Atskatoties uz 3. jūnija pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, vērts palūkoties sarakstos. Kuri deputāti vēlētāju ieskatā ieguva augstāko novērtējumu? Proti – visvairāk plusu un mazāk svītrojumu un savas partijas sarakstā kāpiens augstāk. Paši veiksmīgie pašvaldību politiķi spriež, ka plusus viņiem devušas sekmes pamatdarbā, atpazīstamība sociālajos tīklos, kā arī tīri cilvēcīgais kontakts.
Ozolnieku novadā pakāpjas skolotāji
Ozolnieku novadā, trešo reizi balotējoties vēlēšanās, sev pārsteidzošu lēcienu no septītās uz otro vietu piedzīvoja Zemnieku savienības deputāte Garozas pamatskolas direktore Dina Štelmahere. Viņa atzīst, ka zināmu popularitāti sabiedrībā viņai dod skola. “Taču, arī ikdienā tiekoties ar iedzīvotājiem, es cenšos ar viņiem aprunāties vairāk un, ja vien ir iespējams, palīdzēt,” saka deputāte. Šajā sasaukumā līdz šim Ozolniekos vadošā Zemnieku savienība ir nokļuvusi opozīcijā.
Kāpienu no desmitās uz trešo vietu Nacionālās apvienības sarakstā veikusi arī pieredzējusī Ozolnieku vidusskolas ķīmijas un bioloģijas skolotāja Lolita Meinharde. No astotās uz otro vietu Ozolnieku novadā Zaļās partijas sarakstā ir nokļuvis uzņēmējs Andris Ozoliņš.
“Domāju, ka esmu neatlaidīgs jauns cilvēks. Ozolnieku novada pašvaldības saimnieciskajā daļā strādāju kopš 2012. gada, daudzi mani pazīst, un ceru, ka arī novērtē,” spriež 32 gadus vecais Artūrs Semjonovs, kas Nacionālās apvienības Ozolnieku novada vēlēšanu listē startēja ar ceturto numuru, bet ierindojās pirmajā vietā. Viņa darba pienākumi ir saimnieciskās darbības Ozolnieku novada pašvaldībā.
Pēc izglītības Artūrs ir Jelgavas tehnikumā skolots autoatslēdznieks, kas turpina apgūt zinības augstākajā mācību iestādē, studējot ekonomiku. “Būtu jaunāks, varbūt vēl mācītos par autoinženieri. Taču tagad darba pienākumi un ģimenes rūpes prasa savu,” saka Artūrs Semjonovs. Var piebilst, ka viņam ir sportisks raksturs, ko jaunībā ir devusi gan smaiļošana, gan nodarbošanās ar motosportu. Par Nacionālo apvienību tradicionāli balso viņa ģimene, tādēļ Ozolnieku novada NA līdera Guntara Akmentiņa uzaicinājums balotēties pašvaldību vēlēšanās bija pieņemams. Viņš arī atzīst par labu Ozolnieku novada vadības maiņu. “Katram ir savs vadības stils, es pieņemu un esmu par vadības maiņu Ozolnieku novadā, esmu par izaugsmi un pārmaiņām. Svarīgs ir tas, ka tagad Daiņa Liepiņa vadībā daudzas lietas tiek sakārtotas un tas notiek straujāk,” secina Artūrs Semjonovs.
Laiks rādīs, ko spēj “sava ciema puisis”
Savukārt 39 gadus vecais Ānes iedzīvotājs Igors Orlovs Ozolnieku novadā no septītās vietas sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” sarakstā pacēlās uz pārliecinošu pirmo. Sarunā ar “Ziņām” Igors Orlovs stāsta, ka strādā pārtikas veikalā SIA “Airons” vairāk nekā desmit gadu un šis veikals pieder viņa sievai Juļai Orlovai. Būtībā tas ir ģimenes uzņēmums, kas kopā nodarbina trīs cilvēkus. Igors atzīst, ka desmit pastāvēšanas gados Orlovu veikals ir kļuvis par vietu, kur Ānes ciema iedzīvotāji ne tikai iepērkas, bet arī aprunājas par dzīvi un pat veido pašvaldībai saistošas iniciatīvas. Šovasar runāts tiek par to, ka arī Ānē, kur dzīvo ap diviem tūkstošiem cilvēku, būtu vajadzīga labiekārtota atpūtas vieta. Tepat līdzās ciemam ir skaisti karjeru dīķi, kuri pieder pašvaldībai, bet pagaidām tur nav ne celiņa, pa kuru varētu iet, ne laipiņas, pa kuru ērtāk piekļūt ūdenim, lai izpeldētos.
