Totāls negals, lieliskums un ļaundarības
“No visām lietām, kas var nosprostot tavus cauruļvadus, nobarojies polārlācis varētu būt vissliktākā. (..) Un, ja esi pasaules līmeņa detektīvs, kurš saistījies ar šo polārlāci un kuram nav citas iespējas, kā sekot tam lejup pa cauruli, tad tu esi ķezā. Dziļā, nepārvaramā ķezā. Jo ūdens plūsma jau turpina savu gaitu.” Nekas cits neatliek, kā piekrist, iespējams, visā valstī labākās detektīvaģentūras dibinātājam, prezidentam un valdes priekšsēdētājam Timijam Negalam, kurš pie lasītājiem latviešu valodā devies jau otrajā Stefana Pastisa sērijas grāmatā – “Timijs Negals. Paskaties, ko esi sastrādājis”.
Lai gan Timijs šķiet īgns un rīkojas pretēji pasaules kārtībai (kurš atpazīst sevi bērnībā?), būtībā viņš nav slikts. Viņš ir parasts puika ar saviem pārdzīvojumiem. Vienkārši Timija uzskati par to, kas dzīvē ir svarīgākais, nedaudz atšķiras no pieaugušo priekšstatiem. Ja detektīvaģentūras SIA “Totāls negals” (Negals tāpēc, ka tāds ir Timija uzvārds, bet Totāls tāpēc, ka tā sauc lāci) kabinetā ir nepieciešams vairāk vietas, Timijs izzāģē gabalus no bēniņu balstsijām. Ja detektīviem ir vajadzīga rezerves izeja, viņš ar veseri metas izgraut caurumu istabas sienā. Ja vienīgā iespēja, kā pagūt iesniegt pazudušā globusa mīklas atrisinājumu, ir tikt pārceltam uz grūti audzināmo skolu, Timijs ir gatavs uzvesties tik slikti, cik nepieciešams. Pēdējo pilienu viņam izdodas piepilināt pavisam nejauši. Direktora kabinetā ieraudzījis mammu, apstulbis Timijs zaudē līdzsvaru un krīt cauri kabineta logam. Klātesošajam Rollo nav šaubu – tagad gan draugs tiks izmests no skolas.
“Kad biju bērns, man patika smieties. Un es ceru, ka šīs grāmatas liks smieties gan bērniem, gan viņu vecākiem,” teic S.Pastiss, kurš stāstījumu papildinājis ar paša zīmējumiem. Jaunākā skolas vecuma bērniem būs jautri. Un arī pieaugušie ik pa laikam varēs pasmaidīt, kaut vai iedomājoties veckrustmāti Sietiņu uz pašas radītiem bum-bum zābakriteņiem (lūdzu nejaukt ar skrituļslidām). Taču vienlaikus garām nepaslīd kā bērniem, tā pieaugušajiem pazīstamās problēmas – mūžīgie cīniņi starp puikām un meitenēm, kuri jau bērnībā atklāj, ka ir no dažādām planētām, atšķirīgā attieksme pret mācībām un problēmas skolā, vecāku šķiršanās, mammas aizņemtība, darba un dzīvokļa zaudēšana, darba meklējumi, bankrots, pārcelšanās, vientulība un pasaule, kura vienkārši nesaprot, kam vienmēr ir taisnība, un pat globālā sasilšana.
Šķiet, vienīgā, ar kuru Timijam beigās izdodas rast kopīgu valodu, ir veckrustmāte. Pēc dabas būdama bērna prātā (ne jau kurš katrs pensijas vecuma cilvēks vizinās paša radītos bum-bum zābakriteņos), viņa panāk puikas uzticēšanos, tiek uzņemta aģentūrā, un abi vienojas – ja kādreiz vienam vai otram gribēsies aprunāties, viņi zina, pie kā vērsties.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
