Lietuvas – Francijas kopuzņēmums «LITESKO» apsver iespēju pirkt visus Siltumtīklu parādus.
Firmas «Rubikon» direktora vietnieks tirgus attīstības jautājumos Rimants Germans –
intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Domājams, Jelgavas iedzīvotājiem interesētu uzzināt, kas ir firma, kura izteikusi vēlmi iegādāties Siltumtīklu parādus un ar ko tā nodarbojas.
– «LITESKO» ir Francijas – Lietuvas kopuzņēmums, kurā 19% pieder Lietuvas firmai «RUBIKON», 31% – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai un 51% – franču uzņēmumam «Dalkia». Pēdējais ietilpst konsorcijā «VIVENDI», ko «Financial Times» nosaucis par visrespektējamāko pasaules kompāniju pakalpojumu jomā 1999. gadā. «VIVENDI» darbības jomas ir nekustamais īpašums un celtniecība, multimediji, komunikācijas, transports, atkritumu pārstrāde, ūdens piegāde un enerģētika – siltums un elektrība. Tas ir pilns komunālo pakalpojumu spektrs. Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 39 miljardus eiro, tā ka mūsu partneri ir ļoti nopietni. Eiropas banka finansē šādus projektus uz 15 gadiem, kuru laikā līdzekļiem ir jāatgriežas bankā, ar procentiem, protams.
Savukārt «RUBIKON» ietilpst «LITESKO» kā galvenais darbuzņēmējs. Arī attīstības plānošana un darbs ar līgumiem saskaņā ar kontraktu ir mūsu kompetencē. Pagaidām vēl nav skaidrs, vai Jelgavas Siltumtīklu parādus iegādāsies «LITESKO» vai speciāli dibināts kopuzņēmums.
Kāds ir «LITESKO» statūtkapitāls?
–1998. gada 18. decembrī, kad uzņēmumu reģistrēja, statūtkapitāls bija 25 tūkstoši dolāru. Pēc deviņām dienām uzņēmumam tika atvērta kredītlīnija par septiņiem miljoniem dolāru.
Vidējais gada apgrozījums?
– Godīgi sakot, neesam skaitījuši. Pirmie projekti atrodas tikai realizācijas stadijā. Esam pārņēmuši siltumapgādi trijās pilsētās – Mariampolē, Bilkavišķos un Kalmē –, bet atsevišķas katlu mājas esam nopirkuši Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Ar šo pilsētu pašvaldībām mums ir cesijas kontrakti. Turklāt šo pilsētu centralizētās siltumapgādes uzņēmumos esam investējuši no 10 līdz 20 miljoniem dolāru.
Kādēļ interesējaties par Jelgavas Siltumtīkliem?
– Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums ir perspektīvs, jo tehniskā ziņā viss ir labā līmenī, ir veikti lieli ieguldījumi. Tomēr uzņēmumam ir ļoti nopietnas finansiālas problēmas. Tā kā Lietuvā tikai nesen stājies spēkā likums par koncesiju un arī Latvijā tas tika pieņemts tikai šogad, koncesiju realizēt nav iespējams. Mūsu juristi ieteikuši uzņēmumu nomāt, un tas ir iespējams kā pēc mūsu, tā pēc jūsu likumdošanas.
Tas nozīmē, ka jūs Jelgavas Siltumtīklus nomāsiet?
– Ja Dome mums izteiks šādu priekšlikumu un deputāti to akceptēs.
Vai esat gatavi uzņēmumā ieguldīt savus līdzekļus?
– Pagaidām konkrēti runāt par līdzekļu ieguldīšanu Jelgavas projektā vēl ir pāragri. Pašlaik apsveram visu uzņēmuma parādu pirkšanu, bet vispirms jāapzina, cik lielas ir Siltumtīklu finansiālās problēmas. Jātiek skaidrībā, kādi ir kopējie uzņēmuma parādi.
Vai jums ir priekšstats par to apjomu?
– Skaitām. Bankas eksperti braukā pa visām filiālēm un vāc informāciju, sagatavo priekšlikumus. Uz to pamata varētu tikt noslēgts līgums. Tieši tagad notiek uzskaites darbs.
Vai varat kaut aptuveni minēt, kādi ir Siltumtīklu parādi?
– Nē, mūsu darbs ir ļoti nopietns, un pa tukšo saukt skaitļus nevaram atļauties –par tiem atbildam ar savu naudu. No pašvaldības neprasām nekādas garantijas, izņemot vienu – lai nomas līgumā pašvaldība mums atļautu piegādāt siltumu.
Jelgavniekus, protams, visvairāk interesē viens – tarifi.
– Mūsu tarifu politika būs šāda: tarifi nedrīkst būt pārāk augsti, lai ļaudis spētu samaksāt par siltumu, bet arī ne pārāk zemi, jo uzņēmums tomēr ir ekonomiska vienība, kam jāattīstās un jāgūst kaut minimāla peļņa. Tarifa formulā ietilpst inflācija, nodokļu izmaiņas, to apstākļu un nosacījumu kopums, kā iespaidā cena mainās arī pienam, maizei utt.