Igors Orlovs, neskaitot pusgadu Anglijā nostrādāto laiku, ir gandrīz visu mūžu dzīvojis un strādājis Ānē. Te aug viņa meitas Jeļizaveta un Katerina, dzīvo māte Gaļina Orlova, kas ir cienīta Teteles pamatskolas ķīmijas un bioloģijas skolotāja. Viņaprāt, tāpēc arī vēlēšanās ir saņemti 140 plusi. “Turklāt “Saskaņai” bija izdevies izveidot komandu, kā rezultātā palielinājās vēlētāju aktivitāte, cilvēki teica, ka viņiem ir, par ko balsot,” saka Igors Orlovs.
Par savu mīnusu, kas ir novēršams, deputāts uzskata vidējās izglītības trūkumu. Jaunībā 17 gadu vecumā viņš sāka strādāt un iesāktās mācības arodvidusskolā tā arī palika nepabeigtas. “Pirms desmit gadiem, kad es Ānē nopirku jaunbūvi, daudzi man teica, ka tur nekāds veikals neiznāks. Cilvēkus neizbrīnīja tas, ka vīri pie bērnudārza sētas dzer šņabi, bet, kad es paņēmu lāpstu, lai rīkotu talku un sakoptu apkārtni pie sava veikala, tas likās dīvaini. Tagad arī daži brīnās, kā es tāds “sava ciema puisis” esmu kļuvis par deputātu, taču laiks parādīs, ko es spēju un spēšu,” spriež Igors Orlovs.
Viņš piebilst, ka viņa dzimtas vēsturē bijuši politiski represētie, arī uzņēmēji. Ir senču balss, kas liek rosīgi darboties. Trešais deputāts no Zaļenieku pagasta – Juris Razživins
Pašvaldību vēlēšanās Jelgavas novadā visdzīvīgākā vēlētāju aktivitāte bija Zaļenieku pagastā. Ja vidēji novadā balsoja 37,9 procenti balstiesīgo, tad uz Zaļenieku tautas namu atnāca krietni vairāk vēlētāju jeb 46,8 procenti. Tādēļ nav brīnums, ka no šī pagasta ir ievēlēti trīs deputāti, tostarp uzņēmējs Juris Razživins, kurš balotējās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” deputātu kandidātu listes astes galā – ar 18. numuru. Balsojuma rezultātā Juris Razživins pavirzījās 12 numurus uz augšu, kas arī nodrošināja vietu Jelgavas novada domē. Interesanti, ka vēlēšanu biļetenos Jurim Razživinam plusus bija iezīmējuši 217 labvēļi. Kaut arī plusu viņam par 15 mazāk nekā svītrojumu, skaidrs, ka Juris Razživins savos 33 gados jau ir izveidojies par pazīstamu vīru, kurš liek par sevi runāt ne tikai Zaļenieku pagastā.
Centrālās vēlēšanu komisijas publicētajos dokumentos deputāta kandidāts sevi uzrādīja kā zemnieku saimniecības “Jaunlejnieki” īpašnieku. Vadot “Jaunlejniekus”, Juris Razživins dod darbu un maksā nodokļus ne tikai par sevi, bet arī vēl trim darbiniekiem. Saimniecībā 231 hektārā zemes tiek audzēta labība. Visu gadu starptautiskā mērogā tiek pārvadātas kravas. Saimniecība ir arī lauksaimnieku kooperatīva “Latraps” dalībniece. Razživinu ģimene dzīvo Zaļenieku centrā vienā no daudzdzīvokļu mājām. “Jaunlejnieku” rapša lauks atrodas pretī logiem, turpat pāri ceļam.
Zemnieku saimniecība sāka veidoties uz pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Brīvības cīņu varoņiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem brāļiem Alfrēdam un Ansim Vītoliem piešķirtās Zaļās muižas 15 hektāriem. Alfrēds ir Jura Razživina vecvectēvs.
