Priecāties par katru mirkli
Vilhelma Šmida “Rimtums. Ko mēs iegūstam, kad kļūstam vecāki” ir autora filozofiskas un prakstiskas pārdomas par mūža nogali. Bērnībā mēs nevaram vien sagaidīt, kad kļūsim lielāki, vecāki, gudrāki, bet pēc 60 gadiem jau ir otrs process – gribas palikt mūžam jaunam un nepadoties. Tomēr dabā ir tā iekārtots, ka viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala. Visi zinām, ka dzīve noslēdzas. Vienam tas notiek zibenīgi, otram ilgi un mokoši.
Tomēr, lai cik darbīgi mēs būtu, pienāk laiks, kad jādodas tā sauktajā pelnītajā atpūtā jeb pensijā. Un tad cilvēkiem, kas nav tam sagatavojušies psiholoģiski, ir grūti aptvert realitāti. Sirdī jūtas jauni, taču fiziskie spēki, arī slimības saka ko citu.
Grāmatas autors lasītāju saudzīgi ved uz izpratni, kā katrs pats var sevi sagatavot normālai un pilntiesīgai dzīvei vecumā. Vienīgi jāaprēķina spēki un jāsamazina darbošanās ātrums.
“Tagad nu jāmācās kļūt lēnākam, taupīgi sadalīt spēkus, būt iecietīgam pret sevi, daudz vairāk nekā iepriekš būt vienam, pārdomāt dzīvoto dzīvi un paturēt prātā nāvi, kas vairs nav tāltāla iespēja. Novecošana pazīst pūles, par kurām jaunākie neko negrib zināt. Izprast tehnisko ierīču izmantošanu, kas kļūst arvien sarežģītāka. Pārvarēt dažus pakāpienus, kam citos laikos vienkārši pārlēktu pāri. Iekāpt vannā un atkal no tās izkāpt.”
Grāmatu vērts izlasīt arī tiem, kam ikdienā saskarsme ar vecajiem cilvēkiem, lai viņus izprastu.
Autors iesaka atrast pozitīvo savā dzīvē. Visbīstamākā cilvēkiem ir vientulība. Tāpēc nepieciešams reizēm ar kādu parunāt, satikties, atrast saviem spēkiem atbilstošu nodarbošanos, izdomāt sev vajadzīgus rituālus un neieslīgt depresijā tikai tāpēc, ka sācies dzīves noriets. Līdz pēdējam jāizdzīvo sava dzīve tik labi, cik vien tas iespējams. Un jāpriecājas par katru mirkli, kamēr vēl varam.
Grāmata pieejama arī bibliotēkās.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
