Traģēdija 37 gadu vecumā
Džilas Aleksandras Esbaumas “Mājsaimniece” ir grāmata par mūsdienu Annu Kareņinu. Kad laulības dzīve nesniedz piepildījumu, varone to meklē ārpusē, cerot apklusināt savas bailes, nedrošību, reizē ar savu rīcību sevi sodot.
Anna Benca, trīsdesmit septiņus gadus veca amerikāniete, ar savu šveiciešu izcelsmes vīru Bruno – baņķieri – un trim maziem bērniem, dzīvo mazā pilsētiņā Cīrihes kantonā.
Lai gan ārēji viņas dzīve ir skaista un komfortabla, iekšēji Anna jūtas salauzta. Nespējot līdz galam izprast nemieru sevī, Anna cenšas sevi nodarbināt – apgūst vācu valodu, apmeklē psihoterapijas seansus un vienlaikus uzsāk vairākas mīlas dēkas, kurās ielaižas ar pašai pārsteidzošu vieglumu. Tomēr drīz vien Anna apjauš, ka nespēj no šīm attiecībām tik viegli izrauties. Ko darīt ar sevi, savu dzīvi? Kā apklusināt sirdsapziņu?
Grāmatā ir daudz interesantu atziņu, taču šķiet, ka vissvarīgāko teicis priesteris: “Mūsu dzīve ir cēlonis un sekas. Svarīga ir pat vismazākā izvēle. Dievs iedala domino kauliņus. Mēs tos sarindojam un sagāžam. Mums nav nekādas varas par to komplektu, kāds mums ir ticis. Taču mēs varam izvēlēties, kā sakārtot to, kas mums ir. Un pēc tam, kad viss ir sagāzies un sabrucis, mēs varam izvēlēties jaunu sākumu.”
Savdabīga grāmata, kuru nav viegli lasīt. No vienas puses, tā ir dziļi filozofiska, ar daudz interesantām atziņām, no otras puses, visai prasta seksa ainu atspoguļotāja. Kā parasti – nekas nav tā, kā dzīvē izskatās.
Anna, kura nekad nav vēlējusies būt māte, ir apveltīta ar trim bērniem. Viņa ir mājsaimniece, vīrs baņķieris, mājas dzīvē palīdz vīramāte. Anna ir amerikāniete, kas dzīvo Šveicē, bet vācu valodu desmit gadu laikā nav uzskatījusi par vajadzīgu iemācīties, jo viņai patīk izolēties no sabiedrības. No ārpuses viss šķiet kārtībā, taču Anna nav apmierināta ar sevi un savu dzīvi un nezina, ko īsti grib. Viņa apzinās vien to, ka pastāvīgi nepieciešams mierinājums, un viņas izpratnē vislabākais mierinājums ir sekss, turklāt – jo brutālāks, jo labāks. Seksa laikā viņa aizmirst par savām iekšējām bailēm. Vīrs sūta viņu uz vācu valodas kursiem un pie psihoanalītiķes. Taču nekādu centību un ieinteresētību sieviete neizrāda. Anna saprot, ka nav pareizi krāpt vīru, taču jebkuram gadījuma seksam viegli piekrīt.
Kritiķi grāmatu ļoti slavē, taču man traucē rupjie vārdi. Filozofiskā daļa ļoti patīkama. Nav saprotami Annas nomāktības un nemiera cēloņi. Viņa bezmērķīgi plūst pa dzīvi – nedomājot un neplānojot. Ar vīru viņa nespēj izrunāties, draudzeņu viņai nav. Kopš bērnības bijusi noslēgta, nekomunikabla. Visticamāk, Annai ir ilgstoša depresija, taču viņa to neatzīst un nemeklē ārsta palīdzību. Savukārt mājinieki to pat nepamana. Arī autore pēcvārdā lasītājiem iesaka depresiju neignorēt un laikus vērsties pie ārsta.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
