Katra mēneša pēdējā otrdienā Jelgavas pilsētas bibliotēkā tiksies lasītāji un bibliotekāri.
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā Jelgavas pilsētas bibliotēkā ir noteikta “Aizmāršīgo lasītāju diena”, kad bibliotēkas parādnieki bez soda naudas var nodot grāmatas. Turpmāk regulāri – mēneša pēdējā otrdienā – pulksten 16 lasītāju klubiņam būs bibliotēkas stāstu pēcpusdiena, tika paziņots pasākumā, ko rīkoja bibliotēka un uz kuru bija ieradušies ducis lasītāju, kā arī bibliotēkas darbinieki. Šoreiz diskusiju centrā bija Jelgavas pilsētas bibliotēkas ēka Akadēmijas ielā 26. Tagadējo nosaukumu šī pašvaldības iestāde ieguva tikai pērn, līdz tam to sauca Jelgavas Zinātniskā bibliotēka.
Par pilsētā tapušajām ēkāam spriež pēc plūdu fotogrāfijām
Vēl šobaltdien ne vēsturniekiem, ne pašiem bibliotekāriem, kas taču izcili orientējas publikācijās, nav zināms, kad un kādam nolūkam Akadēmijas ielā 26 uzbūvēta trīsstāvu mūra ēka, kur kopš 1984. gada mīt bibliotēka. Pazīstamais kultūras darbinieks deju kolektīvu vadītājs Uldis Ozols 1954. gadā piedzima izcilā horeogrāfa Viļa Ozola un viņa kundzes Veras ģimenē. Ozolu dzīvoklis atradās un uzauga bibliotēkai blakus esošajā mājā Vaļņu ielā 2, kur vēl joprojām dzīvo viņa māte. Lasītāju klubiņa dalībniekiem viņš stāstīja par savām bērnības un pusaudžu gadu atmiņām, kas saistās ar šo ēku un pilsētas rajonu. Trīs reizes U.Ozols ir piedzīvojis pavasara palus, kad Akadēmijas iela pludo. Jelgavas plūdu fotogrāfijas ir viens no izziņas avotiem, kurā redzams, kuras ēkas ir izbūvētas un kuras vēl ne. “Pirmo lielo daudzdzīvokļu mūra namu (tā adrese tagad ir Zemgales prospektā 4) uz šīs ielas uzcēla ķieģeļu rūpnieks Ņesterovs 19. un 20. gadsimta mijā. Apmēram desmit gadu vēlāk tapa īres daudzdzīvokļu nams Vaļņu ielā 2, kura īpašnieks nav zināms, bet vēlāk, pieminot Jelgavas domes deputātu Vairogu, to iesauca par Vairoga namu. Blakus esošā ēka Akadēmijas ielā 26 tapa pēc tam, visdrīzāk pagājušā gadsimta 20. gadu pašā sākumā,” spriež U.Ozols. Kā pierādījums šim pieņēmumam ir fotogrāfija no 1922. gada Jelgavas plūdiem, kad tagadējā bibliotēkas ēka jau pastāv. Viņš domā, ka tomēr zināma saistība starp ēku Vaļņu ielā 2 un Akadēmijas ielā 26 pastāv. Par to vedina domāt starp abu namu gala sienām jeb ugunsmūriem esošā šaurā eja, kurā izvietoti Raita Junkera mākslas studijas darbi.
Ne visas ziņas apstiprinās
Pieredzējusī bibliotēkas darbiniece Dagnija Avota min, ka pirms gadiem desmit jelgavnieks Voldemārs Kons stāstījis, ka tagadējā bibliotēkas ēkā atradies doktorāts. Tomēr šī ziņa nav apstiprinājusies. Zināms, ka pēc Otrā pasaules kara šajā ēkā bija dzīvokļi. U.Ozols atceras, ka līdz pat 70. gadiem tur izmitināti daļēji sodu izcietušie Jelgavas cietumnieki. “Šie cilvēki piespiedu kārtā tika izmitināti vairākās ēkās Jelgavā un tikai pēc zināma laika drīkstēja braukt mājās. Atceros, kā vakaros tos nostādīja ierindā pagalmā un pārbaudīja, kurš ir un kura nav,” stāsta U.Ozols. Viņš pat atminas petrolejas prīmusu smārdu, kas nāca no pirmā stāva loga telpā, kur tagad bibliotēkā ir datorzāle. “Ēkā dzīvojošajiem nebija atsevišķas virtuves, bet gan tikai kopīgas tualetes. Tādēļ ēdienu gatavot nācās dzīvojamā istabā,” atceras U.Ozols. Visu trīs apkārtējo māju bērniem prieks ziemā bijis aizsalstošais dīķis pagalmā aiz Ņesterova nama. Tur, kur tagad atrodas Jelgavas māksliniekiem būvētās mājas ar darbnīcām sestajā stāvā un Pasta ielas veikali, 50. un 60. gados bija ģimenes dārziņi, kur auga kartupeļi.
Muzejā atradās divas zinātniskās bibliotēkas
Direktores vietniece Dzintra Punga ir strādājusi Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā 1984. gadā, kad to no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pārcēla uz Akadēmijas ielu 26. Toreiz tas tika pamatots ar muzeja vajadzību pēc plašākām telpām, kurās izvietot Ģ.Eliasa gleznu kolekciju. Pieredzējušais muzeja fondu glabātājs Andrejs Dābols, kas muzejā strādāja no 1959. līdz 2012. gadam, “Ziņām” atceras 60. gadu sākumu, kad muzeja telpās bija pat divas zinātniskās bibliotēkas – viena piederēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai, otra pilsētai. A.Dābols atminas, ka vēl 60. gados pilsētas zinātnisko bibliotēku vadīja tās izveidotāja 1947. gadā kompartijas veterāne revolucionāre Emīlija Krustiņsone.
Saistībā ar bibliotēkas vēsturi Informācijas nodaļas vadītājai Baibai Ivānei ir nodoms rakstīt maģistra darbu. Vēl gan nav skaidrs, vai tas tiešām varētu izdoties, jo informācija par šo ēku ir trūcīga. Bibliotēkas darbinieki aicina lasītājus to papildināt.
Lasītāju klubiņa sarunās bibliotēkas darbinieces atcerējās dīvainus gadījumus no atbildīgā ikdienas darba. Dažkārt tie saistījās ar atradumiem bibliotēkā nodotajās grāmatās. Ir pieredzētas arī negodīgu lasītāju viltības, kad no vērtīgas grāmatas palikuši tikai vāki, bet saturs ielīmēts cits.
Nākamā lasītāju klubiņa tikšanās oktobra pēdējā otrdienā atvēlēta vasaras ceļojumiem.
Bibliotēku lasītāju tikšanās notiek ar UNESCO īstenotās izglītības programmas atbalstu. Tās mērķis ir veicināt stāstniecību, kas ir nozīmīga tieši kultūras mantojuma vērtību apzināšanai, saglabāšanai, informācijas apkopošanai, reģiona kolektīvās atmiņas stiprināšanai, vietējās kopienas saliedēšanai un starppaaudžu dialoga veicināšanai.
