Grāmata, kas rosina domāt
Dažkārt mēs mēdzam teikt, ka vienu vai otru faktu esam izsvītrojuši no savas atmiņas, sen jau aizmirsuši, “norakuši”, bet atmiņa nav tāds vienkāršs mehānisms, kuru ar vienu rokas kustību var izslēgt vai ieslēgt. Ir tādi notikumi un fakti, kas ar lielāku vai mazāku spēku riņķo prātā, kamēr pārņem savā varā katru mūsu darbību, un ir tādi momenti, kas ik pa laikam uzpeld, liekot mums nepatīkami noskurināties un dvēselei sāpīgi sarauties. Īpaši raksturīgi tas ir ļaunām atmiņām. Mēs vēlamies no tām atbrīvoties, bet nespējam.
Tā notiek ar grāmatas “Trešdienu klubs” varoni Matildu Vīku. Romāna autors ir Somijas zviedru rakstnieks Šells Vesto (Kjell Vesto), latviski to tulkojusi Dace Deniņa. Tā nav sentimentāla pačalošana par sievietes grūto likteni vēsturiski sarežģītā laikā, jo darbība risinās gan Somijas pilsoņu kara gados, gan 1938. gadā, kad Eiropā jau redzami Otrā pasaules kara draudošie mākoņi. Faktiski Matilda nemaz nav romāna galvenā varone, bet šis tēls saista ar neparasti traģisko likteni, cīņu pašai ar sevi un apstākļiem. Svarīgākā persona romānā ir jurists Klāss Tūne, pie kura par sekretāri jeb kantoristi, kā teikts tekstā, strādā Matilda. Klāss smagi pārdzīvo šķiršanos no sievas, darbi nesokas, tāpēc īsti laikā ir izveicīgā, precīzā un apzinīgā Vīka kundze. Te neveidojas nekāds dienesta romāns, bet tiek smalki iezīmētas attiecību un uzvedības normas tā laika Somijas un droši vien arī citu Eiropas valstu sabiedrībā.
Kāpēc tad romānam tāds nosaukums? Trešdienu klubs ir senu skolas un studiju draugu tikšanās reizi mēnesī, lai spriestu par aktuālām problēmām un atcerētos kādreiz notikušo. Tagad viņi ir juristi, ārsti, uzņēmēji, aktieri ar visai atšķirīgu viedokli par pasaulē notiekošo, piemēram, par represijām pret ebrejiem, par Hitleru, par Somijas zviedriem. Autoram, risinot šīs sarunas, izdevies pārliecinoši ieskicēt laikmeta izjūtas, sabiedrības noskaņojumu, arī neiecietību pret citādi domājošajiem. Klāss ilgojas pēc savas bijušās sievas, viņam ir sāpīgi būt vietās, kur kādreiz kopā staigāts, taču arī draugu pulcēšanās nesniedz mierinājumu. Viņš jūtas vientuļš, nelaimīgs, bet cenšas par to nežēloties. Rakstniekam izdevies izjusti un detalizēti atklāt šo smeldzīgi drūmo dvēseles noskaņu, neveidojot ierasto sižeta pavērsienu darba devējs–sekretāre, jo Matilda kādā trešdienas pasākumā, kas notiek Klāsa darba kabinetā, izdzird pazīstamu balsi, kas pamodina viņas otro “es” – Miljas jaunkundzi ar apgrauztajiem nagiem un tramīgo skatienu. Kaut kas briesmīgs ir noticis pagātnē, un to nav iespējams aizmirst, tāpēc sākas savdabīga psiholoģiska spēle.
Dramatisko noskaņu vēl paspilgtina nervozais noskaņojums sabiedrībā, jo “ko gan vēl citu tas varēja nozīmēt, ja ne to, ka miljoniem jaunu vīriešu līķu atkal tiks aprakti zemē pie kaujas lauka tik tuvu virskārtai, ka šīs vietas odīs pēc līķiem desmitiem gadu pēc tam. Jautājums tikai, kad un kur upurēšana sāksies”. Tūne it kā ir fiziski mazāk spēcīgs, nav apveltīts ar izteikti spilgta rakstura iezīmēm, ir tāds kā nevaronis, bet interesants tieši ar to, ka “negrasījās padoties, jo brīvdomība bija viņa dzīvinošais gaiss, pasaules uzskats, uz kuru viņš gājis daudzus garus gadus”. Viņš ir mazliet kaitinošs ar savu neuzņēmību un neizlēmību, bet tieši ar to arī simpātisks, jo lasītājs pilnībā notic viņa dvēseles pārdzīvojumiem. Tie savā reāli konkrētajā atspoguļojumā ir kā kontrasts Matildas pazemojošajām, dvēseli ārdošajām atmiņu ainām.
Izdevniecības “Zvaigzne ABC” izdotā grāmata “Trešdienu klubs” varētu interesēt gan lasītājus, kuri tikai dažkārt vēlas pievērsties kaut kam nopietnākam, gan tos, kuri pārsvarā dod priekšroku dziļākas pārdomas rosinošiem tekstiem. “Viens no iemesliem, kas ērtību un izklaižu pārņemtajā masu kultūras pasaulē samazina mūsu izredzes būt laimīgiem, ir nevēlēšanās atvēlēt laiku domāšanai par galvenajiem jautājumiem,” tā izsakās dzejnieks un publicists Jānis Vādons. Un, lasot šo Š.Vesto grāmatu, tāda iespēja, neapšaubāmi, rodas.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
