Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr noklausītās sarunas nebija pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Tagad žurnāls “Ir” no anonīmiem avotiem ir ieguvis sarunu ierakstus un daļu no tiem nodevis atklātībā sabiedrībai. Tas radījis tādu kā bumbas sprādzienu – politologi komentē, sabiedriskie mediji pārtrauc sadarbības līgumus, žurnālisti uzdod jautājumu: vai tiešām kādam nav vismaz jāatkāpjas no amata?
Tā lietas kārtojas
Oligarhu lietas kontekstā tika minēts politbiznesmenis Ainārs Šlesers, Ventspils mērs Aivars Lembergs un Andris Šķēle. A. Šleseru turēja aizdomās par tirgošanos ar ietekmi, lēmumu pieņemšanu sev slēpti piederošu uzņēmumu labā, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, A. Lembergu – par tirgošanos ar ietekmi, bet pret A. Šķēli kriminālprocess vispār netika vērsts.
“Lai gan sarunas notikušas pirms vairākiem gadiem, daudzi to personāži joprojām ir politikā un viņu vērtības diezin vai ir mainījušās. [..] Uzskatu, ka amati jāatstāj visām amatpersonām, kas izgaismojušās šajās oligarhu “dzīrēs” “Rīdzenes” numuriņos – gan politiķiem, gan valsts uzņēmumu vadītājiem,” portālam “Delfi” pauž “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Atsakās no līgumiem
Pēc sarunu publiskošanas par atteikšanos no sadarbības līgumiem ar Ventspils domi paziņoja LTV un Latvijas Radio (LR). Abiem medijiem bija līgums ar Ventspils pašvaldību izklaides raidījumu veidošanā – “Latvijas sirdsdziesma” un “Muzikālā banka”. Sadarbības pārtraukšana tiek skaidrota ar to, ka A. Lembergs bijis viens no aktīviem “oligarhu sarunu” dalībniekiem un apspriedis mediju ietekmēšanas un pakļaušanas veidus, kā arī, īstenojot cenzūru, vēlējies mazināt sabiedrisko mediju redakcionālo brīvību.
“Šī ēna, ko met Ventspils mērs uz sabiedriskajiem medijiem kopumā, ir diezgan nopietna. Nevēlamies to atstāt bez ievērības,” uzsver LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
LR valdes locekle Sigita Roķe LR raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka lēmums pārtraukt “Muzikālās bankas” noslēguma pasākuma rīkošanu Ventspilī pieņemts, solidarizējoties ar LTV.
Parlaments veidos komisiju
Sabiedrība par atklātību “Delna” augstākajām Latvijas valsts amatpersonām nosūtīja vēstules ar aicinājumu uzņemties atbildību par “oligarhu lietas” virzību. “Delna” aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pieprasīt atbildību no izmeklēšanas iestādēm, savukārt premjeram Mārim Kučinskim tā atgādina sarunās minēto amatpersonu – zemkopības ministra Jāņa Dūklava un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) – tikšanos ar Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vietnieku Arkādiju Dvorkoviču 2016. gada augustā. Par šo tikšanos Ārlietu ministrija nezināja, informācija par tikšanās iemesliem un tās saturu netika sniegta, tāpēc, pēc “Delnas” domām, J. Dūklavam un U. Augulim ir jādemisionē. Tāpat “Delna” aicinājusi publiskot pilnīgi visas ierakstītās sarunas, taču ne KNAB, ne Ģenerālprokuratūra to nedarīs.
KNAB sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, KNAB nav tiesiska pamata publiskot krimināllietas materiālus.
Šobrīd KNAB mājaslapā ikviens var iepazīties ar prokurora Māra Lejas 2015. gada 10. septembra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un 2016. gada 12. decembra KNAB lēmumu par krimināllietas izbeigšanu.
Savukārt Ģenerālprokuratūrā skaidro, ka “operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts”.
Par publiskotajām sarunām gan tiks veidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, taču politologi norāda, ka iepriekš visas izveidotās komisijas izgāzušās ar blīkšķi.
Sagrozīts un nepatiess
Sarunās iesaistītie savu dalību tajās noliedz vai arī uzskata, ka tās ir sagrozītas. A. Lembergs uzskata, ka tā ir pret viņu vērsta kampaņa saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām un ka sarunu forma un saturs, cik tas attiecas uz viņu, “ir apzināti, melīgi sagrozīts, tai skaitā izdaiļots ar spēcīgiem palīgvārdiem”. A. Šlesers līdz šim sarunas nav komentējis.
