Jaunsvirlaukas pagasta izglītības, kultūras un sporta centrs “Līdumi” sestdien aicina uz 15 gadu jubilejas svinībām.
“Līdumu” kultūras darba vadītāja Inese Segliņa norāda, ka centrā rosība valdīja visu vasaru un turpināsies arī rudens un ziemas cēlienā. “Viss, kas pie mums notiek – kultūras pasākumi, sporta deju un bērnu radošās nometnes –, apliecina, ka šī jau 15 gadu ir laba vieta, kur ļaudīm pulcēties,” uzsver vadītāja.
“Par visu, ko esam piedzīvojuši, pastāstīsim sestdien, kad svinēsim savu 15. dzimšanas dienu. Mīļi ielūdzam visus, kam sirds pukst “Līdumu” darbu ritmā, un priecāsimies, ja dalīsieties ar idejām un savām interesēm, kas rosinātu mūsu darbošanos dažādot un paplašināt,” tā I.Segliņa.
– Un cik daudz no šiem 15 gadiem “Līdumos” esat nostrādājusi jūs?
Inese Segliņa: Man šeit rit tikai otrais darba gads. Līdz tam strādāju Svētē un Zaļeniekos. Svētē man kultūras nama nebija, bet Zaļeniekus, kur ļoti skaists kultūras nams, atstāju vairāk ģimenes apstākļu dēļ. Visu cieņu iepriekšējām kolēģēm, bet šeit, Jaunsvirlaukā, jau ar pirmajām dienām jutu, ka izveidojusies ļoti spēcīga komanda. Ir cilvēki, kuri domā par noformēšanu, lai pasākumu noorganizētu pēc iespējas skaistāku tieši vizuāli, ir, kas domā par saturisko pusi. Pasākumi līdz ar to ir pilnasinīgāki un interesantāki arī skatītājiem.
Mūsu ilgtspējīgākais darbinieks un labais rūķis ir Saiva Drupa, Amatniecības dienas centra vadītāja, kuras pamata darbavieta gan tagad atrodas “Līdumu” filiālē “Jaunlīdumi” Jaunsvirlaukas pagasta Dzirniekos.
Saiva šeit strādā kopš 2002. gada 1. septembra, kad notika izglītības un aktivitāšu centra “Līdumi” svinīga atklāšana – tā pirmsākumos sauca šo iestādi.
– Tad palūkosimies uz šiem pirmsākumiem…
Saiva Drupa: Šīs ēkas kā iestādes sākums ir 2002. gadā. Bija doma, ka varētu veidot centru, kurā būtu apvienoti izglītība, kultūra un sports. Kultūras nama Jaunsvirlaukas pagastā nebija. Arī ēka, kurā pašreiz atrodamies – agrākā muižas kalpu māja –, bija diezgan sliktā stāvoklī un “prasījās” pēc remonta.
Jaunsvirlaukas pagasta padome 2001. gada 11. jūnijā noslēdza aizdevuma līgumu ar Valsts kasi par ilgtermiņa kredīta saņemšanu. Par celtniecību tika noslēgts līgums ar SIA “Slokas celtnieks”, kurā paredzēts nodrošināt visus pagasta iedzīvotājus ar telpu un radīto piedāvājumu pieejamību.
Ilze Vēvere, kultūras pasākumu organizatore: Saiva ir visilglaicīgākā darbiniece, es pēc stāža iznāku otrā. “Līdumu” telpās līdz 2003. gada martam darbojās trīs centri: izglītības, ģimenes un jauniešu atbalsta, kultūras un sporta. Pēcāk visi minētie centri apvienoti kā izglītības un aktivitāšu centrs “Līdumi” ar pamatvirzieniem izglītībā, kultūrā, informācijas un sociālajā jomā. Sākumā vairāk virzījāmies uz mūžizglītības pusi, tomēr cenšoties neignorēt arī jauniešus un viņu intereses.
Anda Skrupska: Es “Līdumu” saimē ienācu sakarā ar mazpulku vadīšanu Staļģenes skolā. Tā kā paplašinājās programmas un sākās problēmas ar telpām, mums iedalīja telpas šeit.
Esmu arī radošo darbnīcu “Skaista māja pašu rokām” vadītāja. Tā ir interešu kopa, kurā mācāmies gan rokdarbus, gan citas jaukas lietas.
– Jūsu kolektīvu darbības lauks ir visai plašs. Vislielāko atzinību laikam iekarojis jauktais koris “Svīri”.