Tarifu «formulā» nevar neņemt vērā to, ka sociālekonomiskā situācija pilsētā ir diezgan sarežģīta, lai neteiktu vairāk. Ir Valsts kontroles atzinums, ka deputāti noteikuši tarifu, kas ir zemāks par pašizmaksu. Pašvaldība ir spiesta šo starpību daļēji dzēst. Taču ir vairākas institūcijas un uzraudzības iestādes, kas uzskata, ka tarifs ir noteikts nepamatoti. Turklāt «siltumparādnieku» skaits Jelgavā ir viens no lielākajiem Latvijā. Daudzi no viņiem objektīvi nespēj norēķināties par šo ļoti sadārdzināto pakalpojumu.
– Taisnība ir gan vieniem, gan otriem. Siltumtīkli aprēķina tarifu, ņemot vērā savas finansu saistības. Patērētāji atsaucas uz sociālo vidi, norādot, ka viņiem nav atbilstošu ienākumu. Tā ir objektīva ekonomiskā situācija. Uzņēmuma finansu saistības ir īslaicīgas un ilglaicīgas. Ja būtu iespēja parādus pārstrukturizēt, siltumapgādi Jelgavā ir iespējams sakārtot tā, lai stāvoklis stabilizētos.
Ir pamats pieņēmumam, ka tarifi tomēr celsies. Pašvaldība vairs nedotēs nomā nodoto uzņēmumu un…
– Ja būtu ieviesta pareiza ekonomiskā vadība, objektīvi tarifs varēja būt pavisam cits.
Kad jūs varēsiet konkrētāk runāt par uzņēmuma tarifu politiku?
– Mēneša beigās. Ja nebūs problēmu ar tulkošanu, tehniskām lietām, mūsu priekšlikumi līdz jūnijam tiks iesniegti Domē. Protams, ja vien mūsu eksperti nolems, ka galvenās līnijās mums šis darījums ir pieņemams.
Vai jums jau ir bijušas konkrētas sarunas ar pašvaldību par to, uz kādiem noteikumiem uzņēmums tiks nodots nomā? Vai pašvaldībai maksāsiet arī nomas naudu, vai arī tie būs cita veida noteikumi?
– Protams, ja pērkam parādus, kaut ko arī maksājam…
Pašreizējai uzņēmuma vadībai, manuprāt, bija nopietnas problēmas attiecībās ar patērētājiem. Vai Jelgavas iedzīvotāji var gaidīt kādas izmaiņas šajā ziņā?
– Vienmēr cenšamies strādāt atklāti, lai visiem būt skaidrs, ko un kāpēc darām un kādi ir mūsu mērķi. Ja tiek slēgti kādi līgumi vai pieņemti lēmumi, rīkojam preses konferences un iepazīstinām ar tiem sabiedrību. Kompānijām, kas nodarbojas ar komunālo pakalpojumu sniegšanu, jābūt maksimāli atklātām sabiedrībai. Ja ir kontrakts un vēlme šo biznesu attīstīt un turpināt, nepieciešams, lai patērētājs būtu ar pakalpojumiem apmierināts. Protams, mēs labprāt parakstītu kontraktu uz 50 līdz 60 gadiem, bet reālā situācija ir tāda, ka pieņemami būtu Siltumtīklus nomāt uz 15 gadiem. Ja pēc uzņēmuma stāvokļa padziļinātas analīzes tomēr izrādīsies, ka šīs finansiālās problēmas ir ļoti dziļas, piedāvāsim nomas līgumu uz 18, varbūt 19 vai 20 gadiem. Neslēpjam, ka arī mēs esam organizācija, kas gūst ienākumus.
Paredzu, ka sākotnēji jums vajadzēs pārvarēt iedzīvotāju šaubas par to, vai spēsiet sakārtot siltumapgādi Jelgavā un panākt normālas attiecības ar patērētājiem.
– Zinu, ka daudzi sev un pašvaldības amatpersonām uzdos jautājumu: kāpēc mēs pārdodamies ārzemniekiem? Kāpēc biznesu «taisa» vācieši, amerikāņi, franči, lietuvieši, bet ne mēs? Arī es ilgi domāju, kā rast atbildi uz šo jautājumu. Tas ir tāpat kā laukos: Jānis audzē govis, bet Pēteris – tām barību, un viņi mainās viens ar otru. Pēteris nevar ražot vairāk, jo Jānim nav vairāk govju un otrādi. Tāpat ir ar naudu. Kur ir lielāks naudas apgrozījums, tur ir bagātāka dzīve.
Nevar būt tā, ka visi brauc šeit apmānīt cilvēkus. Mēs esam pirmā kompānija, kas atved komunālo biznesu. Var pārdot sliktas cigaretes, sliktu viskiju, pat sliktas automašīnas, bet komunālais bizness tādas lietas nepieļauj. Ja slikti strādāsim, pazaudēsim šo tirgu. Esam ieinteresēti iedzīvotāju labklājībā, maksātspējā un uzticībā.
