Arvien vairāk gan rakstītā veidā, gan videoreceptēs vēroju, ka dažādās kulinārijas receptēs ir iekļauti banāni. Godīgi atzīšos, ka mans vienīgais eksperiments, kad izmantoju banānus, bija jau pasen. Toreiz vārīju kaut kādu ievārījumu – sanāca pabaisa zapte, vismaz manas ģimenes skatījumā. Kopš tā laika banānus saspiestā veidā ēdienam klāt neesmu likusi.
Vienīgais izņēmums, kad banānus nelietojam “dzīvā veidā” (lasi – svaigus), ir pildītās plānās pankūkās. Pagatavošana ir vienkārša, bet iznākums – ļoti garšīgs. Sacep kārtīgu kaudzi plāno pankūku, padzesē, tad, salokot kā pildītās pankūkas, tin tajās banāna ceturtdaļu, kas pārkaisīta ar cukuru un kanēli. Satītās pankūkas apcep sviestā. Laikam tomēr jāraksta – margarīnā, jo mēļo, ka sviests jau ierakstīts delikatešu sarakstā. Noslēgumā gatavās pankūkas pārkaisa ar pūdercukuru vai pārlej ar šokolādes mērci. Ļoti garšīgi!
Tomēr šoreiz stāsts būs par kādu pārbaudītu recepti, kurā banāni iekļaujas ideāli un galarezultātu tikai uzlabo. Tas būs banānu kēkss. Izkausē 100 gramu sviesta, atdzisušam (!) pievieno divas trešdaļas glāzes cukura un saputo. Turpina putot, pievienojot pa vienai trīs olas un pēc tam divus saspaidītus banānus. Divi gan jāņem tad, ja banāni ir nelieli. Nereti veikalā nopērkami slaidi un lieli, ar tādu vienu būs pilnīgi pietiekami. Noslēgumā masai piesijā miltus (strīķētu glāzi) un ēdamkaroti cepamā pulvera. Kad mīkla gatava, to liek ietaukotā kēksa formā un cep 180 grādos līdz gatavībai. Par to var pārliecināties, kad kēkss ir palielinājies apjomā un, tajā iedurot ar bambusa iesmiņu, mīkla vairs nelīp tam klāt. Kēkss izdodas pufīgs, ar vieglu banānu garšu, kas dod svaigumu. Un vēl kāds pārbaudīts knifiņš – gan iepriekšminētajās pankūkās, gan kēksā labāk izmantot teju vai pārgatavojušos banānus. Protams, ne tādus, kas jau sākuši bojāties!
Ja paveras interneta dzīlēs, tur ideju un ierosmju, kā izmantot banānus gan saldajos, gan pamatēdienos, ir simtiem. Izvēlējos dažas no saldajām receptēm, kuras plānoju šovasar iekļaut savu eksperimentu sarakstā. Varbūt noder arī jums.
RECEPTES
Banānu plātsmaize
Veikalā pirkto kārtaino mīklu izrullē un ieklāj cepamajā formā, nedaudz pieceļ malas. Ripiņās sagriež banānus, kārto uz mīklas. Pārber ar grauzdētām mandelēm. Saputo masu, ko pārliet banāniem. Tās pamatsastāvs – divas olas, divas ēdamkarotes cukura, vaniļas cukurs, ēdamkarote skābā krējuma, nedaudz konjaka. Masas vairumu izvēlas ar aprēķinu, lai pārsegtu cepamajā formā izvietotos banānus.Lej pāri banāniem un pārkaisa ar kanēli. Cep 200 grādos 10–15 minūtes. Pasniedz atdzesētu. Šādi var pagatavot arī ābolu plātsmaizi.
Mazās kūciņas (bez cukura)
Sajauc bļodā četrus banānus, 175 ml grieķu jogurta, vaniļu, vienu olas dzeltenumu un divus olu baltumus, četras ēdamkarotes rozīņu. Citā bļodā sajauc 260 g speciālo konditorejas miltu, tējkaroti sodas (vai cepamo pulveri), 1/4 tējkarotes sāli, kā arī kanēli, muskatriekstu un valriekstus (pēc vēlmēm). Abu bļodu saturu sajauc kopā un masu lej mazo kēksiņu pannas formiņās. 180 grādos cep aptuveni 25 minūtes. Kēksiņu gatavību pārbauda pēc 15–20 minūtēm. Kad kūciņas kļuvušas brūnganas un nedaudz pacēlušās, izņem no cepeškrāsns un atdzesē.