Lauku uzņēmējs teic – viņam ļoti patīk tas, ko dara, tāpēc arī nav žēl darbā ieguldīt daudz pūļu. Razživinu ģimenē aug bērni un ir cerības, ka nākotnē biznesu pārņems jaunā paaudze. Pirms padsmit gadiem, beidzot Zaļenieku pamatskolu un pēc tam Ogres arodģimnāziju, pašam Jurim tādas skaidrības profesijas izvēlē vēl nebija. Viņš domāja kļūt par policistu. Un tikai draudzenes, tagad sievas Egitas, iebilde “Varbūt pamēģini iestāties LLU, kur mācīšos arī es!” liktenīgi mainīja dzīves plānu. 2007. gadā, kad LLU Tehniskajā fakultātē Juris Razživins ieguva inženierzinātņu bakalaura grādu, viņš jau bija sācis saimniekot laukos. 2011. gadā Juris Razživins bija starp tiem 29 Latvijas sparīgajiem un mērķtiecīgajiem jaunajiem zemniekiem, ko Jelgavas pilī sumināja kā konkursa “Senču aicinājums” laureātus.
Jautāts par to, kā pats izskaidro savu ievēlēšanu Jelgavas novada domē, Juris Razživins teic, ka nekur par sevi aģitēt nav gājis un, iespējams, cilvēki ir novērtējuši paveikto “Jaunlejniekos”. Pie savām līdzšinējām sabiedriskajām aktivitātēm Juris Razživins atzīmē darbošanos Zaļās (Zaļenieku) evanģēliski luteriskās draudzes padomē. Viņš uzsver, ka tur kopīgais nesenais panākums ir jauna dakstiņu jumta uzlikšana 19. gadsimta vidū būvētajam dievnamam. Juris Razživins ir arī daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas biedrības “Milleri 16” valdes priekšsēdētājs. Trīs gadus Juris ar Egitu dejo tautas dejas pagasta deju kopā “Lustīgais”. Dejodami viņi apceļojuši visu Jelgavas novadu. Tādā veidā Jurim Razživinam ir radies iespaids, ka dzīve novadā sakārtojas: ir renovētas skolas, kultūras nami, strādā ģimenes ārsti, Zaļeniekos darbojas pat aptieka. Viņaprāt, par to sava pateicība pienākas arī novada pašvaldībai, kuras vadībā ir Latvijas Zemnieku savienība. Tādēļ arī viņš piekrita balotēties varas partijas listē. Pirmie iespaidi par deputāta darbu Jurim Razživinam ir pozitīvi.
Bez opozīcijas Jelgavas novadā neiztiks
Pirmo vietu “Saskaņas” sarakstā Jelgavas novadā ieguva līdzšinējā Jelgavas novada domes deputāte kalnciemniece, juriste un Rīgas Stradiņa universitātes mācību spēks Irina Dolgova, kas galvgalī pacēlās no piektās vietas. “Svarīga ir nevis vieta sarakstā, bet gan – kas tu esi, ko dari un kā to dari. Tavs vēlētājs vienmēr atradīs tevi pie jebkura numura vēlēšanu zīmē, ja vien gribēs atbalstīt. Vēlēšanu rezultāts apstiprina to, ka es visu daru pareizi,” uzskata Irina Dolgova.