I.Vēvere: Katrā ziņā tas ir viens no vecākajiem kolektīviem, “Svīri” pastāvēja jau tad, kad vēl nebija šo telpu. Jāatzīmē, ka būtu nepareizi visus “Svīru” laurus piedēvēt tikai Jaunsvirlaukas pagastam – “Svīri” gan dibināti 1996. gada janvārī kā Jaunsvirlaukas pagasta koris, bet laika gaitā daudzi dalībnieki mainījušies, viņu vietā stājušies kaimiņu pagasta dziedātāji, tādēļ no 2000. gada kori sāka saukt par Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta un Ozolnieku novada Sidrabenes (tagad – Salgales) pagasta jaukto kori. Kora pastāvēšanas laikā mainījies ne tikai tā sastāvs, bet arī diriģenti. Pirmā diriģente, kas arī dibināja kori, bija Anita Liekna, vēlāk Inga Viļumsone, Iveta Putreniece, Anda Silgaile un Dita Mūrniece. Šobrīd kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Farhads Stade (vairāk pazīstams kā Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents, kura pārziņā galvenokārt baleta iestudējumi).
Koris savas pastāvēšanas laikā uzstājies visos latviešu Dziesmu svētkos Latvijā un Zemgales novada Dziesmu svētkos, koncertējis Ziemeļtautu dziesmu svētkos Lietuvā, Klaipēdā, viesojies Vācijā, Rumānijā un Čehijā, kā arī uzņēmis tālus viesus pašu mājās. Protams, kolektīvs arī kuplinājis pasākumus Jaunsvirlaukas un Salgales pagastā. Tradicionāls pasākums – koru sadziedāšanās “Ceļā uz Dziesmu svētkiem”.
– Tad jau pagājušajā gadā “Svīri” svinēja apaļu jubileju?
I.Vēvere: Un tika arī godam nosvinēta. Apaļas jubilejas nosvinējuši sporta deju klubs “Lielupe”, kā arī “Skaista māja pašu rokām”, kas šajā ēkā ir no pirmās dienas. Faktiski vissenākās gan ir audējas, kas darbojas jau 43. gadu, bet ne “Līdumu” telpās (pašreiz Tautas mākslas studija “Staļģene” rosās pagasta pārvaldes ēkas 2. stāvā), lai gan neapšaubāmi ir Jaunsvirlaukas pagasta kultūras dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Kolektīviem jau ir dažādi likteņi – kādu brīdi aktīvi darbojās sieviešu klubs ”Līdumnieces”, tagad diemžēl enerģiskums noplacis. Toties pensionāru klubs “Viršu laiks” savus pasākumus rīko aktīvi, dodas ekskursijās un citos izbraukumos. Rosīgi ir bērnu vokālais ansamblis “Pumpuriņi”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Svirlauka” un folkloras kopa “Liepāre”. Lai arī “Līdumu” zālē nav skatuves, darbojas arī amatierteātris “Pieci +”.
– Ko esat iecerējuši rādīt jubilejas svinību vakarā?
I.Segliņa: Nupat ir pienācis brīdis, kad informatīvā telpa sāk piepildīties ar ziņām par gaidāmo “Līdumu” 15 gadu jubileju. Tas ir pusaudžu vecums, tāpēc tāds – raibs – būs arī pasākums. Zālē pašreiz tiek iekārtota izstāde ““Līdumi” laikos, cilvēkos un notikumos”, bet parasti mums tur ir foto, gleznu vai rokdarbu izstādes.
– Kas vēl notiek ārpus jubilejas svinībām?
I.Vēvere: Rīkojam saietus gadskārtu ieražu svētkos, ir brīnišķīgi Lieldienu pasākumi, Līgo vakari Jaunsvirlaukas pagasta svētku laikā. Katru gadu 1. maijā ir liels Darba svētku gadatirgus ar kultūras programmu un programmu bērniem.
Sezonu atklājam un noslēdzam ar īpašiem notikumiem, un divreiz gadā pie mums viesojas mākslinieki no Rīgas un ne tikai no Rīgas – kaut vai no Francijas. Kaut arī mums nav skatuves un spožu prožektoru, protam atrast īpašas sadarbības formas, lai pieaicinātu profesionālus māksliniekus. Piemēram, akustiskajiem koncertiem šī zāle ir brīnišķīga. Dejotāji gan sūkstās, ka viņiem kolonnas traucējot.
A.Skrupska: Vairākiem kolektīviem izkoptas kopīgas sadarbības tradīcijas. Piemēram, Staļģenes mazpulks sadarbojas ar audējām, savukārt folkloras kopa “Liepāre” janvārī vai februārī taisa vakarēšanu.
I.Vēvere: Kopā mūsu kolektīvos un pulciņos nodarbināti ap 160 dalībnieku. Nodarbības notiek trīs vietās – Līdumos, Mežciemā un Dzirniekos.
I.Segliņa: Mēs neesam orientēti uz deju vakariem, bet uz radošiem un ģimeņu pasākumiem. Tas gan nenozīmē, ka 15 gadu jubilejā nebūs balles. Jubilejas svinības “Līdumos” sāksies sestdien, 23. septembrī, pulksten 18, bet pēc svinīgās koncerta un apsveikuma daļas apmeklētāji ap pulksten 20 aicināti uz balli. Ballē ieejas maksa divi eiro, pārējie pasākumi bez maksas.
