Jelgavas Valsts ģimnāzijai – 95.
1991. gads atnes Latvijai neatkarību, tiesības lemt savu likteni pašiem, kas, izrādās, nav tik viegli, kā domāts. Dzīve tirgus ekonomikas apstākļos izvirza jaunus spēles noteikumus, kas lielākajai daļai ir pavisam sveši. Arī skolas dzīvē jaunais laiks ienes lielas pārmaiņas. Pēterim Laizānam, kurš vadības grožus savās rokās tur trīs gadus (1992–1995), tās ir īstas ugunskristības. Turklāt direktora un viņa vietnieku uzdevums ir sākt skolas ceļu pretī ģimnāzijas statusam.
Darbs tagad notiek vienā maiņā. Jau 1991. gadā uz bijušo komunistiskās partijas ēku Mātera ielā 30 pārceļ 1.–4. klašu skolēnus. Kopā ar viņiem aiziet jauka tradīcija, ka izlaiduma klašu skolēni 1. septembrī ieved skolā pirmklasniekus, savukārt pirmklasnieki pavada viņus uz pēdējo mācību stundu.
Bērnus pārmaiņas skar mazāk, bet pedagogu kolektīvam tas ir psiholoģiski smags pārbaudījums. Problēmas skolas sadalīšana rada Marutas Tilgales zēnu korim, jo daļa koristu mācās 2. vidusskolā, daļa – jaunizveidotajā skolā. Pēc pāris gadiem kora vairs nav. Gadu mazo klašu kolektīvs vēl darbojas kā 2. vidusskolas filiāle, bet 1992./93. mācību gadā tiek izveidota 2. sākumskola.
No skolnieces par direktori
1995. gada augustā direktores amatā stājas Ināra Daščinska, lai turpinātu gaitas savā skolā. 1956. gadā skolas slieksni pārkāpj maza meitene, kurai, 1966. gadā absolvējot vidusskolu, nez vai prātā ienāk doma, ka kļūs par tās direktori, bet liktenis lemj pa savam. 1984. gadā notiek atgriešanās skolotājas, tad direktora vietnieces amatā. Nākamie astoņpadsmit gadi jau direktores krēslā aizskrien kā vēja spārniem, jo darbs dzen darbu. Vadīt tos, kuri tevi kādreiz mācījuši, arī nav viegli. Un atelpas brīžu tik maz. Bet laiks, lai jubilejas reizēs apsveiktu kolēģus, atrodas vienmēr. Netiek aizmirsts neviens – ne skolotājs, ne tehniskais darbinieks –, jo attieksme pret visiem ir vienāda. Joprojām I.Daščinska ir pateicīga kolektīvam, bez kura direktoru atestācijā nebūtu iegūta augstākā pakāpe un eksperta tiesības, nebūtu sasniegumu. Toties kolēģi apbrīno viņas prasmi vissvinīgākajos pasākumos runāt vienkārši, bet izjusti, bez nodeldētiem citātiem.
1996. gada 15. septembrī Jelgavas 2. vidusskolai tiek piešķirts kultūras pieminekļa statuss. 1997. gadā Jelgavas 2. vidusskola savā 75 gadu jubilejā atgūst ģimnāzijas nosaukumu. Tagad kā pirmsākumos ir Jelgavas 2. ģimnāzija. Trūkst tikai vārda Valsts.
Ceļš pretī Valsts ģimnāzijas statusam sākas 1994. gadā, kad pirmo reizi Izglītības ministrijā tiek iesniegts lūgums par tā piešķiršanu. Tolaik skolā vēl ir 5. un 6. klašu skolēni, bet ģimnāzijā mācās no 7. klases. Kad sākas skolu optimizācija un tiek izveidotas sešklasīgas pamatskolas, aiziet 5. klases, pēc gada – 6. klases. 2. sākumskola pārtop par 4. pamatskolu.
2001./2002. mācību gadā Jelgavas 2. ģimnāzijā izveidotas piecas vispārējās izglītības programmas (jābūt trijām), tajās mācās 349 skolēni (jābūt ne mazāk par 350). Skola atkal lūdz piešķirt Valsts ģimnāzijas statusu. Visus kritērijus ministrija atzīst par atbilstošiem, bet nolemj, ka jāuzrāda stabili rezultāti centralizētajos eksāmenos. Pavasarī eksāmenu rezultāti 75 procentos gadījumu novērtēti atbilstoši A, B un C līmenim. Ministrija prasa rezultātu saglabāt arī nākamajā gadā. Tiek sasniegti jau 78 procenti.