Deputāte ir pazīstama ar savu aso pozīciju pret Jelgavas domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes un viņa domubiedru virzīto politiku. Tas ir izpaudies dažādi. Uz gadiem ir iestidzis nolietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būves projekts Kalnciemā. Domē tas tika atbalstīts. Taču juriste I.Dolgova kopā ar vairākiem Kalnciema iedzīvotājiem to apstrīd tiesā. I.Dolgova asi nostājusies pret Jelgavas novada domes apšaubāmo un dārgo juridisko pakalpojumu iepirkumu, pret “Daukšu” atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu un vairākiem citiem jautājumiem. To viņa ir darījusi diezgan emocionāli. Pat tā, ka domes priekšsēdētājs, saskatot reglamenta neievērošanu, bārās un aicināja pašvaldības policijas pārstāvi izvest I.Dolgovu ārā no sēžu zāles. Jautāta – “Varbūt vajadzētu sevi pasaudzēt no politiskiem asumiem?”, Irina Dolgova atbild: “Darbs domē ir tiešām emocionāli grūts, bet esmu emocionāli rūdīta dāma. Jau sen esmu sapratusi, ka esmu radīta, lai palīdzētu citiem. Tāda ir mana pārliecība, un tā mani audzināja ģimenē.” Tādēļ nereti ir sanācis, ka viņas balsojums atšķiras no tā, kā balso kolēģe Natālija Hohlova, kas arī šajā sasaukumā būs otra “Saskaņas” deputāte Jelgavas novada domē. “Natālija pārstāv koalīciju, bet es esmu iedzīvotāju interešu aizstāve. Es nekad nebalsoju pret savu sirdsapziņu. Esmu tieša, atklāta un racionāla,” paskaidro I.Dolgova. Salīdzinot jauno un iepriekšējo domi, deputāte teic – viņai patiesi žēl, ka šajā deputātu sasaukumā nav tādi citu partiju politiķi kā Madars Lasmanis un Edgars Turks, kas bija patstāvīgi domājoši un konstruktīvi. Viņa cerības domes nedarbu izskaušanā liek uz deputātiem – jaunpienācējiem.
Jelgavas domē uzkāpj Eihvalds un Ļevčenoks
Jelgavas domes vēlēšanās kāpumu no astotās uz ceturto vietu Zaļo un Zemnieku partiju sarakstā veica jau ilggadējais 68 gadus vecais politiķis Vilis Ļevčenoks. Taču vislielāko kāpumu sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vēlēšanu listē veica 33 gadus vecais Jelgavas domes deputāts Andrejs Eihvalds, kas startēja ar 16. numuru, bet ieguva trešo vietu un tādējādi kļuva par pilsētas domes deputātu.
“Daudzi neticēja, ka es tikšu domē, bet pašam man bija pārliecība par to, ko es daru. Nekad neesmu atteicis cilvēkiem un vienmēr esmu centies savu iespēju robežās palīdzēt,” saka Andrejs Eihvalds. Pirmo reizi Jelgavas domē viņš tika ievēlēts 2009. gadā. “Tajās vēlēšanās es saņēmu aptuveni 450 plusus, un tad es apmēram jau zināju, kas man tos ir ielicis. Tagad, kad saņēmu nepilnus 800 plusus, es vairs īsti nevaru pateikt, kas bija visi mani labvēļi,” atzīst A.Eihvalds. Viņš nenoliedz, ka diezgan liela loma viņa publiskā tēla veidošanā bija sociālajiem tīkliem, kurus viņš izmanto komunikācijai ar draugiem, paziņām un saviem vēlētājiem.
Piemēram, kad 2015. gada novembrī visā Latvijā skolotāji un izglītības darbinieki pieteica brīdinājuma streiku, Andrejs Eihvalds publicēja sociālajos tīklos paša parakstītu izziņu Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai, kurā viņš, atbalstīdams šo pasākumu, paziņoja, ka streika dienā savu dēlu uz skolu nevedīs. Savukārt šogad 2. maijā, mēnesi pirms vēlēšanām A.Eihvalds publicēja:
“Vēlos informēt savus draugus, paziņas un atbalstītājus par to, ka kandidēju Jelgavas pilsētas pašvaldības vēlēšanās. Atbalstot manu kandidatūru, Jūs atbalstīsiet šādas idejas: brīvpusdienas skolniekiem un bērnudārzniekiem; mikrorajonu ielu un pagalmu sakārtošana; diennakts aptiekas izveide Jelgavā;…” Tālāk seko vēl vienpadsmit ierosmju uzskaitījums, kā arī atgādinājums par agrāk veiktajiem labajiem darbiem.
Politikai Andrejs Eihvalds pievērsās 2009. gadā, saimnieciskās lejupslīdes laikā, kad daudziem samazinājās ienākumi un pieauga bezdarbs. Vieni neapmierinātie kā parasti protestēja “virtuvē pie plīts”. Andrejs uzdrošinājās darīt to jau kā deputāta kandidāts. Politisko partiju “Saskaņa” viņš izvēlējās tāpēc, ka tā aizstāv darbaļaužu intereses, kā arī sabiedrības vājākās grupas – pensionārus, maznodrošinātos, trūcīgos.
