Kāda britu sieviete Briselē strādājošajam auceniekam Ģirtam Salmgriezim reiz teikusi: “Nevaru saprast, kas jums taisa tos jocīgos video, ka esat maza valsts, it kā uzsverot, ka jums kaut kā trūkst vai ka esat mazāki nekā citi. Jums taču ir tik bagātīga kultūras un vēstures pieredze!” Ģirts intervijā secina: “Jā, mums patīk uzsvērt, ka mēs esam mazi un neievērojami, bet, ja palūkojamies uz to pašu Beļģiju – teritorijas ziņā tā ir mazāka par Latviju. Protams, tur ir vairāk iedzīvotāju, tomēr jebkurā gadījumā grūti iedomāties, ka viņi uzsvērtu to, ka ir maza valsts. Ja šādu ziņu regulāri sūta visai pasaulei, tad tā mūs arī sāk uztvert. Lai gan, protams, ir dažādi veidi, kā arī negatīvo padarīt par savu reklāmu. Viesodamies Īrijā, redzēju mārketinga aktivitātes, kas pierāda, ka defekts var būt efekts. Tur bija saražoti krekliņi ar uzrakstiem “Pie mums četrus gadalaikus līst!”. Stipra tā nācija un stiprs tas cilvēks, kas spēj pasmaidīt par sevi.”
Šīs nedēļas “Zemgales Ziņu” numurs īpaši liek aizdomāties par jautājumu – vai tiešām mazi? Skat – pasaules čempionātā 24 stundu rogainingā absolūtajā vērtējumā visu goda pjedestālu iekaroja Latvijas vīri, un līdz pašam augstākajam pakāpienam – čempionāta zelta medaļai – kopā ar mārupnieku Andri Ansabergu aizsniedzies savulaik Jelgavas novada Sporta centrā orientierista karjeru sākušais Jānis Krūmiņš no Ozolnieku novada. Savukārt dobelnieks Rolands Briņķis nodibinājis uzņēmumu “Dabas dots” un par tā gardajiem un veselīgajiem dzērieniem uzslavu saņēmis arī no to iepakotāja Vācijā. Ja par mums liecina darbi, nevis teritorija, – esam lieli.
