Ar ko nu kuram asociējas vārds “beisiks”. Kādam, iespējams, ar filmu “Likteņdzirnas”, kur tieši tā sauca Artūra Skrastiņa tēloto varoni. Man šis vārds atsauc atmiņā pirmos mēģinājumus informātiku ieviest kā mācību priekšmetu skolās. Tolaik piedzīvojām īstas šausmas, kad, aizdzīti uz stundu LLU auditorijā, tikām informēti, kas tad ir beisiks. Un nesapratām (vismaz lielākā daļa) neko no šī, kā skaidrots akadēmiskajā terminu bāzē, iesācēja universālā simboliskā komandu koda. Laiki ir krietni mainījušies, un jaunā paaudze no tehnoloģijām saprot krietni vien vairāk. Arī iespējas tās apgūt tagad ir plašākas.
“Mūsu mērķis ir parādīt, ka programmēšana var būt interesanta, aizraujoša un to var iemācīties ikviens. Gribam lauzt sabiedrībā valdošos stereotipus, ka programmēšana ir vienmuļa un garlaicīga, piemērota tikai matemātiski orientētiem prātiem,” stāsta viena no programmēšanas apmācības bērniem “Learn IT” izveidotājām Elīna Ingelande.
Varbūt būtu interesanti kādā no moderno tehnoloģiju programmām radīt ideālo Jelgavas veidolu, bet, kamēr to neviens vēl nedara, savas domas par pilsētas vizuālo izskatu intervijā laikrakstam pauž mākslas vēsturnieks, mākslinieks un vēl aizvien Rundāles pils direktors Imants Lancmanis: “Mūsdienās vajag glābt to, kas pilsētas ainavā ir palicis. Lai arī pēckara laikā Jelgavā būvēja daudz, Lielupes labajā krastā vēl aizvien ir pļavas, nav debesskrāpju. Ja kāds tagad grib šo zaļo pļavu pārvērst par industriālu ainavu, tad to nedrīkst atļaut.”