Iegūst Valsts ģimnāzijas statusu
2003. gada jūnijā Ministru kabinets piešķir skolai Valsts ģimnāzijas statusu, un Jelgavas dome nolemj skolu dēvēt par Jelgavas Valsts ģimnāziju. Jaunais nosaukums uzliek jaunus pienākumus, prasa dalību dažādos projektos. Gan pedagogiem, gan skolēniem tā ir papildu slodze, jo jaunās programmas un vadlīnijas ir, bet atbilstošu mācību grāmatu nav. Kā skolas pirmsākumos aktīvas ir dabaszinību skolotājas Agnese Svencika (ķīmija), Baiba Daģe (fizika), Ināra Rūce, (bioloģija). Pievienojas matemātiķes Sandra Rubule un Līvija Rāte. Ieguvums – kabinetu renovācija, jaunas mēbeles un aprīkojums. Skolotāja Irina Ivanova iesaistās darba grupā, kas izstrādā jaunas mācību grāmatas 7.–9. klasei, – “Zdravstvuj, eto ja!” (“Sveiks, tas esmu es!”).
B.Daģe aizrautīgi izmanto iespējas, ko sniedz “Latvenergo” TV šovs, kam gadu gaitā mainās nosaukums, bet saturs paliek – elektrība. Skolas komandām divreiz izdodas iegūt galveno balvu – ceļojumu uz Tunisiju (2004. g.) un Itāliju (2016. g.).
Dienasgaismā tiek celtas Jāņa Grestes darba metodes. Viņa referātu metode iegulst 7.–9. klašu projektu nedēļas pamatos. Lielie savus spēkus izmēģina zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanā. Atkal un atkal pierādās skolotāju mēģinātāju darba metožu lietderība. Viņu un šodienas skolu reformas būtība ir viena – galvenais audzināšanas līdzeklis ir mācības, kuru pamatā jābūt pētnieciskām un aktivizējošām metodēm, kas attīsta skolēna domāšanu, veido patstāvīga darba iemaņas. Skolēnam jājūtas brīvam un drošam, jāizkopj viņa spējas rīkoties. Svarīga loma ir pašu skolēnu sadarbībai, kas nodrošina bērnu vajadzību apmainīties garīgām vērtībām, pašapliecināties.
Aldas Spirģes rosināti, notiek J.Grestes lasījumi (2008.–2012. g.). Bez mājiniekiem piedalās valsts ģimnāziju skolēni no Alūksnes, Jēkabpils, Rīgas, Rēzeknes un Valmieras. Darbu tematika atbilstoša J.Grestes darba virzieniem – dabaszinības, novadpētniecība, kā arī matemātika.
Skolas dzīvē ienāk jaunas tradīcijas: Helovīns, Mārtiņdiena, pirmā advente, Valentīndiena, Lieldienas. Ziemassvētku koncertā esam kopā ar skolotājiem pensionāriem un jelgavniekiem. Īpaši emocionāls ir tradicionālais 18. novembra pasākums. Jau no rudens 10. klašu zēni skolotāju Ilzes Vazdiķes un Maritas Asarītes vadībā gatavo patriotisku svētku programmu. Direktores vietniece ārpusklases darbā M.Asarīte atzīst: “Tā ir iespēja puišiem apjaust savas spējas, iemācīties pārvarēt kautrību un nostāties uz skatuves, runāt lielas auditorijas priekšā.”
