Bauskas rajona Pretepidēmijas komisija sakarā ar trakumsērgas izplatību izsludinājusi ārkārtas situāciju, aģentūru LETA informē Bauskas rajona Veterinārās pārvaldes epizootoloģe Mirdza Ustjužaņina.
Bauskas rajona Pretepidēmijas komisija sakarā ar trakumsērgas izplatību izsludinājusi ārkārtas situāciju, aģentūru LETA informē Bauskas rajona Veterinārās pārvaldes epizootoloģe Mirdza Ustjužaņina. Visvairāk slimo dzīvnieku bijis Vecumnieku, Vecsaules, Īslīces, Rundāles, Brunavas un Codes pagastā.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu turpinās pastiprināta dzīvnieku vakcinācija. Tuvāk mežiem dzīvojošie iedzīvotāji informēti par slimības izplatību, viņu mājdzīvniekus vakcinē jau otro reizi, informē M.Ustjužaņina.
Bauskas rajona Pretepidēmijas komisija šādu lēmumu pieņēmusi tāpēc, ka šogad veterinārā pārvalde konstatējusi jau 27 ar trakumsērgu slimus dzīvniekus, no tiem 12 lapsas, deviņus jenotsuņus, divus suņus, vienu kaķi, divas caunas un vienu āpsi.
Savukārt pagājušajā gadā Bauskas rajonā konstatēti tikai deviņi ar trakumsērgu slimi dzīvnieki.
Jelgavas Veterinārās pārvaldes vadītājs Roberts Lazdiņš apgalvo, ka viņa vadītā iestāde pagaidām nav saņēmusi oficiālu ziņojumu no Bauskas Veterinārās pārvaldes par nepieciešamību ieviest trakumsērgu ierobežojošus pasākumus Jelgavas rajona pagastos, kas robežojas ar Bauskas rajonu. Tomēr Jelgavas Veterinārā pārvalde ir nobažījusies par stāvokli Sesavas pagasta bijušajā «Avangarda» daļā un Jaunsvirlaukas pagastā, kas robežojas ar Viesturu pagastu. Drošāka situācija ir Sidrabenes pagastā, jo tur vēl ir spēkā janvārī un atkārtoti marta beigās noteiktie trakumsērgas ierobežojumi.
Pavisam šogad Jelgavas rajonā konstatēti seši dzīvnieku saslimšanas ar trakumsērgu gadījumi Sidrabenes pagastā saslimusi govs un jenotsuns, Zaļenieku pagastā – āpsis, Svētes pagastā – lapsa, Platonē – jenotsuns, bet Jaunsvirlaukā – lapsa. Šajos pagastos vēl turpina darboties noteiktie ierobežojumi, kurus vajadzētu atcelt maija beigās. Iespējams, ka, ņemot vērā situāciju Bauskas rajonā, tas netiks darīts.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Klīniskā institūta direktors Alberts Auzāns, skaidrojot pēdējā laikā novēroto pastiprināto trakumsērgas izplatību, spriež, ka vainojams pārāk lielais meža dzīvnieku – lapsu un jenotsuņu – skaits. A. Auzāns, kurš ir ne tikai veterinārārsts, bet arī mednieks, uzskata, ka skaita pieaugums izskaidrojams ar pēdējos gados vērojamās šo dzīvnieku ādu vērtības samazināšanos. Lapsas un jenotsuņi vairs netiek šauti ar mērķi iegūt to ādas, tāpēc ir masveidīgi savairojušies un, jo vairāk dzīvnieku, jo vairāk tie slimo.
