“Svētelī” patstāvīgai dzīvei gatavojas septiņas personas ar invaliditāti.
“Meklēju, ar ko šie cilvēki mājā varētu nodarboties, kas katram būtu atbilstošāks. Mans mērķis ir viņiem kaut ko iemācīt – sev un dzīvei –, iemācīt atbildību, nevis tikai atnākt un saņemt naudu,” stāsta radošo domu un darbu centra “Svētelis” vadītāja Ingrīda Grīnberga, iepazīstinot ar savu meiteņu un puišu dzīvesstāstiem.
Darāmā pietiek visiem
Pašlaik “Svētelī” uzturas un dažādus ikdienas darbus veic septiņi cilvēki ar invaliditāti. Lai gan meitenēm ir pat profesionālās izglītības diploms, pēc I.Grīnbergas teiktā, pie darba devēja noturēties neizdodas – jāuzlabo gan profesionālās prasmes, gan darbu izpildes temps. Meitenes strādā virtuvē un dārzā, kurā izaudzētais tiek pašiem un nonāk tirdziņā, palīdz mājas solī, saziedoto drēbju šķirošanā. Puiši savukārt cenšas uzturēt kārtību pagalmā, krāmē malku, uz maiņām tiek pieskatīts tirdziņš un apkalpoti pircēji. Kā stāsta I.Grīnberga, “Svētelī” gan meitenes, gan puiši apgūst praktiskas iemaņas, kas noderēs dzīvē un turpmākajās darba gaitās, tāpēc pasakās Nodarbinātības valsts aģentūrai, ar kuras projektu finansiālu atbalstu viņi “Svētelī” var strādāt. Kāds, darot fizisku darbu, ir kļuvis spēcīgāks, kādam uzlabojies darbu izpildes temps. Arī pēc kāda skarbāka vārda meitenes vairs neizplūst asarās. Māja ir liela, darāmais atrodas visiem. Otrajā stāvā žūst ceļmallapu un kumelīšu tēja, baziliks, dilles vēlākai marinēšanai, ēdienu gatavošanā un floristikā varēs izmantot ievāktās magoņu sēklas un stiebrus.
Mācās tempu un atbildību
Mūsu viesošanās brīdī “Svētelī” Sintija Šīna un Vanda Koļitančuka darbojas virtuvē. Sintija rāda pašas pirmo reizi gatavotos ievārījumus, savukārt Vanda vāra pusdienas. Sintija “Svētelī” nonākusi prakses laikā. Viņas pārziņā ir dažādi mājas darbi, uz maiņām ar Vandu viņa strādā virtuvē. No visiem veicamajiem darbiem visvairāk Sintijai patīk šķirot Sarkanā Krusta sarūpētās pārtikas pakas. Meitenei liels prieks, ka ievārījumi, kas gatavoti ne vien no ogām, bet arī banāniem un persikiem, izdevušies. Viņa atzīst – strādājot “Svētelī”, gribētu apgūt mājas darbus un arī uzlabot darbu izpildes tempu. Savukārt Vandai no virtuves darbiem visvairāk patīk gatavot salātus. “Svētelī” viņa iemācījusies cept kēksus, labprāt apgūtu arī pankūku pagatavošanu.
Savukārt Liene Kostjuka “Svētelī” ne tikai strādā, tās ir arī viņas mājas. I.Grīnberga Lieni ir iecēlusi par atbildīgo un, uzticot sekot līdzi citu paveiktajam, māca viņai atbildību. Liene zina – ja palīgi nebūs izdarījuši viņiem uzticētos darbus, atbildību par to nāksies uzņemties viņai. “Visvairāk jāmācās cilvēkiem pateikt tā, lai viņi izdara pareizi, nevis darīt pašai. Jāmācās arī tīrība un kārtība,” stāsta Liene. Bez mājas soļa viņa arī apkalpo tirdziņa pircējus, un tajā varot atpūsties no citiem darbiem. Taujāta, ko vēl vajadzētu iemācīties, Liene pirmkārt min, ka jāuzlabo temps. “Reizēm nevaru paspēt visam tikt līdzi, bet tas nāks ar laiku. No sākuma arī dārzā kašājos kā pele, pēc tam jau iepraktizējos,” teic Liene, kura “Svētelī” ir jau trešo gadu.
Regulāri “Svēteļa” tirdziņā iepērkas Marina Devjatņikova, kura dzīvo netālu. Viņa novērtē, ka tuvu mājām iespējams iegādāties svaigus dārzeņus, kas audzēti bez “ķīmijas”, un zina stāstīt, ka šo iespēju izmanto arī citi apkārtējo māju iedzīvotāji.
