Klātesot Eliasu dzimtas pārstāvjiem, Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldību vadītājiem, mākslas speciālistiem un interesentiem, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā pasniegta pirmā Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā. To par darbu “Vakars dārzā” saņēma Edvīns Kalnenieks. Savukārt konkursam pieteiktie darbi skatāmi izstādē.
Darbus iesniedz visas paaudzes
Lauku tēma E.Kalneniekam vienmēr bijusi tuva, stāsta mākslinieks. Jau strādājot pie sava diplomdarba Latvijas Mākslas akadēmijā, viņš daudz laika pavadījis Pūres dārzos, pētot augļus. “Kādreiz katru rudeni sēdēju Pūres dārzā zem saulessarga – toreiz akadēmijā septembris vēl bija brīvs. Ja draugi gribēja mani atrast, vajadzēja aizbraukt uz Pūri un skatīties, kur tas saulessargs,” atminas mākslinieks. Arī izstādē godalgotajā gleznā ir gan āboli, gan bumbieri, kas, lai gan apkārt krēsla, paši atstaro gaismu. “Nevaru bez bumbieru un ābolu mālēšanas iztikt,” nosmaida E.Kalnenieks. Viņš priecājas par bagātīgi pārstāvēto gleznotāju loku izstādē, jo jau izsenis Jelgava bijusi vieta, kur pulcējas daudz mākslinieku.
Savas balvas pasniedza arī Jelgavas novada pašvaldība, un tās aizceļoja pie māksliniekiem Edvarda Grūbes (“Abra”), Ulda Rogas (“Svēte”) un Kristapa Priedes (“Gaidas”). Savukārt Ģederta Eliasa fonda simpātijas tika Olitai Gulbei-Ģērmanei (“Kāršu pupas”), bet Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš simpātiju balvu pasniedza Lolitai Zikmanei (“Vakara migla”).
Konkursam savus darbus pieteica 80 mākslinieku, iesniedzot vērtējumam 120 darbus, taču izstādē muzejā skatāmas 51 autora 57 gleznas. Darbus iesniedza gan vecākās paaudzes meistari, gan Mākslas akadēmiju beigušie jaunie mākslinieki, gan vēl tikai studenti. Saņemti pieteikumi arī no ārzemēs dzīvojošiem māksliniekiem. Izstādes darbi apkopoti katalogā.
Balva svarīga arī nozarē
Gleznas vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne, Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis, Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere un A.Rāviņš.
Kā uzsvēra I.Burāne, balvai nozarē ir liela nozīme, jo tēlotājmāksla ir vienīgā māksla, kurai Latvijā nav sava valsts apbalvojuma. Turklāt tai ir arī loma mākslas kvalitātes nodrošināšanā, jo “māksliniekiem ir nepieciešama savstarpējā salīdzināšanās”. Viņa arī uzsvēra, cik nozīmīgi, ka Ģ.Eliasa balvas saņēmējs ir saistīts ar pedagoģiju. “Izglītība šobrīd ir pati būtiskākā visās jomās. Godprātīgs pedagogs vienmēr mācās, tas nozīmē – iet tālāk. Viņš māca savus audzēkņus un mācās no viņiem. Arī šī izstāde un balva ļaus mācīties māksliniekiem, izglītos skatītājus.”
Godinot mākslinieka, pedagoga un mākslas vēsturnieka Ģ.Eliasa piemiņu, Jelgavas muzejā, kas nosaukts viņa vārdā, kopš mākslinieka 100. dzimšanas dienas divās zālēs ir izveidota gleznu ekspozīcija, muzeja skvērā atrodas viņam veltīts piemineklis. Tagad tiem pievienosies arī Ģ.Eliasa balva, ko par godu izcilā latviešu glezniecības vecmeistara 130. dzimšanas dienai, kas tiks svinēta 23. septembrī, dibinājusi Jelgavas pašvaldība.
Konkursa uzvarētājs balvā saņēma 3000 eiro un Nellijas Skujenieces izgatavotu medaļu. Nākamā balva tiks pasniegta pēc trim gadiem.
Svinēs arī “Zīlēnos”
Balvas pasniegšanas pasākumā tika novērtēts arī M.Kauperes ieguldītais darbs. Par Ģ.Eliasa mantojuma pārņemšanai, apzināšanai un popularizēšanai veltītajiem 34 no muzejā nostrādātajiem 39 gadiem viņa saņēma Kultūras ministrijas Atzinības rakstu – par radošu, aktīvu un profesionāli atbildīgu darbu muzejā.
Kā atklāja M.Kaupere, līdz šim restaurēti daudzi Ģ.Eliasa darbi un uz viņa dzimšanas dienu 23. septembrī ekspozīciju plānots papildināt ar vēl vienu gleznu, kurai līdzīgu ekspozīcijā nav.
Par noskaņu pasākumā rūpējās pianists Tomijs Endzelis.
Ģ.Eliasa jubileja tiks svinēta arī viņa dzimtas mājās “Zīlēni” Platones pagastā, kur 9. septembrī Jelgavas novada pašvaldība aicina uz pasākumu ““Zīlēni” toreiz un tagad”. Pulksten 12.30 plānots piemiņas brīdis pie Eliasu dzimtas kapavietas Strupdeguņu kapos, bet jubilejas svinības “Zīlēnos” sāksies pulksten 13.