Jauniešu koris “Skali” ir četrkārtējs Skolu jaunatnes dziesmu svētku uzvarētājs, četrkārtējs Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un deviņkārtējs starptautisko konkursu laureāts. Kora repertuārā ir lielas formas darbi: M.Diriflē un V.A.Mocarta “Rekviēms”, L.Delība “Messe Breve” un V.A.Mocarta “Kronēšanas mesa”. 1998. gadā kora panākumi tiek novērtēti ar Triju Zvaigžnu ordeni diriģentei Guntai Paškovskai. Desmit gadus kora labais gariņš ir absolvente diriģente Ilva Krauze. Pirmos panākumus palīdz kaldināt koncertmeistars Edgars Šķerbergs. Guna Jumiķe kori atbalsta ne tikai ar klavierspēli, bet arī ar smaidu. Komponists Valdis Zilveris korim velta daudzus skaņdarbus, ir kopā ar “Skaliem” gan Latvijā, gan ārzemēs, komponē mūziku skolas himnai. Īpašs ir 2003. gads. G.Paškovska – XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente. Nokļūšanu virsdiriģentes godā viņa salīdzina ar nokļūšanu piramīdas virsotnē. No 2007. līdz 2014. gadam koru vadība Maijas Brankas pārziņā. “Skalu” augstākās virsotnes – dalība “Polyphonia 2008“ konkursā Parīzē, pirmā vieta un Zelta diploms 2010. gada X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Sasniegumi dažādās jomās
I.Vazdiķes drāmas studijai “Reverss” pa spēkam gan Ē.Kestnera “Punktiņa un Antons”, “Emīls un Berlīnes zēni”, gan V.Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, ”Divpadsmitā nakts”, “Liela brēka, maza vilna”, gan O.Vailda “Zvaigznes bērns”, gan H.K.Andersena “Sniega karaliene“, gan Ž.B.Moljēra “Iedomu slimnieks“. “JĀ un NĒ” pēc Raiņa lugas “Suns un kaķe” tiek rādīta Valmieras drāmas teātra pasākumā “Gada izrāde 2005”, “Zvaigznes bērns” – Daugavpils teātrī, Valmieras pils drupās, Jelgavas Pilsētas svētkos.
10. klases skolniece Latvijas čempione peldēšanā Agnese Ozoliņa 1996. gadā dodas uz savām pirmajām olimpiskajām spēlēm Atlantā. 2000. gads – Sidneja. 2004. gadā Atēnās jau divi mūsējie – Agnese Ozoliņa un Gundars Deičmanis.
Skolotājs Reinis Līcis ceļ godā tūrismu. Komandas regulāri gūst panākumus, piemēram, 2004. gada pavasarī Rīgas skolu atklātajās sacensībās kombinētajā pārgājienā – trešā vieta, jūlijā Baltijas tūristu salidojumā – ceturtā vieta vecākajā un septītā jaunākajā grupā. 2005. gada janvārī tūrisma tehnikas sacensībās vecākajā grupā pirmā vieta. Un tā gadu pēc gada. Skolotājs Jānis Leitis 2006. gadā atnāk kopā ar specializēto hokeja klasi. Skolā ir bijušas vieglatlētikas un peldēšanas klases, bet hokejisti – pirmo reizi. Lailas Nagles vadībā skolēni gadu pēc gada piedalās “Nike Riga Run” pasākumos. 2011. gadā Jelgavas Valsts ģimnāzija kļūst par sportiskākās skolas titula un “Swedbank” un Latvijas Olimpiskās komitejas 500 latu dāvanu kartes īpašnieci.
ERAF, Pasaules Bankas un pašvaldības finansējums dod skolai ne tikai renovācijas iespējas, bet arī papildu slodzi direktorei un viņas vietniekam saimnieciskajā darbā Nikolajam Eižvertiņam. 2001. gadā renovē aktu zāles pārsegumu, nomaina jumta segumu, logus un ārdurvis. 2005. gada 5. maijā atklāj atjaunoto aktu zāli. Tā ir ne tikai zāles, bet arī I.Daščinskas dzimšanas diena, tātad dubulti svētki. Gadu no gada kāds kabinets iegūst jaunu veidolu, kāda klase atgriežas tīrās, gaišās telpās, pārvērtības piedzīvo mājturības un darbmācības kabineti, bibliotēka un lasītava. Sporta nodarbības tagad notiek Jelgavas Sporta hallē, kas 2005. gadā uzcelta skolas vecās halles vietā. Darbiem nekad nav gala.
***
Ir 2017. gads. Skolai jau ceturto gadu ir jauna direktore – Inese Bandeniece. Bet tā jau ir šodiena, kas saistās ar pagaidu darbu pilī, kur skola gaida savu atjaunotni, skolas kolektīvs – brīdi, kad varēs atgriezties mājās un atsākt darbu tik ierastās, bet jau citādās telpās.
