“Latvijā bērnu traumatisms ir krietni lielāks nekā citviet,” apgalvo profesors, bērnu proktologs un ķirurgs Arnis Eņģelis, piebilstot, ka“vecākiem jāsaprot – bērni ir pakļauti traumatismam jebkurā vecumā, jebkurā vietā.”
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākās bērnu traumas līdz 19 gadu vecumam ir apdegumi, applaucējumi, lūzumi, sasitumi, zilumi, smadzeņu satricinājumi, vaļējas brūces un saindēšanās. 2016. gadā bērniem līdz četru gadu vecumam lielākais reģistrētais traumu skaits bija ar apdegumiem, applaucējumiem un lūzumiem – 147 gadījumi. No pieciem līdz deviņpadsmit gadiem visvairāk sastopamās traumas bija lūzumi. 2016. gadā kopumā fiksēti 1004 lūzumu gadījumi. Pēc tam statistikā seko sasitumi un zilumi (352), smadzeņu satricinājumi (328) un vaļējas brūces (269), saindēšanās (90), apdegumi un applaucējumi (45).
Traumu patiesībā ir vairāk
Reģistrēto ievainojumu skaits var būt lielāks nekā reģistrēto traumu gadījumu skaits noteiktā laika periodā, jo vienam pacientam var reģistrēt līdz diviem dažādiem ievainojuma veidiem. Slimību profilakses un kontroles centra iegūtie dati apstiprina, ka zēni traumas gūst vidēji par 61 procentu vairāk nekā meitenes (39%). Gadu gaitā nemainīgi saglabājusies tendence, ka traumas vairāk gūst vīrieši. Vislielākais reģistrēto ievainojumu skaits zēnu un meiteņu vidū ir 10 – 14 gadu vecuma grupā. Zēniem 587 ievainojumi, meitenēm 296.
Rīgas Stradiņa universitātes publicētajā profesora Dzintara Mozga pētījumā paskaidrots, ka visās bērnu vecuma grupās zēni traumas ir guvuši biežāk nekā meitenes, turklāt augsts bērnu traumatisma līmenis saglabājas viengadīgo bērnu vecuma grupā. Bērnu traumatismam ir raksturīga sezonalitāte – biežāk traumas tiek gūtas vasarā. Par bērnu traumu pieaugumu vasarā Dz.Mozgis uzskata, ka tas ir izskaidrojams ar bērniem nepiemērotu vidi – nepielāgotu mājokli, nepietiekamu vecāku uzmanību, drošu rotaļlaukumu trūkumu, ierobežotiem dzīves apstākļiem, neatbilstošu ceļu satiksmes drošību, kā arī sabiedrības samierināšanos un problēmas aktualitātes nenovērtēšanu.
Velosipēdi, šūpoles un batuti
Valsts statistikas pārskata datos par bērnu veselības stāvokli tiek teikts, ka visbiežāk palīdzība nepieciešama bērniem, kas traumas guvuši, braucot ar velosipēdu. Katrā ceturtajā negadījumā tiek gūti galvas sasitumi un smadzeņu satricinājums, bet trīsreiz vairāk negadījumu beidzas ar lūzumiem, sasitumiem un locītavu mežģījumiem, spēlējoties rotaļu laukumos, šūpojoties šūpolēs un braucot pa slidkalniņiem vai lēkājot pa batutu.
Vasarā bērniem paveras lielākas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kad ilgāks spēļu vai aktivitāšu laiks tiek pavadīts svaigā gaisā. Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka bērni līdz 19 gadiem visvairāk traumas ieguvuši tieši mājās un tās apkārtnē. Visizplatītākās negadījumu norises vietas ir mājas, brīvā daba, atpūtas zonas, kultūras zonas vai sabiedriskās celtnes, sporta un fizisko vingrinājumu zonas, transporta zonas – publiski pieejamas autostrādes, ielas vai ceļi.
Neapšaubāmi – bērnam ļoti patīk rotaļāties arī pie ūdens un ūdenī. Vienmēr jāatceras, ka ūdens tuvumā bez uzraudzības bērnu nedrīkst atstāt ne mirkli. Analizējot Slimību profilakses un kontroles centra datus, redzams, ka Latvijā noslīkst aptuveni desmit reizes vairāk bērnu nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs – Somijā vai Zviedrijā. Slīkšanas gadījumi Latvijā nereti notiek tāpēc, ka bērni tiek atstāti bez uzraudzības. Tādēļ vecākiem savi bērni jau kopš agrīna vecuma jāmāca peldēt un tiem jāskaidro, ka vienatnē pie ūdenskrātuvēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi. Tomēr arī bērna labā peldētprasme nav iemesls, lai viņu nepieskatītu.
