Lai izvērtētu skolēnu sasniegumus matemātikas centralizētajā eksāmenā, apzinātu attīstības iespējas un noteiktu pasākumu kompleksu rezultātu uzlabošanai Zemgales reģionā, Jelgavas pilī pulcējās Jelgavas pilsētas un novada matemātikas skolotāji, pasniedzēji un zinātnieki. Diskusijā bija pārstāvēti visi izglītības līmeņi – no sākumskolas līdz universitātei.
Diskusijām tika izvirzīti vairāki jautājumi, kas ietvēra gan centralizēto eksāmenu saturu, gan vērtēšanas procedūru un kritērijus, kā arī rezultātu analīzi un ietekmi uz studijām augstskolā.
Apzinot viedokļus un izvērtējot situāciju, diskusiju dalībnieki vienojās par matemātikas izglītību ietekmējošiem pasākumiem, kas būtu veicami četros virzienos.
Centralizētie eksāmeni matemātikā
1. Saturs:
– samazināt centralizēto eksāmenu apjomu;
– samazināt eksāmena izpildei paredzēto laiku;
– noteikt centralizēto eksāmenu kārtošanu līmeņos (pamata līmenis, piemēram, profesionālās skolas, un augstāks);
– lai nodrošinātu korektu eksāmenu uzdevumu sastādīšanu, kā arī vērtēšanas kritērijus, izvēlēties kompetentus ekspertus vai izveidot pastāvīgu institūciju, kuras sastāvā būtu gan zinātnieki (matemātiķi, pedagogi), gan matemātikas skolotāji.
2. Vērtēšana: noteikt stingrākus vērtēšanas kritērijus, kā arī nodrošināt to pieejamību matemātikas skolotājiem.
3. Rezultāti: paaugstināt robežu no 5% līdz vismaz 9. klases eksāmenu prasībām (20–30%).
4. Ietekme: noteikt valsts līmeni, ka augstskolās var iestāties tikai tie skolēni, kas matemātikas centralizētajā eksāmenā saņēmuši vismaz 30% vērtējumu (līdzīgi kā Igaunijā).
Problēmu risināšanas prasmju attīstīšana matemātikas izglītības procesā
1. Sākumskolā: problēmu risināšanas prasmes sākt attīstīt jau sākumskolā.
2. Vidusskolā:
– uzdevumu sastādīšanā ņemt vērā dažādus skatpunktus;
– programmās ietvert vairāk problēmuzdevumu;
– īstenot starpdisciplināru pieeju, piemēram, algebra, ģeometrija un dabas zinātnes;
– organizēt darbu grupās.
3. Augstskolā:
– iekļaut kā izvēles priekšmetu elementārās matemātikas pamatus;
– īstenot starppriekšmetu pieeju;
– vairāk uzmanības veltīt pielietojuma uzdevumiem;
– modelēt uz realitāti balstītas situācijas;
– organizēt darbu grupās.
Pedagogu kompetence un tās pilnveide
1. Korekts matemātiskās simbolu valodas un terminoloģijas lietojums.
2. Korekta matemātisko zināšanu pasniegšana.
3. Motivācija (spēja ieinteresēt skolēnus).
4. Pašattīstības motivācija (dalība semināros, kursos u.c.)5. Augstskolu pasniedzēji nepārzina vidusskolas programmu.
Universitātes un skolas sadarbība matemātikas prasmju sekmēšanai
1. Augstskolu pasniedzēji vada profesionālās pilnveides kursus skolotājiem (gan matemātikā, gan pedagoģijā).
2. Matemātikas skolas Zemgales reģionā – pie LLU laboratorijas un zinātniskie centri skolēniem (lai nav jābrauc uz Rīgu!).
3. Sadarbība ZPD jomā: universitātes pasniedzēji sniedz konsultācijas un piedāvā tēmas.
4. Nodrošina pedagoģiskās prakses.
5. Organizē skolotāju, pasniedzēju un zinātnieku kopīgus seminārus, diskusijas u.c.
