Lai pieminētu Kazimira Jasena (1867–1950) 150. dzimšanas dienu, svētdien, 1. oktobrī Jelgavā notiks mise un koncerts, informē Jelgavas lietuviešu biedrības “Vītis” priekšsēdētājs Aļģimants Burba.
Lietuvietis K.Jasens, kurš Lietuvā apbalvots ar Gedimina ordeni, bet Latvijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijā ir uzcēlis trīs dievnamus – Tukumā, Brunavā un Jelgavā –, kā arī 43 gadus kalpojis Jelgavas katoļu baznīcā.
1. oktobrī pulksten 11 Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrālē notiks mise ar kamerkora dalību, kurā celebrēs Viņa Ekselence Jelgavas bīskaps emeritus Antons Justs. Savukārt pulksten 13 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks kamerkora “Te Deum” (vadītājs Audrus Petrausks) no Kauņas koncerts. Pasākumu organizē Jelgavas lietuviešu biedrība “Vītis” sadarbībā ar Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāli.
2000. gadā, pieminot 50 gadu kopš K.Jasena nāves, pēc bīskapa A.Justa iniciatīvas tika izdota grāmata “Jelgavas katoļu katedrāle. Monsinjoru Kazimiru Jasenu atceroties”. Viena no tās autorēm Dace Markus stāsta: “Prāvests Jasens 1906. gadā organizēja Jelgavas Sv.Jura katoļu baznīcas celtniecību pēc arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa meta, viņš arī vairākās valstīs organizēja līdzekļu vākšanu Jelgavas baznīcas celtniecībai, un 1906. gada 19. novembrī (2. decembrī) notika dievnama iesvētīšana. Tiesa, 1944. gada uzlidojumos cieta lielākā daļa pilsētas, tika sagrauta arī katoļu baznīca, bet jau 1948. gadā sākās tās atjaunošana.”
Pēc D.Markus domām, K.Jasens ir pelnījis, lai viņu pieminētu ne tikai kā prāvestu, jo viņš aktīvi iesaistījās Jelgavas lietuviešu pasākumos, vadīja Lietuviešu–latviešu biedrības Jelgavas nodaļu, piedalījās biedrības pasākumos, lietuviešu skolas svētkos, lasīja lekcijas, iestudēja uzvedumus, viesojās lietuviešu bērnudārzā, mācīja lietuviešu valodu arī Rīgā.
1893. gadā K.Jasens sācis literāru darbību, sākumā savus darbus rakstot poliski. K.Jasens pratis deviņas valodas, un viņam bijusi raksturīga augsta garīgā kultūra, tolerance, apceļojot vairākus Eiropas kultūras centrus, muzejus un mākslas galerijas, viņš studēja mākslas un kultūras vēsturi.
“Šīs studijas deva lieliskus rezultātus, jau 1923. gadā lietuviešu valodā tika izdots viņa pirmais radošais darbs “Visuotinė meno istorija”, latviskajā tulkojumā – “Vispārīgā mākslas vēsture”. Tas tomēr ir tikai sākums, jo no 1927. līdz 1937. gadam Jelgavā ar tādu pašu nosaukumu trīs sējumos tiek izdots daudz plašāks 1812 lappušu pētījums ar 2130 ilustrācijām. Izdevuma 3. sējumā autors sniedz oriģinālu Lietuvas mākslas vēstures aprakstu. To rakstot, K.Jasens pats meklēja materiālus, apkopoja un grupēja tos, pievienoja reprodukcijas. Jāatzīmē, ka laikā, kad K.Jasens sāka rakstīt šo darbu, Lietuvā par mākslas vēsturi bija tikai dažas publikācijas presē. Kad 1937. gada augustā izdevumā “XX amžius” (“XX gadsimts”) žurnālists jautā, kas pamudinājis autoru sākt tik lielu darbu, viņš atbild, ka gribējis izpirkt savu vainu pret tautu, jo, jauns būdams, rakstījis poliski, tagad savu kļūdu apzinājies un nolēmis atlīdzināt parādu dzimtenei. Kopumā trīs sējumu izdevumam K.Jasens veltījis 15 darba gadus, bet paralēli uzrakstījis un publicējis arī citus darbus, piemēram, plašu monogrāfiju “Iš meno prieaušrio” (“No mākslas rītausmas”), monogrāfiju “Antonio Allegri da Corregio” par ievērojamo itāļu mākslinieku, “Naujovės apaštalai” (“Jauno laiku apustuļi”), kā arī rokrakstā palikušo “Baznīcas mākslas vēsturi”,” skaidro D.Markus. Zināms, ka K.Jasens rakstījis arī lugas un citus darbus.
Pēdējie pieci viņa dzīves gadi bijuši traģiski, jo 1944. gada jūlijā, kad dega arī katoļu baznīca, aizgāja bojā K.Jasena bibliotēka, kuru viņš bija paredzējis dāvināt Kauņas Vītauta Dižā Universitātei. Pēc nelaimes 77 gadus vecais monsinjors ieradās Rīgā, bet drīz pārcēlās uz Liepāju, kur vadīja pēdējos dzīves gadus. K.Jasens apglabāts Liepājā.
