Pirms 200 gadiem apgaismības ideju vārdā, kā arī respektējot
nesamierināmās latviešu brīvības alkas, Kurzemes muižnieku
sapulce un Krievijas cars Aleksandrs I pieņēma lēmumu par
dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemes guberņā. Pirms apmēram pusgada
Jelgavas Latviešu biedrības teātra vadītāja Vija Zelmene
ierosināja šo vēsturisko notikumu atzīmēt ar brīvdabas
uzvedumu. Idejai radās atbalstītāji, sava radošā komanda, un tā
arvien vairāk top gatava.
– Kā jums radās doma par šo vēsturisko notikumu izveidot
teatrālu uzvedumu?
Tas vienkārši iešaujas prātā, kaut ko lasot vai tiekoties un
runājoties, jūtot atbalstu no domubiedriem. Apprasos vienam, otram,
vai mana ideja nešķiet pārāk traka. Atceros, ka gada sākumā
biedrībā runājām, ka vajadzētu kaut ko īpašu sarīkot saistībā
ar Latvijas valsts simtgadi. Spriedām, kas tas varētu būt. Liels
koncerts? Lasījumi? Tomēr gribējās kaut ko citādu, ko neparastu.
Kurzemes un Zemgales zemnieku brīvlaišana jeb dzimtbūšanas
atcelšana, kas tika izziņota tieši Jelgavā, ir tiešā
cēloņsakarībā ar Latvijas valsts dibināšanu, kas notika simts
gadu vēlāk. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas sākās “mērnieku
laiki”, auga pilsētas, veidojās latviešu inteliģence, laukos
radās krogi, kuros arī spēlēja teātri un apmainījās ar
jaunumiem. Latviešu zemnieki kļuva turīgi, dibināja skolas, kur
sūtīja savus dēlus. Tolaik meitas vēl nekas neskaitījās. Mēs
vēl nekas nebijām…
Visu interviju lasiet 3.augusta “Zemgales Ziņās”
FOTO: Raitis Puriņš