Banānu krēms
Blenderī ievieto puspaciņu (mazo) plombīra saldējuma, divus nomizotus banānus un sadrupinātus klasiskos “Selgas” cepumus (apmēram divas saujas). Sablendē. Pielej pienu (1–2 glāzes). Skatās, kāda sanākusi masa – ja par šķidru, pievieno vēl plombīru un cepumus, bet īpaši biezai tai nav jābūt. Sablendē vēlreiz un lej trauciņos.
Banānu vafeles
Bļodā iesijā 250 g miltu, tējkaroti cepamā pulvera, divas ēdamkarotes cukura, sāli. Sakuļ trīs olas, pielej 300 g piena. Iegūto masu pievieno miltiem, samaisa. Pievieno 3/4 glāzes samīcītu banānu, trīs ēdamkarotes eļļas vai izkausēta margarīna (sviesta). Rūpīgi samaisa. Cep zeltainas vafeles.
Banānu čipsi
Banānu nomizo un sagriež plānās ripiņās. Tās kārto uz cepešpannas un apsmērē ar medu. Cep cepeškrāsnī 100 grādos apmēram 1,5 stundu. Vienkārši un garšīgi!
VAI ZINĀJI?
• Pirmās liecības par banāniem atrastas 327. gadā pirms mūsu ēras, kad Indijas iekarošanas laikā tos atklāja imperators Aleksandrs Lielais. Zviedru botāniķis Kārlis Linnejs deva banāniem to latīņu nosaukumu Musa Sapietum, kas tulkojumā nozīmē „baltā cilvēka auglis”.
• Banānu augļi ir sātīgi un barojoši – tie satur 7– 20% cietes, kas, auglim nogatavojoties, pārvēršas cukurā; līdz 1,3% olbaltumvielu. Banāni ir barojoši, bet neveicina liekā svara problēmas. Vidējs banāns satur mazāk nekā 110 kaloriju un tikai 0,6 gramus tauku. Viens banāns satur divreiz vairāk ogļhidrātu nekā viens apelsīns, trīsreiz vairāk kālija nekā viens ābols un desmitreiz vairāk B vitamīna nekā viens bumbieris.
• Banāns nav skābs, bet tajā ir daudz C vitamīna – tikpat, cik dažos citrusaugļos. Banānos ir arī vitamīni B1, B2, B6, PP, A provitamīns, ābolskābe, fermenti, kā arī katelohamīni, serotonīns un dopamīns. Banānos ir īpaši daudz kālija, kā arī nātrijs, kalcijs, magnijs, fosfors un dzelzs. Tas ir viens no vērtīgākajiem augļiem.
• Dienā apēdot vienu vai divus banānus, uzlabojas garastāvoklis un darbaspējas, mazinās nogurums, attīrās organisms.
• Kālija un magnija klātbūtnes dēļ banānus iesaka ēst sirds slimību un aterosklerozes gadījumos. Tos ieteic arī nefrītu un aknu slimību reizēs. Banānus lieto vēdera mīkstināšanai kā maigu caurejas līdzekli. Banānos esošais serotonīns un dopamīns ļauj tos izmantot zarnu slimību un peptisku kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšanai. Banānu sula palīdz arī dizentērijas un holeras, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas asiņošanas gadījumos.
UZMANĪBU!
• Ārstnieciskos nolūkos banāni jāēd uzmanīgi, jo tie ir samērā smags un grūti sagremojams produkts. Banāni veicina gāzu uzkrāšanos kuņģī un apgrūtina žults izdalīšanos. Tos vajag kārtīgi sakošļāt un ēst nelielām porcijām. Nav vēlams ēst banānus tukšā dūšā, kā arī uzdzert tiem virsū ūdeni.
• Cukura diabēta slimniekiem nevajadzētu ēst daudz banānu.
• Banāni sabiezina asinis, tāpēc tos nedrīkst ēst cilvēki, kuriem ir tromboflebīti, varikozs vēnu paplašinājums, kā arī cilvēki, kas pārcietuši infarktu un insultu.
