Tiekoties ar klaida latviešiem, jākonstatē pārsteidzošs fakts. Kaut gan mūsu tautieši no Dzimtenes ilgi bijuši prom, viņi saglabājuši pareizāku, īstāku latviešu valodu nekā tie, kas Latvijā dzīvojuši pastāvīgi.
Tiekoties ar klaida latviešiem, jākonstatē pārsteidzošs fakts. Kaut gan mūsu tautieši no Dzimtenes ilgi bijuši prom, viņi saglabājuši pareizāku, īstāku latviešu valodu nekā tie, kas Latvijā dzīvojuši pastāvīgi. Loģiski būtu otrādi. Kuriozi, taču ārzemju latvieši bieži vien nesaprot Latvijas latviešu «jaunvalodu». (Mazs izņēmumus ir pavārs Mārtiņš Rītiņš ar saviem «piperiem», «čiplokiem», «čilavām», «khas»…) Nerunāšu par «faniem», «klipiem», «topiem», «tusiņiem», «krutajiem» un virkni līdzīgu idiotismu.
Vietā un nevietā (90% gadījumu nevietā) tiek lietoti mums netipiskie «viennozīmīgi», «principā», «fantastiski», «attiecībā par» (nevis uz) un virkne ultralatvisku vārdu, kā, piemēram, gadsimtu vecais ģermānisms «forši», pusangliskie «ir problēmas», «nav problēmu» utt.
Mūsu sabiedrība trakoti militarizējusies, apstiprinošā atbildē lietojot pirmās brīvvalsts armijas reglamentā noteikto karavīra atbildi augstākas dienesta pakāpes īpašniekam: «Tieši tā!». Tomēr nav jūtama konsekvence, jo uz noliedzošu atbildi netiek lietota reglamentā noteiktā atbilde: «Nebūt ne!»
Dzirdot krietnas daļas vecāko klašu ģimnāzistu (vidusskolēnu) nelatvisko leksiku, mati ceļas stāvus – mūsu nabaga valodiņa sāk līdzināties Zālamana salu un Gvinejas – Papua tautiņu tā saucamajai «paidžen» valodai, kas sastāv no piedzērušos jūrnieku žargona, angļu, spāņu, portugāļu un vietējo valodu sajaukuma, vienkāršāk – vinegreta.
Lai visi labie gari stāv klāt un neļauj iznīkt latviešu valodai, vienai no vecākajām indoeiropiešu cilmes valodām pasaulē!
Būdams latviešu jaunvalodas topā, viennozīmīgi to lādēdams un principā fantastiski cenzdamies to izskaust, ar foršu sveicienu – jūsu jaunlatvietis Imants Jānis Liekniņš.
P.S. Parakstu esmu «nospiedis» no Alda Egila Hartmaņa.
