Ja nu gadās līdz 27. augustam būt Talsos, tad noteikti iegriezieties šī novada muzejā, kur skatāma Jelgavas Mākslinieku biedrības biedres Katrīnas Vīnertes keramikas un gleznu izstāde “Blakām”, ar kuru viņa atzīmē pirmo nozīmīgo apaļo jubileju.
Māksliniece ir dzimusi talseniece, tur skolojusies, tur iekodusies mākslas auglī un atradusi to par lielisku esam, lai tam veltītu visu mūžu. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi keramiķes izglītību un maģistra grādu. Kaut arī K.Vīnerte dzīvo Pastendē, uzskatām, ka viņa ir arī jelgavniece. Jelgavā piedalījusies gan biedrības rīkotajos plenēros, gan keramikas un šamota skulptūru simpozijos. Te radījusi trīs ļoti izteiksmīgus lielus šamota tēlus, kas tagad grezno kā pilsētas kultūras namu, tā Pasta salu.
Pēc sekmīgās piedalīšanās šamota skulptūru veidošanā dzimusi ierosme arī pašai rast vietu, kur jebkurā laikā radīt un apdedzināt lielāka izmēra šamota darbus – būt neatkarīgai. Nupat kā ar vīra Raivja un droši vien tāpat ar tēva palīdzību atrasta šāda vieta, kur īsi pirms izstādes atklāšanas izdedzināta pirmā šamota skulptūra “Tiekšanās”. Vai autore to apzinās vai ne, darba nosaukums vēsta par viņu pašu, kura allaž kaut kur tiecas, grib daudz ko sasniegt un arī sasniedz.
Kā keramiķe K.Vīnerte lieliski pārvalda formu, tādēļ var pārliecinoši izgatavot gan precīzus, brīžiem mazliet komiskus dzīvnieku tēlus (“Zaķis”, “Kūmiņš”, abi 2017), gan dekoratīvus veidojumus. Šīs dekoratīvās formas vistiešāk apliecina, ka māksliniece teju kā tēlnieks prot saliedēt atsevišķas tēlu detaļas tā, ka tās lieliski pāriet cita citā.
Cik talantīga K.Vīnerte ir keramiķe, tikpat lieliska arī gleznotāja. Viņai ir tuva daba, tādēļ labprāt piedalās plenēros. Sēžot starp kokiem, senām celtnēm, raugoties senču māju pudurī, birztalā vai upes līcī, māksliniece saaug ar apkārtni un šo kopības sajūtu ataino studijā, ainavā. Viņa neko nepārveido, nepieliek pie redzētā vai neuzspiež savu individuālo skatījumu, savu zīmogu. Viņas darbi atklāj autores pietāti pret dabu, pret pasauli, pret visu dzīvo.
K.Vīnerte apveltīta ar izcilu krāsu izjūtu. Mākslinieces studijas un lielāka formāta gleznas apliecina viņas tuvību latviešu tonālajai glezniecībai, spēju ieraudzīt un atainot vissmalkākās tonālās krāsu nianses.
Vēl kāda būtiska jubilāres rakstura iezīme – viņa ir godīga visā – gan radot keramikas darbu vai gleznu, gan dzīvi dzīvojot. Gribas arī izteikt apbrīnu par spēju savienot mātes un sievietes pienākumus ar radošo darbu. Ne katrs to spēj. Cik azartiski, cik aumaļām viņa dzīvo, tikpat azartiski nododas savai daiļradei.