Visi vecāki uzskata, ka “Ar manu bērnu jau nekas nenotiks!”. Neuzmanības rezultātā bērnu iegūtās traumas var būt neatgriezeniskas un ar sekām būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Valstī veido kampaņas par bērnu traumatismu Latvijā, bet ķirurgs A. Eņģelis norāda, ka rezultāti šīm kampaņām ir maz redzami: “Tās vajadzētu rādīt krietni biežāk.”
PIEREDZE
Ieva (36 gadi) Māmiņa un autoskolas “STNIG” instruktore
Būtībā Emīls (7 gadi) vasaras periodā ļoti reti gūst kādu traumu – nobrāzumu, sasitumu. Es ar Emīlu ļoti daudz runājos. Skaidroju bērnam, kas var notikt, ja būsi neuzmanīgs. Brīdināts par sekām, bērns ir daudz uzmanīgāks. Traumu gūšana ir arī ļoti atkarīga no paša bērna. Citi ir ļoti aktīvi, aizspēlējas un nemanot jau sasitas. Emīls pats par sevi ir mierīgs, tāpēc vairāk uztraucos, ka viņš var gūt traumas citu dēļ. Spēļu laukumā spēlējoties, ir īpaši bīstami, ja bērni sāk grūstīties, atrodoties uz spēļu laukuma konstrukcijām.
Galvenais, manuprāt, vasarā ir neatstāt bērnus nepieskatītus. Vecākiem vairāk ir jārunā ar bērniem par iespējamām sekām – jāstāsta, kas notiks, ja viņš nebūs uzmanīgs. Izrunāt visas iespējamās bīstamības. Šogad Emīls vasaru pavadīs nometnē “Lediņi”, lai bērns visu laiku būtu pieskatīts. Emīlam nometnē ļoti patīk. Izveidojies jau savs draugu loks, ar kuriem tiek pavadīts lielākais dienas laiks.
NEGADĪJUMI ŠOVASAR
Valmierā atrasts Gaujā noslīkušais 12 gadus vecais zēns
Pēc vairāku dienu ilgiem meklēšanas darbiem 6. jūlijā glābēji atraduši Gaujas upē noslīkušo 12 gadus veco zēnu. Ziņas par to, ka Gaujā pie Krāču ielas peldētavas pazudis 2005. gadā dzimis bērns, tika saņemtas 3. jūnijā.
Šobrīd zināms, ka trīs zēni spēlējušies upes krastā, taču viens no viņiem nejauši iekāpis upes gultnes bedrē. Straume bērnu ierāvusi dziļāk upē, un puika pazudis zem ūdens. Gan zēni, gan arī vietējais makšķernieks, kas notikuma brīdī atradies upes pretējā krastā, centušies puiku glābt, taču nesekmīgi.
Glābēji aicina neatstāt bērnus vasaras brīvlaikā vienus pašus, kā arī noskaidrot to, kur bērni dodas spēlēties vai pavadīt savu brīvo laiku.2016. gadā atpūta pie ūdens vasaras mēnešos traģiski beidzās 44 cilvēkiem, to skaitā arī diviem bērniem, kas noslīka.
Mazs bērns applaucējas ar karstu ūdeni
Rīgā kāds gadu un astoņu mēnešus vecs puisēns sev virsū uzrāva termosu ar karstu ūdeni. Bērns guva kājas termiskus apdegumus un tika nogādāts slimnīcā.
Rīgā cietusi arī kāda gadu un četrus mēnešus veca meitene, kura, spēlējoties istabā, sev virsū uzrāva kumodi ar televizoru. Bērns ar galvas traumām vidēji smagā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā.
Savukārt Vidzemē kāds četrus gadus vecs puisēns, lēkājot pa batutu, krita un atsitās pret nožogojuma stieni. Mediķiem aizdomas, ka bērnam varētu būt mugurkaula skriemeļu bojājums.
Kurzemē kāda divus gadus un četrus mēnešus veca meitenīte tika nogādāta slimnīcā ar aizdomām par saindēšanos ar pieaugušo medikamentiem.
Tāpat Kurzemē kāds 13 gadus vecs puisis, braucot ar velosipēdu, ietriecās laternas stabā. Pusaudzis guva galvas, rokas un kājas traumas.
Bet Zemgalē kāds deviņus gadus vecs zēns, veicot pagriezienu ar velosipēdu, kritis. Puisis, krītot pret stūres ratu, guva vaļēju brūci vēderā.
Iedzer mazgāšanas līdzekli
Latgalē kāds trīs gadus vecs zēns, sajaucot pudeles, iedzēra mazgāšanas līdzekli. Bērns slimnīcā nogādāts pēc saindēšanās ar sadzīves ķīmiju.
Savukārt Vidzemē kāds septiņus gadus vecs zēns aizķēra krūzi ar karstu kafiju, tādējādi gūstot abu augšstilbu un apakšdelma termiskus apdegumus.
