Polijā svētdien, 23. jūlijā, tūkstošiem cilvēku izgāja Varšavas un Krakovas ielās, lai astoto dienu pēc kārtas protestētu pret pretrunīgi vērtētājam tieslietu sistēmas reformām.
Demonstranti Varšavā ar Polijas un Eiropas Savienības (ES) karogiem rokās pulcējās pie Augstākās tiesas un prezidenta Andžeja Dudas rezidences, aicinot apturēt iecerēto reformu. Protestētāji, kā arī citi reformas kritiķi uzskata, ka valdība cenšas tiesu varu pakļaut savai kontrolei, tādējādi apdraudot valsts demokrātiju.
Reformu iecerējusi valdošā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS). Izstrādāt likumprojektus partija sāka jau 2015. gadā, kad nāca pie varas. Pie varas esošie politiķi norāda, ka līdzšinējā tiesnešu iecelšanas kārtība nav demokrātiska, un pārmet, ka tieslietu sistēmā valda korupcija.
Atbilstoši pašreizējai sistēmai Augstākās tiesas kandidātus izraugās neatkarīga struktūra, kurā pamatā ir tiesneši, kā arī daži politiķi.
Piedraud ar pantu
Polijas parlaments sestdien atbalstīja reformas. Sākās ielu protesti, un Eiropas Komisija piedraudēja iedarbināt ES līguma 7. pantu – tas paredz apturēt Polijas balsstiesības ES Ministru padomē, kas ir augstākā lēmumu pieņemšanas instance blokā. Tiesa, šādam lēmumam būtu nepieciešams vienprātīgs 27 dalībvalstu akcepts.
Likumprojekti, lai arī parlamenta apstiprināti, vēl bija jāparaksta prezidentam A. Dudam. Mediji pieņēma, ka tas tiks izdarīts, jo prezidents amatā tika ievēlēts ar valdošās partijas atbalstu. Taču liels bija pārsteigums, kad pirmdien prezidents pēc konsultācijām ar tieslietu ekspertiem diviem no trim likumiem tomēr uzlika veto, sakot, ka “šis likums nestiprinās taisnīguma apziņu” sabiedrībā un ka likumi ir jāmaina.
Prezidents gan, par spīti protestiem, parakstīja trešo likumu, kas ļauj tieslietu ministram, kurš ir arī ģenerālprokurors, izvirzīt visu tiesu priekšsēdētājus, apejot jebkādas diskusijas profesionāļu rindās, skaidro Polijas ziņu portāls “Krakow Post”.
Negrasās padoties
Pirmais no pieņemtajiem likumiem paredz, ka Nacionālās tiesnešu padomes (KRS) pašreizējo locekļu pilnvaras beidzas 30 dienu laikā kopš likuma spēkā stāšanās, bet jaunie tās locekļi būs jāievēl parlamentam, kuru kontrolē PiS.
Līdz šim Nacionālās tiesnešu padomes 15 locekļus ievēlēja paši tiesneši. KRS, kuras uzdevums ir uzraudzīt tiesnešu ētikas kodeksa ievērošanu un izvērtēt tiesnešu amatu kandidātus, atzinusi iecerēto reformu par nekonstitucionālu.
Otrais no pieņemtajiem likumiem paredz, ka tieslietu ministrs iecels galvenos tiesnešus Polijas parastajās tiesās.
Ja reformu plāns nonācis atpakaļ parlamentā, tam jāgūst trīs piektdaļu atbalsts, lai izmaiņas varētu tikt pieņemtas negrozītā formā. PiS tik liela vairākuma parlamentā nav.
Valdība gan sola reformas turpināt. “Prezidenta veto šodien palēnināja reformu darbu. [..] Mēs nevaram padoties spiedienam no ielām un ārzemēm, mums ir stabils vairākums. Mēs nepadosimies spiedienam. Mēs īstenosim mūsu plānu,” paziņoja Polijas premjerministre Beāta Šidlo.
Baidās no nākotnes
Par reformām bažas izteicis arī Eiropas cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks – likumprojekti nopietni apdraud tiesu neatkarību. Likumus kritizē arī citi augsta ranga Eiropas politiķi.
Tas nav tālu no nacisma politikas, portālam “Krakow Post” saka politiķe, viena no protestētājām Karolīna Rostovska. Viņa baidās, ka valsts virzās pretim autoritārismam. “Partija “Likums un taisnīgums” uzskata, ka viņu patiesība ir vienīgā.”
Kāds 51 gadus vecs inženieris Roberts žurnālistiem atzinās, ka viņš jebkādā protesta akcijā piedalās pirmo reizi, kopš pirms 27 gadiem Polijā beidzās komunisms. Viņaprāt, ir nepareizi salīdzināt svētdienas protesta akciju ar tālaika demonstrācijām. “Tagad ir vēl bīstamāk. Ļoti, ļoti bīstami. Komunisms bija rīks, kā Krievija mūs kontrolēja no ārpuses. Bet PiS likumus grauj no iekšpuses, viņi vēlas lauzt Konstitūciju.” Roberts sevi uzskata par politiski neitrālu personu un baidās, ka Polija var kļūt “kā Krievija, Baltkrievija vai pat Ziemeļkoreja”, kur pilsoņiem ir atļauts vēlēšanās izteikt savu gribu, taču realitātē vēlēšanu iznākumu nosaka vienīgā valdošā partija.
Protesta dalībniece Milēna savukārt uztraucas, kāda būs viņas karjera, kad būs beigusi tieslietu studijas. “Vai varēšu, drīkstēšu būt neatkarīga savos spriedumos? Ja tā nebūs, strādāt es nespēšu.” Lai arī nekad nav apsvērusi Polijas pamešanu, nupat viņa sākusi šaubīties. “Es mīlu savu valsti, bet, ja tieslietu sistēma nebūs neatkarīga, es nevarēšu palikt.”
Jāatgādina, ka politikas vērotāji jau no brīža, kad pie varas nāca PiS, palaikam izsaka bažas, ka Polija virzās nepareizā virzienā – proti, uz autoritārismu. Pērn, īsi pirms NATO samita, kas notika Varšavā, laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja, ka politiķi bija pat apspriedušies, vai vispār Polijai atļaut samitu rīkot.
