur atradās otra, tieši šobrīd tiek celta muzeja ēka, kuru māju saimniece Latvijas pirmā prezidenta mazmazmeita Kristīne Čakste kopā ar ģimeni cer atklāt nākamgad uz prezidenta dzimšanas dienu 14. septembrī.
Muzejs kalpu mājas vietā
“Auču” dzīvojamā ēka celta 20. gadsimta 30. gados. Kopš 1995. gada tā atkal pieder Jāņa Čakstes dzimtai, to atjaunojis prezidenta vecākais mazdēls Jānis Konstantīns Čakste ar ģimeni. 1999. gadā pēc karos un no likteņa pirksta cietušo “Auču” atjaunošanas tajos tika izvietota Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja iekārtota ekspozīcija, kas ļauj iepazīt J.Čaksti kā personību, sabiedrisku un valsts darbinieku, kā kuplas un draudzīgas ģimenes galvu, izsekot Čakstes dzimtas liktenim.
Pēc tam, kad “Auči” atkal nokļuva ģimenes īpašumā, abas kalpu mājas atstāja to līdzšinējie iedzīvotāji. Kādu laiku abas mājas, kas ir kultūras pieminekļa sastāvdaļa, stāvējušas tukšas. Ēkas vairs nebija atjaunojamas. Saņemot atļauju, pirmā tika nojaukta ēka upmalā, bet, ievērojot tās vēsturisko izskatu, vietā uzcelta jauna, apmūrējot ar vecajiem ķieģeļiem. Tagad pa tās logiem vai stāvot uz terases var vērot Lielupes līgano plūdumu, kas ir turpat vai ar roku sasniedzams. Iedvesmojoties no veiksmīgā rezultāta, šobrīd dārzā top muzeja ēka. Vecie otras kalpu mājas ķieģeļi, sakrauti kaudzē, gaida savu kārtu, lai tad, ja viss ritēs veiksmīgi, līdz nākamajam rudenim sarindotos cits virs cita jaunā muzeja sienās.
Vecā māja tiks ģimenei
“Kad prezidenta mazdēls ar ģimeni atjaunoja “Auču” māju, viņi visi vēl dzīvoja Zviedrijā. Doma bija tāda, ka varēs uz šejieni atbraukt, paciemoties, augšstāvā izmitināties. Laiks ir gājis uz priekšu, pats mājas atjaunotājs jau gadus deviņus ir Meža kapos, mājā saimnieko viņa meita – prezidenta mazmazmeita Kristīne. Ģimene šo māju sāk aizvien biežāk apdzīvot, viņi šeit pavada lielāko gada daļu. Vēsturiski šī māja ir celta ģimenei. Čakste to ir izdomājis, iesāka celtniecību, bet nekad nav šeit dzīvojis – viņš nomira 1927. gadā, māju pabeidza bērni un atraitne. Čakstes ģimene 18 gadu ir viesmīlīgi dalījusi šo māju ar apmeklētājiem, nu ir doma, ka to vajadzētu atdot atpakaļ ģimenei. Vasarās diezgan bieži šeit brauc lielie autobusi. Neteiksim, ka tas ir apgrūtinājums, bet ļoti grūti ievērot privātumu, ja mājā nemitīgi uzturas sveši cilvēki. Ģimene atgūs māju pilnībā, bet muzejs būs izvietots jaunajā ēkā. Tas būs plašāks, ērtāks, modernāks, tur būs kārtīgas semināru telpas. Bet līdz tam vēl diezgan daudz ko darīt,” par iecerēm stāsta muzeja gide Ineta Freimane, piebilstot, ka dārzs un upmala joprojām būs tūristu rīcībā. Vai nebūs žēl līdz ar muzeju pārcelties uz jauno ēku? Pats Čakste “Auču” mājā nekad nav dzīvojis. Nepieredzējis, kā turpat blakus top gatava jaunā māja, viņš mūžu nodzīvojis vecajā, ko savulaik nopircis J.Čakstes tēvs.
Gan “Auči”, gan jaunā muzeja ēka ir Čakstu ģimenes privātīpašums, ierīkoti un atjaunoti par saviem līdzekļiem, arī muzeja būvniecību finansē pati ģimene. “Aučiem” gan nav oficiāla muzeja statusa, tie ir kā piemiņas vieta. Kad muzejs tika dibināts, bija plānots iziet akreditāciju, bet ģimene sapratusi – lai gan ir darbs ar cilvēkiem un ekspozīcija, līdz muzeja statusam pietrūkst gan īstas pētnieciskās darbības, gan arī fondu glabātavas. Taču tas netraucē izrādīt savu viesmīlību un uzņemt “Aučos” interesentus, kuriem pirms braukšanas gan savs apmeklējums jāpiesaka.
