Pirms 40 gadiem
1977. gada 20. – 22. jūlijā
Tikšanās ar lauku darbaļaudīm
“Aizvadītajā nedēļā PSKP CK Politbiroja loceklis, PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs Aleksejs Kosigins, kas atpūšas Jūrmalā, apmeklēja ar Ļeņina ordeni apbalvoto Jelgavas rajona kolhozu “Nākotne”. Kopā ar viņu bija Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis un Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs Vitālijs Čemms,” ziņo laikraksts “Darba Uzvara”.
Saimniecības administratīvajā centrā notika saruna, kuras gaitā kolhoza priekšsēdētājs, Sociālistiskā Darba Varonis Artūrs Čikste, partijas organizācijas sekretārs I.Pavlovskis un citi valdes locekļi pastāstīja, ko paveicis un plāno veikt šis lauku darbaļaužu kolektīvs, kas ir viens no labākajiem mūsu republikā. Paskaidrojumus sniedza arī partijas Jelgavas rajona komitejas pirmais sekretārs Mihails Drozds.
Tika minēti iespaidīgi fakti, kas liecina par kolhoza “Nākotne” slaveno vēsturi un lieliskajām darba tradīcijām. Tā ir pirmā Padomju Latvijas kolektīvā saimniecība, ko nodibināja 1946. gada novembrī. 11 nabadzīgo zemnieku, neseno kalpu, ģimenes apvienojās lauksaimniecības artelī. Viņu kolektīvajā īpašumā sākumā bija tikai 135 hektāri zemes, 9 zirgi, 15 govis, 4 teles, 11 aitas, 8 cūkas, 5 arkli un 6 ecēšas…
Bet kolhozu kustības sācēji cieši ticēja, ka pienāks arī labāki laiki un ka laimes ķīla ir zemkopju kopīgs darbs. Savam artelim viņi deva simbolisku vārdu – “Nākotne”.
Tagad kolhozs “Nākotne” ir liels, moderns, augsti mehanizēts lauksaimniecības uzņēmums. A.Kosigina sarunā ar saimniecības vadītājiem un aktīvu tika uzsvērts, ka kolhoza “Nākotne” un tā ļaužu gaišā dzīve spilgti apliecina, cik brīnišķīgus augļus nes Komunistiskās partijas agrārā politika un cik labvēlīgi partijas un valdības rūpes par lauku darbaļaudīm ietekmē burtiski katras ģimenes dzīvi.”
Ar maršu uz Rīgu
“Bija gadi, kad uzskatīja, ka tā saucamā “ragu mūzika” savu mūžu nodzīvojusi un pienācis laiks pūtēju orķestrus norakstīt,” atgādina “Darba Uzvaras” korespondents. “Tagad nez vai atradīsies kāds, kurš tā gribēs apgalvot. Šī muzicēšanas veida dzīvotspēju un tālākās attīstības perspektīvas spilgti pierādījis pirmoreiz mūsu republikā nodibinātais profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”.
Jelgavā pūtēju orķestru tradīcijas ir senas. Par to izkopšanu jau pirmskara gados rūpējušies arī tādi izcili latviešu komponisti kā Jēkabs Mediņš un Jānis Ozoliņš. “Ragu mūzika” mūsu pilsētā skanējusi pēc Lielā Tēvijas kara un skan vēl šodien. Taisnība, ir bijis periods, kad orķestru darbība krietni pieklususi, taču strauju uzplaukumu šis muzicēšanas veids Jelgavā piedzīvoja sešdesmitajos gados, kad centrālajā kultūras namā pūtēju orķestra vadību pārņēma pieredzējis diriģents un īsts šī žanra entuziasts Alberts Mucenieks. Tagad bez Tautas kolektīva pūtēju orķestra “Jelgava” līdzdalības nevar iedomāties nevienus svētkus pilsētā.
Nu pienācis laiks doties uz republikāniskajiem Dziesmu svētkiem Rīgā. Pirmdienas rītā viņiem sava māka būs jārāda Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas zālē stingrās žūrijas komisijas priekšā.”
Jelgavnieku uzvaras
“Vienas no jaunākajām lietišķajos sporta veidos ir sacensības militarizētajā daudzcīņā ar personīgajiem standartu motocikliem. Tajās iekļautas arī granātas mešana un šaušana ar mazkalibra šauteni,” vēsta laikraksts.
“Republikas meistarsacīkstes šogad risinājās Mālpils apkārtnē. Motociklu klasē līdz 175 kubikcentimetriem jelgavnieks J.Lungevics jau trešo gadu pēc kārtas kļuva par republikas čempionu. Otra jelgavnieka – V.Kaktabula sniegums līdz 350 kubikcentimetru klasē bija pieticīgāks – viņš ierindojās septītajā vietā.
Republikas pakļautības pilsētu un Rīgas pilsētas rajonu grupā Jelgavas komanda izcīnīja pirmo vietu un ceļojošo kausu.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