Ar lepnumu Andrejs Eihvalds piebilst, ka joprojām sabiedriski aktīva ir arī viņa vecmāmiņa Zinaīda Baņņikova, kura darbojas Jelgavas Ukraiņu biedrībā.
Andrejs ir audzis skolotāju ģimenē. Andrejs Eihvalds 2002. gadā pabeidzis Jelgavas 5. vidusskolas matemātikas klasi. Pēc tam viņš LLU Sociālo zinātņu fakultātē ieguva bakalaura grādu un LLU Ekonomikas fakultātē – maģistra grādu. “Taču mācos vēl joprojām. Ja tu gribi būt labs deputāts, jābūt zinošam daudzās nozarēs,” saka A.Eihvalds. Par savu darba pieredzi viņš atklāj, ka studējot četrus gadus strādājis Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā, pēc tam vadījis projektus Latvijas Lauku konsultāciju centrā Ozolniekos un bijis projekta vadītāja asistents Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienībā. Beidzamos piecus gadus viņš ir komercdirektors pašvaldības kapitālsabiedrībā “Jelgavas ūdens”. 2012. gadā uz “Ziņu” jautājumu, vai viņš šo amatu ieguva apmaiņā par saskaņiešu politisko atbalstu zaļzemniekiem un pilsētas mēram Andrim Rāviņam, Andrejs Eihvalds atbildēja noliedzoši. Proti, studiju laikā viņš uzņēmumā “Jelgavas ūdens” strādāja praksē un ir saņēmis komercdirektora amatam atbilstošu izglītību. Viņš piezīmē, ka šajā uzņēmumā darba viņam ir daudz. Atbilstoši savam amatam Andrejs Eihvalds ir iesaistījies domes Tautsaimniecības attīstības un pilsētvides komitejā.
Pirmais aiz svītras, bet jauns
Šajās vēlēšanās Jelgavā turpat zem ievēlēto deputātu rindas palika 33 gadus vecais pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” darbinieks inženieris Māris Skudra, taču viņa kāpums vēlētāju sarindotajā Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu sarakstā no 18. vietas uz astoto rada iespaidu par ievērojamu jaunā politiķa potenciālu. Jāpiebilst, ka Mārim Skudram kā jau pašreizējās varas partijas kandidātam savā sarakstā nācās līdzināties ar Jelgavā pazīstamākām personām. Jautāts par to, kā viņš izskaidro savu panākumu, Māris Skudra teic – iespējams, tas saistīts ar viņa pienākumiem pašvaldībā, kur viņam daudz iznāk sastapties ar pilsētas iedzīvotājiem, risinot darba jautājumus, kas saistīti ar IT infrastruktūru jeb industriālajiem datoriem, kas darbina pilsētas ielās lietus kanalizācijas sūknētavas, luksoforus, meteostacijas. “Tu vari cilvēkam vēstulē uzrakstīt atbildi, vari piezvanīt un vari satikties un izrunāties. Un, ja tā riktīgi izrunājas, veidojas pilnīgi cita savstarpējā attieksme,” stāsta Māris Skudra. Pats viņš pašvaldības politikā sāka darboties pirms pusotra gada, kad domes vadībai iesniedza priekšlikumu, kā uzlabot satiksmes organizāciju vairākās ielās, un arī tika uzklausīts un novērtēts.
Māris Skudra domā, ka plusus viņam varēja dot arī uzņemšanās pildīt daudzdzīvokļu mājas vecākā pienākumus. Viņaprāt, mājā ir uzlabojusies dzīvokļu īpašnieku attieksme pret savu īpašumu, ir radies arī naudas uzkrājums. Iedzīvotāji piedalās labiekārtošanas talkās, kas ietaupa mājas līdzekļus. Māris Skudra ir aktīvs arī sociālajos tīklos, kur viņš mazliet dalās ar savas ģimenes piedzīvojumiem un ir pazīstams arī kā ceļotājs gardēdis. Pēc vēlēšanām Māris Skudra ir noskaņots darboties Latvijas Zemnieku savienības Jelgavas jauniešu nodaļā, kas ir atvērta ikvienam un pāris reizes mēnesī rīko izglītojošus pasākumus.