Kas mudina savu privātīpašumu teju ik dienu atvērt svešiem cilvēkiem? I.Freimane teic – Jāņa Čakstes ģimene vienmēr sekojusi viņa ideāliem, ko savulaik pats iemantojis, studējot Maskavā. “Tu esi atbraucis mācīties, veidosi karjeru, kāpsi uz augšu, bet atceries, ka ar daļu no tā, kas tev ir, tev ir jādalās. Sekošana šai idejai ir ļoti raksturīga Čakstu dzimtai. Viņi ar milzīgu pietāti izturas pret savu uzvārdu, dzimtas vēsturi. Viņi uzskata – ja reiz viņiem ir šī vēsture, ko viņi nav nopelnījuši, bet kas viņiem ir uzdāvināta, ar to ir jādalās, cik vien var,” teic I.Freimane.
Skaista vieta ar īpašu auru
Gadā “Aučus” apmeklē ap diviem tūkstošiem interesentu, šeit notiek arī laulību ceremonijas. “Mums muzeja sezona nebeidzas kā visiem citiem vasaras beigās. Mums tā beidzas pēc 18. novembra, jo laiks no 14. septembra līdz 18. novembrim ir diezgan aktīvi apmeklēts. Protams, daudz apmeklētāju ir vasarā, pavasarī ekskursijās brauc skolēni. Ļoti patīk, ka pēdējos gados ierodas ģimenes ar bērniem. Patīkami, ka cilvēkiem ir tāda ieinteresētība. Muzejā ir tikai fotogrāfijas un dažas lietas, bet te ir skaisti, un cilvēkus tas fascinē,” stāsta I.Freimane. Pirms aptuveni mēneša muzeja īpašumā nonācis krēsls, kas ir vienīgais vēsturiskais “Auču” eksponāts, pārējais ir piemeklēts. “Aučiem” gājuši pāri kari, blakus atradās frontes līnija, daudz kas izvazāts vai gājis bojā. Pēc Otrā pasaules kara, kad no šejienes devās prom daudzas ģimenes (“Auči” savulaik izmantoti dažādiem mērķiem), kāda ģimene, nezinot, kādi būs dzīvošanas apstākļi jaunajā vietā, paņēma līdzi trīs krēslus. Divi neizturēja laika zobu, bet to cilvēku mazbērni nolēma, ka šim krēslam tomēr vajag atgriezties “Aučos”. ”
J.Čakste zināms kā Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs, kurš Jelgavā noorganizējis dziesmu svētkus. “Tā bija mērķtiecīga, uzņēmīga un tāda cilvēka, kas prot uzņemties atbildību, ļoti liels ieguldījums,” vērtē I.Freimane. Jelgavas Latviešu biedrība joprojām nav zaudējusi saikni ar “Aučiem” – vēl pavasarī šeit iestādītas 30 ābelītes. Dažādās talkās “Aučos” tiek stādīti koki. Te aug gan bijušā prezidenta Valda Zatlera stādītais kastanis, gan jaunais ābeļdārzs, no kura nākotnē cienāties “Auču” apmeklētājiem. Tāpat ik gadu šurp talkot brauc Saeimas pārstāvji, regulāri viesi ir akadēmiskā vienība “Austrums”, kuru J.Čakste dibinājis, studējot Maskavā. Ik gadu 14. septembrī “Aučos” kādam no LLU studentiem par izstrādāto pētījumu tiek pasniegta Jāņa Čakstes stipendija. Stipendiāti arī “Aučus” neaizmirst – astoņi no pavisam 11 nesenajā talkā tīrījuši vecos kalpu mājas ķieģeļus.
“Nezinu neviena cita muzeja, kur būtu vairāk informācijas par Čaksti kā šinī mājā. Tā bija pašas ģimenes doma, ka Latvijā jābūt kādai vietai, kur vairāk uzzināt par valsts pirmo prezidentu, par viņa un ģimenes likteni. No Zemgales nāk četri prezidenti, bet tikai Čakstem un Ulmanim ir mājas, tāpēc ka ir radinieki, kas tās saglabā un šīs vietas padara cilvēkiem pieejamas,” uzsver I.Freimane.
