Mēs dzīvojam blakus. Katrs, kā nu protam, pārdzīvojam ikdienas rūpes, bēdas un arī prieku. Daudzus stiprina ticība Dievam.
Mēs dzīvojam blakus.
Katrs, kā nu protam, pārdzīvojam ikdienas rūpes, bēdas un arī prieku. Daudzus stiprina ticība Dievam.
Mūķenes tēls tradicionāli asociējas ar īpašās drānās tērpu sievieti, kas atteikusies no laicīgās dzīves un savas dienas, kalpojot Kristum, vada klosterī. Taču ir māsas, kas dzīvo laicīgajā pasaulē. Tāda ir arī poliete Broņislava Kazakeviča. Viņa kopš 1989. gada ir Dominikāņu kongregācijas māsa.
Ieraksts pasē
Pane Broņislava dzimusi Baltkrievijā poļu ģimenē. Seši bērni audzināti stingri katoliskā garā.
– Bērnībā grūti gāja. Bijām nabadzīgi. Neilgi pirms krievu ienākšanas visus sējumus vēl arī sakapāja stipra krusa, sākās bads. Vecākajam bija deviņi gadi, es – nākamā, pārējie – vēl jaunāki. Lai nenomirtu badā, māte mūs sūtīja strādāt pie svešiem – bērnus auklēt. Tā īsti labāk kļuva, kad aprecējos ar poļu puisi no sava ciema un atbraucām dzīvot uz Latviju, – atceras pane Broņislava.
Latvijā sākās nedienas ar dokumentiem. Baltkrievijā uz gadu izsniegtajai pagaidu pasei derīguma termiņš bija beidzies. Kārtojot jaunu, ailē «tautība» tika ierakstīts – baltkrieviete. Bez komentāriem – ja no Baltkrievijas, tad nekādu poļu.
Tagad Broņislavas kundze priecājas, ka atradusi savas vecākās meitas dzimšanas apliecību. Viņa vēl ir ierakstīta kā poliete. Tātad vēl ir iespēja mainīt tautību arī pasē.
Ģimene
Kazakeviču ģimene bija bērniem svētīta. Izaudzinātas četras meitas, aug seši mazbērni, un Broņislava auklē arī mazmazmeitiņu Karolīnu. Žēl, ka šo laiku nepieredzēja Broņislavas vīrs. Vīņš nomira pirms 20 gadiem, kad jaunākās dvīņu meitenītes bija tikai sešus gadus vecas.
Visām meitām ir savas ģimenes, un pane Broņislava pārdzīvo, ja viņām kas nevedas.
– Audzināju bērnus ticībā. Visus padomju laikus, kamēr meitenes apmeklēja skolu, arī viņas gāja baznīcā. Ļoti pārdzīvoju, ka tagad meitas aizgājušas no ticības. Pirms dažiem gadiem lūdzu padomu priesterim, ko darīt. Man atbildēja: sēkla ir iesēta, tā uzdīgs. Tad nomierinājos, – tā Broņislava.
Broņislavas kundze latviski saprot daudz ko, bet nerunā.
– Ļoti nožēloju, ka neesmu valodu iemācījusies. Baltkrievijā ģimenē sapratāmies poliski, atbraucām uz šejieni, darbavietā runājām krieviski, poļu skolas nebija, un meitas mācījās krievu skolā. Tagad ar mazmeitu Katrīnu runāju poliski, viņa iemācījusies arī latviešu valodu. Citreiz aizmirstas, un sāk ar mani runāt latviski, – saka Broņislava.
Pie Dievmātes
Pirms daudziem gadiem pane Broņislava smagi slimojusi un kādu nakti redzējusi sapnī jaunavu Mariju.
– Man bija vēl tikai abas vecākās meitas. Pārdzīvoju, vai pagūšu viņas izaudzināt. Redzēju sapnī, ka stāv Dievmāte. Vaicāju, vai izveseļošos. Viņa neteica neko, tikai pamāja ar galvu un mani pārkrustīja. Ļoti mīlu Dievmāti un dvēselē esmu viņai tuva, – tā Broņislava.
Pēc pārcelšanās uz Jelgavu pavisam drīz Broņislava atrada ceļu uz Jelgavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas katedrāli. Viņa apmeklēja ne tikai dievkalpojumus, bet arī posa baznīcu, mazgāja grīdas. Tagad veselības dēļ daudzus darbus Broņislava vairs nespēj darīt un to ļoti pārdzīvo. Sirmā kundze dzied baznīcas korī un ir zinoša tā vecākā.
Darbojoties baznīcā, pane Broņislava iepazinās un sadraudzējās ar kleriku Staņislavu (kleriks – vēlākais katoļu garīdznieks). Ar viņa rekomendāciju Broņislava 1989. gadā Sv.Katrīnas baznīcas klosterī netālu no Viļņas kļuva par Dominikāņu kongregācijas māsu.
Māsas Broņislavas ikdienas obligātajos pienākumos ietilpst kalpošana Dievam un cilvēkiem, lūgšanas trīs reizes dienā, tāpat regulāri jāpieņem sv.Sakraments.
Par Broņislavu Kazakeviču draudzes locekļi stāsta, ka viņa ir ļoti laipna, atsaucīga un smalkjūtīga attiecībās ar cilvēkiem. Lai arī pašai dzīve nav bijusi viegla, pirmā sniedz palīdzību un mierinājumu otram. Neatsverama ir arī panes Broņislavas palīdzība baznīcā. Viņa pārzina skaistākos katoļu baznīcas rituālus.
Broņislava Kazakeviča ir iesaistījusies Vissvētākās Jaunavas Marijas leģionā. Daļa tā māsu palīdz grūtdieņiem, bet citu pienākums ir skaitīt īpašas lūgšanas.
Panei Broņislavai ir plaša sarakste ar katoļiem Polijā. Šo zemi viņa divreiz arī apmeklējusi. No turienes sūtītas daudzas kristīgās grāmatas, prese. Tā viņa uzzinājusi, ka Vlodslovas vojevodistē par tautas ziedojumiem top Eiropā trešā lielākā Liheņas bazilika. Un Broņislavas kundze ziedo pati un iesaistījusi tajā arī citus.
Trešdien Marijas Bezvainīgās ieņemšanas katedrālē notika Sv. mise, kurā Broņislava Kazakeviča pateicās Dievam par 70 nodzīvotajiem gadiem un izlūdzās svētību turpmākajai dzīvei. Īsteni ticīgu cilvēku lūgšanām ir liels spēks. To zinot, priesteri lūdz šo cilvēku lūgt arī par viņiem. To priesteris lūdza arī māsai Broņislavai.
