Ozolnieku novada domes iepirkumu un izsoļu komisija izsludinājusi rakstisko nomas tiesību izsoli ar augšupejošu soli būvei “Ezerkrasti”, kas atrodas Ozolnieku ezera krastā un būvēta kā piedeva ūdensslēpošanas trasei. Trasi izmanto uzņēmums “Pieci masti”, taču ekspluatācijā nenodotie “Ezerkrasti” pagaidām stāv neizmantoti.
Uzņēmuma “Pieci masti” pārstāve Inese Štube stāsta, ka izsolē noteikti piedalīsies. Viņa ļoti cer, ka uzņēmums iegūs nomā “Ezerkrastus”, jo klientiem trūkst vietas, kur ūdensslēpošanas vai veikošanas laikā nolikt drēbes, trūkst arī pienācīgu labierīcību. Viņa domā, ka līdz nākamajai sezonai “Ezerkrastus” varētu nodot ekspluatācijā. I.Štube stāsta, ka Ozolnieku ezera trasi šovasar izmēģinājis aptuveni tūkstotis atpūtnieku, tostarp arī ārzemju tūristi. Šonedēļ trasi remontē, bet nākamnedēļ tā atkal darbošoties.
Pašvaldības noteiktā nomas tiesību izsoles sākumcena ir 1150 eiro gadā (neieskaitot PVN), 760 kvadrātmetru zemes nomas maksa – 1,5 procenti no iznomātās zemes vienības daļas kadastrālās vērtības gadā. Nomas līguma termiņš paredzēts līdz 2027. gada 31. janvārim ar iespēju to pagarināt līdz 2045. gada 27. janvārim. Ozolnieku pašvaldības mājas lapā lasāms, ka “Ezerkrasti” ir apmierinošā stāvoklī, tiem nepieciešams kosmētiskais remonts. Ēkai ir pieslēgta elektrība, ūdens un kanalizācija. Būve nav nodota ekspluatācijā, tādēļ nomniekam pilnībā par saviem līdzekļiem ir pienākums sakārtot objektu un visus dokumentus, lai tas tiktu izdarīts. Nomniekam tiks piešķirtas tiesības nodot nomas objektu apakšnomā. Izsoles dalībnieki savus piedāvājums izsolei var iesniegt līdz 18. augustam.
Pēc vairākus gadus ilgiem strīdiem jautājums par nepabeigto ūdensslēpošanas bāzi un kafejnīcu “Ezerkrasti” atrisinājās maijā, kad maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers šo īpašumu bez maksas nodeva Ozolnieku novada pašvaldībai. Līdz tam ēku būvēja, bet nepabeidza maksātnespējīgā SIA “Ritums”. Šim uzņēmumam Ozolnieku novada dome, deputātiem strīdoties, bija nolēmusi maksāt 71,9 tūkstošu eiro kompensāciju, taču Valsts kontrole šo lēmumu novērtēja kā neatbilstošu labas pārvaldības praksei, jo maksātnespējīgais “Ritums” bija parādā arī pašvaldībai.
