Šīs vasaras izskaņā Signe Pelnēna un viņas draugs Aigars Krickis devās braucienā uz Vāciju. Par ceļojuma ideju jāpateicas abu draugam, kurš jau vairākus gadus dzīvo Minhenē. “Tā kā ne reizi nebijām viņu apciemojuši, beidzot nolēmām doties viesos,” atklāj Signe.
Var saņemt asu aizrādījumu
“Mēs nekad neesam braukuši tūroperatoru organizētās ekskursijās, parasti paļaujamies uz savām organizēšanas spējām, un līdz šim visi ceļojumi ir bijuši veiksmīgi. Aviobiļetes iegādājāmies jau vairākus mēnešus iepriekš, bet neko vairāk neplānojām, izklaides nolēma organizēt mūsu draugs,” stāsta Signe. Vācijā ceļotāji ciemojušies nedēļu un baudījuši visu, ko vien spējuši, piemēram, devušies ekskursijā ar velosipēdiem pa Minhenes vecpilsētu un centra apkārtni.
Pēc savas pieredzes Signe nu brīdina arī citus: “Braucot ar velosipēdu cauri Minhenei, noteikti izmantojiet tikai veloceliņu! Zināju, ka šāds noteikums ir velo galvaspilsētā Amsterdamā, bet arī vācieši ļoti ievēro šo noteikumu, un, pat ja uz minūti būsiet apstājušies uz ietves, tas var beigties ar asu vārdu pārmaiņu. Bet, tā kā es vācu valodu nesaprotu, īpaši pie sirds neņēmu šo aizrādījumu,” smaidot teic Signe.
Bauda ekstrēmas izklaides
Protams, esot Vācijā, neiztikt arī bez kārtīgas maltītes vācu gaumē. “Iesaku aiziet uz “Hofbrauhaus”, kas vizuāli atgādina mūsu “Lido” un ir iecienīta tūristu vieta vecpilsētā, jo tur savu pirmo publisko runu teicis Ādolfs Hitlers, kā arī tur ir iespējams kārtīgi ieturēties,” atklāj Signe. Viņa iesaka cūkas kāju un kausu alus, ko baudīt dzīvās mūzikas pavadījumā.
Tā kā Signe un Aigars labprāt metas dažādās avantūrās un nebaidās arī no mazliet ekstrēmākām izklaidēm, tad abi bijuši ar mieru ko ekstrēmu piedzīvot arī Vācijā: “Pāris stundu attālumā no Minhenes izmēģinājām pasaulē garāko nobraucienu ar rodeļiem – 3535 metri. Braucot augšā ar pacēlāju, ir iespēja apskatīt kalnus. Lai būtu drosme nobraucienam, turpat ir jauka kafejnīca ar dzīvo mūziku un labu alus izvēli.”
Kalnos cīnās ar sevi
Ceļojuma laikā Minhene nebija vienīgais ceļotāju galamērķis. Vācijā dzīvojošie draugi Signi un Aigaru aizveduši arī uz Bavāriju. “Protams, kas gan tas būtu par ceļojumu uz Bavāriju, ja neizstaigātos pa kalnu takām. Kalnus apmeklējām vairākas dienas. Iesaku aizbraukt uz Kēnigszē, kur arī nepieredzējuši kalnos kāpēji varēs izbaudīt dabasskatus, neiedzīvojoties sāpošās kājās, izbraukt ar kuģīti pa skaisto kalnu ezeru un apskatīt Vācijā augstāko ūdenskritumu – Röthbachfall.” Tiem, kuri vēlas mazliet ekstrēmākas kalnu taciņas, Signe iesaka doties uz Hollentalklammi, kur pēc garā kāpiena var nogaršot tradicionālo ābolu strūdeli 1,380 metru augstumā ar fantastisku skatu vai arī atveldzēties ledainā kalnu ūdenskritumā.
Signe atzīst, ka tieši kalni ceļojuma laikā atstājuši vislielāko iespaidu: “Iemīlējos kalnos! Tā sajūta, kad stāvi kalna pakājē un redzi milzīgo spēku, ir neaprakstāma. Kāpjot augstāk un augstāk, sākas cīņa ar sevi, un, kad sasniegts nospraustais mērķis, gandarījuma sajūta ir neizsakāma. Mums ir brīnišķīga jūra un meži, ko izmantojam kā meditāciju peldoties vai sēņojot, taču enerģijas un emociju buķeti, ko saņēmu no kalniem, nav iespējams salīdzināt.”
Kalnu un ainavu dēļ abi ar Aigaru plāno Vācijā atgriezties un aicina to darīt arī citiem, reizē piekodinot, ka iepriekš jāpadomā par piemērota apģērba izvēli, lai ceļā negadītos nepatīkami pārsteigumi. “Jāatceras par piemērotiem apaviem un apģērbu, jo kalnos laikapstākļi ir diezgan neprognozējami – to mazliet izbaudījām arī uz savas ādas, kad pēkšņi varēja sākt līt, bet jau nākamajā brīdī spīdēt spoža saule,” smej Signe.
