Pacietība laikam gan ir īpašība, ko iemācāmies dzīves laikā. Cits labāk, kāds sliktāk. Neviens nebrīnās, ja mazulim nav pacietības mierīgi nosēdēt stundu garā koncertā vai nopietnā konferencē, toties pieaugušajam jau pienākas to prast. Bet arī pieaugušo vidū sastopami pacietīgāki un mazāk ar šo īpašību apveltītie. Savā ziņā tieši ar pacietību saistīti vairāki temati šajā “Ziņu” numurā. Pacietību kā vienu no galvenajām īpašībām, ko apgūst vingrojot, min speciāliste, kas vada nodarbības. “Pacietību, kas māmiņām un sievietēm īpaši vajadzīga, trenēs jebkura vingrošana un kustēšanās. Jo stingrākas pašas būsim, jo ikdienas darbi vieglāk veiksies. Vingrojot pazūd nogurums – rokas un kājas tik ātri nenogurst. Vieglāk mājas darbus ir apdarīt, ja esi vingrāks, sportiskāks, un parādās lielāka pacietība, kas vajadzīga bērna audzināšanā,” saka basketboliste un vingrošanas trenere Kristīna Petermane.
Pacietība pilnīgi noteikti vajadzīga tiem, kas no visas Latvijas devušies svētceļojumā uz Aglonu.
4. augusta rītā tradicionālajā svētceļojumā no Jelgavas uz Aglonu izgāja ap trīsdesmit svētceļnieku. Par viņiem vairāk lasāms Gaita Grūtupa materiālā. Ar citiem pacietības trenētiem jelgavniekiem žurnālists tikās Vangaļu ceļā. Ar pacietīgu atgādināšanu par sevi un, jāatzīst, arī ar draudiem iet demonstrācijā turienes iedzīvotājiem izdevies panākt solījumus uzlabot šo pilsētas teritorijā esošo ceļu.
Pacietība nepieciešama arī visiem Islandes iedzīvotājiem, pielāgojoties dabas un teritorijas īpatnībām šajā īpaši skaistajā vietā, par kuru vairāk pēc brauciena turp stāsta Maija Laizāne.
