Tomašūns: “Pašvaldībai nāksies atvēlēt līdzekļus arheoloģisko atradumu pienācīgai saglabāšanai”.
Turpinoties Akadēmijas ielas rekonstrukcijai, atklājies 17. gadsimta kultūrslānis, kurā arheologs Andris Tomašūns atradis vairākus priekšmetus ar kultūrvēsturisku vērtību, tostarp jātnieka piesi. Jelgavas muzejā gan nekas no pilsētas centra rekonstrukcijas gaitā iegūtajiem atradumiem pagaidām nav eksponēts, jo to saglabāšanai un kopšanai pietrūkst līdzekļu.
13. gadsimta Jelgava ir neskarta
Kaut arī tika uzskatīts, ka zem Akadēmijas ielas, kas beidzamos simt gados ir vairākkārt pārrakta, diez vai varētu atklāties vērtīgas pagātnes liecības, A.Tomašūns sadarbībā ar ceļu būves uzņēmumu “Igate” tomēr veica šīs ielas rekonstrukcijas darbu arheoloģisko uzraudzību. Ar metāla detektoru būvbedrē uzietais piesis ir pirmais šāda veida atradums. A.Tomašūns teic, ka visā Latvijā varētu būt atrasti kādi pieci līdzīga vecuma pieši. “17. gadsimta sākumā Jelgava un tās apkārtne tika postīta Polijas–Zviedrijas karā. Tad nāca hercoga Jēkaba varas laiks, kas iezīmēja pilsētā straujas pārmaiņas. Ap Jelgavu tapa nocietinājumu vaļņi,” atgādina vēsturnieks. Pagaidām neesot iespējams noteikt, kas atrasto piesi lietojis. Par to, ka Akadēmijas ielas apkārtnē varētu būt notikušas kaujas, vedina domāt atradums, kas izskatās kā pīķa uzgalis. “Ar pīķiem tolaik cīnījās pret kavalēriju,” spriež A.Tomašūns. Viņš piebilst, ka dziļāk zem 17. gadsimta kultūrslāņa atklājās pamatzeme – smilts. Vecā Jelgava, kas pastāvēja no 13. gadsimta, viņaprāt, būtu jāmeklē tuvāk pilij – pie Driksas. Pagaidām tur būvdarbi netiek veikti, bet speciāli arheoloģiski pētījumi nav bijuši.
Vecais stāsts par naudas trūkumu
Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas prasībām arheoloģiskie atradumi jānodod valsts vai pašvaldības muzejam. Veicot arheoloģisko uzraudzību pilsētas centra ielu rekonstrukcijā, A.Tomašūns ir atradis un nodevis Jelgavas muzejam vairākus simtus priekšmetu vai to fragmentus. Taču muzeja krājumos pieņemtas tikai 17. gadsimta preču zīmes, kas uzietas Lielās ielas rekonstrukcijas gaitā 2013. gadā. Jelgavas muzeja direktore Gita Grase stāsta, ka muzejam nav līdzekļu izrakto priekšmetu konservēšanai un restaurēšanai. Viņasprāt, veicot inženiertehniskos darbus, vajadzētu paredzēt līdzekļus ne tikai arheoloģiskai uzraudzībai, bet arī atrasto priekšmetu konservēšanai. A.Tomašūns iebilst, jo jau gadu desmits pagājis, kopš senlietu kopšana nodota muzejiem. “Latvijas Vēstures institūta arheologi savas uzkrātās ekspedīciju bagātības ir nodevuši Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Savukārt man Jelgavā atradumi ir jānodod Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejam. Būvdarbu veicēji algo arheologu, lai tas veic arheoloģisko uzraudzību, bet viņi nefinansē atrasto senlietu konservāciju. Laiks būtu mūsu muzejam dzīvot šodienā,” uzsver A.Tomašūns. Viņš atzīst, ka agri vai vēlu pašvaldībai nāksies piešķirt līdzekļus arheoloģisko atradumu saglabāšanai, konservēšanai, restaurēšanai un repliku izgatavošanai.
Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis atzīst, ka iegūtā arheoloģiskā materiāla konservēšana un restaurēšana ir pazīstama mazo muzeju problēma: “Jāraksta projekti Valsts kultūrkapitāla fondam, jācenšas piesaistīt līdzekļus. Starp citu, Lietuvā konservācija un restaurācija izmaksā lētāk.”
A.Tomašūns piebilst, ka agrāk Jelgavas muzejā ik gadu rīkoja jaunieguvumu izstādes. Viņaprāt, šādi pasākumi rosināja jelgavniekus nopietnāk attiekties pret savas pilsētas vēsturi, dāvināt to sabiedriski vērtīgo, kas vēl tiek glabāts ģimeņu kolekcijās. Muzeja direktore G.Grase piekrīt, ka šis pasākums, kas citu darbu steigā apsīcis, būtu jāatjauno.
Solīts nostiprināt Mūrmuižas senkapus
Par veiksmīgu pašvaldības un sabiedrības sadarbības paraugu vēsturisko vērtību saglabāšanā A.Tomašūns uzskata Mūrmuižas senkapu sakārtošanas projektu, ko īsteno biedrība «Vilces attīstības centrs» sadarbībā ar Vilces pagasta pārvaldi, Vilces Tūrisma informācijas punktu, Valsts kultūrkapitāla fondu un arī uzņēmumu “Igate”. Vēl septembra beigās un oktobrī tur plānots ar koka balstiem stiprināt sešus līdz septiņus metrus augsto Svētes krastu. Līdz šim lietus un vēja erozijas ietekmē upes krasts tika brucināts, un atklājās 1705. gadā Mūrmuižas kaujā kritušo karavīru kauli. A.Tomašūns piebilst, ka kapi tur pastāvēja vēl pirms šīs kaujas. Projekta gaitā vieta tiks sakārtota, pie tās atradīsies ar informatīvais stends tūristiem.
Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” solījusi palīdzēt ar tehniku, materiāliem un inženierisinājumiem stāvkrasta stiprināšanā. Savukārt arhitekte Aija Ziemeļniece piekritusi piedalīties Mūrmuižas kaujai veltītā pieminekļa ainavas projektēšanā, bet arheologi G.Zemītis un A.Tomašūns nodrošina vēstures konsultācijas un arheoloģisko uzraudzību. Plānotās projekta izmaksas ir 5200 eiro, 1200 eiro – Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums.
