Pirms 40 gadiem
1977. gada 27. jūlijā
Jāizmanto visas rezerves
“Līdz 25. jūlijam Jelgavas rajona kolhozos un sovhozos bija nopļauti 10489 hektāri zālāju – 99 procenti plānoto platību. Teorētiski vērtējot, līdz uzdevuma izpildei vairs pietrūkst tikai viena procenta vai 69 hektāru. Varētu teikt – tīrais sīkums,” raksta “Darba Uzvara”, vedinot nojaust, ka tik vienkārši viss gan nav. “Vairākās saimniecībās pļaujamās platības ir krietni lielākas, nekā uzrādīts plānā. Lauksaimniecības pārvaldes dispečeru dienesta apkopotās ziņas rāda, ka 25. jūlijā kolhozos un sovhozos zālāji nebija nopļauti 334 hektāros, bet vālos saguldīta un nesavākta zāle gulēja 286 hektāros. Lūk, tas jau vairs nav sīkums,” apskatā par lopbarības sagādi satraucas “Darba Uzvara”. Un kā nu ne, ja “līdz 25. jūlijam siena sagādes uzdevums rajona saimniecībās bija izpildīts tikai par 42 procentiem, skābsiena – par 114 procentiem. Tiesa, vairākos kolhozos un sovhozos sagādāti prāvi daudzumi skābbarības”.
Tāpat laikraksts uztraukts par neapmierinošajiem zāles miltu sagatavošanas tempiem. Turklāt “īstais siena pļaujas laiks jau sen pagājis. Taču situācija ir tik nopietna, ka arī turpmāk lopbarības sagādi ne mirkli nedrīkst izlaist no redzes loka. Barības krājumu papildināšanai jāmeklē un jāliek lietā visas rezerves. Pirmkārt, jāmobilizē visi spēki, lai nokoptu vēl nenopļautās platības. Kaut arī augstvērtīgu sienu vai skābsienu vairs sagatavot neizdosies, tomēr papildinājums barības bāzei būs. Otrkārt, ļoti rūpīgi jānopļauj visi atāli. Ja tos pareizi ieskābēs, būs pirmšķirīga skābbarība. Veicot zaļās masas iepildīšanu tvertnēs, nevajadzētu vairīties no konservantu pielietošanas. Treškārt, jau tagad sīki jāizplāno, kā organizēt salmu savākšanu, uzglabāšanu un apstrādi”, pamāca “Darba Uzvara”, atzīmējot, ka liela rezerve būs arī biešu lapas un kukurūza, kuru novākšanai rudenī jāveltī sevišķa uzmanība.
Līdz nelaimei viens solis
“Ielaužoties pretējā vilnī, motorlaiva, uz kuras borta uzraksts “Milicija”, ar pārslodzē rēcošu motoru steidzas pakaļ laivai “Jel-836”, kuru neredzams spēks mētā no viena krasta uz otru. Neraugoties uz milicijas un tautas brīvprātīgo kārtības sargu brīdinājumiem, motorlaiva neapstājas. Vajāšana, kas sākas pie dzelzceļa tilta, beidzas tikai pie kravas piestātnes. Pie motorlaivas stūres iereibis atradās tās īpašnieks I.Vilemsons. Tā sākās glābšanas biedrības uz ūdeņiem brīvprātīgo kārtības sargu reids,” vēsta laikraksts, nebaidoties pārkāpējus saukt vārdā un publiski kaunināt.
Savukārt pie Iecavas ietekas Lielupē reida dalībnieki ieraudzīja laivu, kuras pasažieri atgriezās no sēņošanas. “Kopā ar vecākiem un vecāko māsu laivā sēdēja septiņgadīga meitenīte bez glābšanas jostas, kaut gan drošības noteikumi nosaka, ka uz ūdeņiem pirmsskolas vecuma bērniem jābūt ar glābšanas jostām. Pagāja apmēram piecas minūtes, kamēr laivas vadītājs spēja atslēgt slēdzeni un dabūt glābšanas jostu. Nebija laivas vadītāja tiesību arī neveiksmīgajam braucējam, no kura nāca alkohola dvaka. Nav grūti priekšstatīt, kas būtu noticis, ja abas šīs laivas būtu saskrējušās. Abiem pārkāpējiem sastādīja protokolus. Viņiem nāksies atbildēt pilsētas izpildkomitejas administratīvajā komisijā,” ziņo laikraksts. Todien konstatēti vēl citi pārkāpumi.
Draudzības svētki, mākslas svētki
“20 000 mākslinieciskās pašdarbības dalībnieku no visām Latvijas malām, viesi no Maskavas, no brālīgajām padomju republikām un ārvalstīm Rīgā piedalījās Dziesmu svētkos, kas bija veltīti Lielā Oktobra 60. gadadienai un 37. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā,” vēsta “Darba Uzvara”.
“Par svētku kulmināciju kļuva to dalībnieku svinīgais gājiens 23. jūlijā. No rīta pār sirmo Daugavu skanēja dziesmas un mūzika. Pa Komjaunatnes krastmalu gāja svētku dalībnieki košos, daudzkrāsainos tautas tērpos, nesdami sarkanos karogus un transparentus ar uzrakstiem “Slava partijai!”, “Māksla pieder tautai”,” informē laikraksts. Pēc tradīcijas, svētki Kultūras un atpūtas parka Lielajā estrādē, kas bija “krāšņi rotāta”, sākās ar “P.Barisona “Dziesmai šodien liela diena”, ko dzied apvienotie jauktie kori. V.Kaminska “Ļeņinam”, Vītola “Karaļmeita”, revolucionārā dziesma “Ienaida negaisi”, S.Tuļikova “Slavinājums”, D.Šostakoviča “Dzimtene klausās”, R.Paula “Manai dzimtenei” – melodijas seko cita citai”.
“Koncertā piedalījās labākie republikas jauktie, vīru un sieviešu kori, kuros organiski iekļāvās mūsu viesu balsis. Dziesmu svētki bija tautu draudzības un brālības svētki, skaists nobeiguma akords pirmajam Vissavienības darbaļaužu pašdarbības mākslas festivālam Padomju Latvijā.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
