Bijušais Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku “Russkij investicionnij aļijans” (“RIA-bank”), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, anonīmi avoti atklājuši Krievijas lietišķajam laikrakstam “Vedomosti”.
Vairāki baņķieri un V.Antonova paziņas laikrakstam atklājuši, ka kopš šā gada janvāra V.Antonovs faktiski kontrolē “RIA-bank”, bet tuvākajā laikā viņa uzticības personas varētu pārņemt arī banku “Russkij meždunarodnij bank” (RMB).
“RIA-bank” strādājošais baņķieris “Vedomosti” norādīja, ka nez vai pats V.Antonovs Krievijā var iegūt kādus banku aktīvus, jo Centrālās Bankas vērtējumā viņš nav uzticams īpašnieks, lai gan “formālu pretenziju pret Antonovu [Krievijas] varasiestādēm nav”. Viņš sacīja, ka Krievijas Centrālajā Bankā ir informācija par V.Antonova iesaisti banku tirgū un viņš pat esot uzaicināts ierasties uz tikšanos.
“RIA-bank” komentāru “Vedomosti” nesniedza, turklāt formāli banka nav ar V.Antonovu saistīta, tomēr tās īpašnieki agrāk ir cieši sadarbojušies ar viņu.
Pēc ziņu aģentūras “Interfax” datiem, “RIA-bank” aktīvu lieluma ziņā ir 317. lielākā banka Krievijā, tās aktīvu apmēram 30. jūnijā sasniedzot 3,5 miljardus rubļu (nepilnus 50 miljonus eiro). RMB ir lielāka – aktīvu apmēra ziņā tā ieņem 140. vietu Krievijas banku vidū. Tās aktīvi 30. jūnijā veidoja 22,1 miljardu rubļu.
Tūkstošgades sākumā V.Antonovs iegādājās vairākas bankas, no kurām lielāko daļu pēc tam apvienoja ar Kaļiņingradā bāzēto “Investbank”. Vēlāk bankai tika atņemta darbības licence, jo tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. Tāpat V.Antonovam piederēja bankrotējusī Lietuvas banka “Snoras”, kuras meitasuzņēmums bija Latvijas Krājbanka. 2011. gadā “Snoras” tika konstatēts līdzekļu iztrūkums, tādēļ banku sākotnēji nacionalizēja, bet pēc tam arī likvidēja. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Latvijas Krājbanku.
