Vācijā, visticamāk, tiks izveidota koalīcija, kas federālajā līmenī nekad agrāk nav valdījusi.
“Mums ir skaidrs mandāts izveidot valdību,” Vācijas kanclere Angela Merkele noraida runas par pirmstermiņa vēlēšanām. Viņas vadītie konservatīvie kristīgie demokrāti (CDU) un Bavārijas meitaspartija Kristīgi sociālā savienība, lai arī ieguva visvairāk balsu Vācijas Bundestāga vēlēšanās, ir saņēmusi visu laiku mazāko vēlētāju atbalstu kopš 1949. gada. “Vara ir iespēja veidot lietas. Un man patīk veidot lietas,” laikrakstam “The Guardian” izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele. Vācijas laikraksts “Bild” atzinis, ka A.Merkele izcīnījusi “murgainu uzvaru”.
Koalīcijas partneri izaicina
Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši A.Merkeles vadītie konservatīvie – A.Merkeles vadītie CDU un viņu Bavārijas meitaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši 33 procentus balsu. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, atbalsts CDU/CSU sarucis par 8,6. Sociāldemokrāti (SPD) ieguvuši otro vietu – 20,5 procentus balsu, atbalsts viņiem sarucis par 5,6 procentpunktiem. Pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) ieguvusi trešo lielāko balsu skaitu – 12,6 procentus – un pirmo reizi iekļūs Bundestāgā.
Bundestāgā atgriezīsies Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēmusi 10,75 procentus balsu. Kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”) atbalstījuši 9,2 procentus vēlētāju, bet “zaļos” – 8,9 procentus balsstiesīgo vāciešu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka grasās pāriet opozīcijā. “Ir pilnīgi skaidrs, ka vēlētāji mūs aizraidījuši opozīcijā,” laikrakstam “Bild” atzinis sociāldemokrātu līderis un partijas kandidāts uz kanclera amatu Martins Šulcs, nosaucot vēlēšanu rezultātus par “smagiem un sarūgtinošiem”. Ja SPD nemainīs savas domas, A.Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar “brīvajiem demokrātiem” un “zaļajiem”. Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretrunas, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt. Potenciālo koalīcijas partneru nostāja atšķiras vairākos jautājumos, piemēram, attiecībā uz Krievijas, bēgļu un eirozonas politiku.
Vienādības zīme ar Kolu
Par kancleru parasti kļūst tās partijas līderis, kura vēlēšanās ieguvusi vislielāko balsu skaitu un spējusi izveidot vairākuma koalīciju. Formāli nākamo kancleru nosauc prezidents, kurš ir oficiālais valsts galva, lai gan pamatā pilda vienīgi ceremoniālas funkcijas. Pēc tam valdības vadītāja amata kandidatūra vēl jāapstiprina aizklātā balsošanā parlamentā.
Tā kā šogad uzvarējusi CDU/CSU, A.Merkele, visticamāk, jau ceturto reizi ieņems kanclera amatu.
Līdz šim 16 gadus Vācijas Federatīvās Republikas valdības vadītāja krēslā aizvadījis vienīgi Helmūts Kols.
A.Merkele pie valsts vadības stūres pārdzīvojusi tādus savus kādreizējos politiskos laikabiedrus kā Džordžu Bušu junioru, Toniju Blēru un Žaku Širaku, kuri jau sen nozuduši no pasaules lielās politikas skatuves, taču, būdama vienaldzīga pret pasaulīgajiem labumiem un citiem varas piedāvātajiem kārdinājumiem, viņa kopā ar dzīvesbiedru, no mediju uzmanības izvairīgo zinātnieku, Joahimu Zaueru joprojām mīt savā pieticīgajā Berlīnes dzīvoklī, iepērkas vietējā lielveikalā un atvaļinājumus aizvada, slēpojot Alpos.
Pirmā sieviete – kanclere
“Viņa ir pazaudējusi sajūtu par to, kas cilvēkiem rūp – ja vien tas jebkad viņai bijis pirmajā vietā: pieaugošas īres maksas, nodokļi, pārāk daudz bēgļu un migrantu,” raksturo laikraksts “The Guardian”.
A.Merkele savos līdzšinējos 12 varas gados izpelnījusies gan “taupības karalienes”, gan “bēgļu glābējas”, gan “brīvās pasaules jaunās līderes” reputāciju, lai gan pati šos mediju glaimus nosaukusi par “groteskiem un absurdiem”. Pirmo reizi valdības vadīšanu vācieši A.Merkelei uzticēja 2005. gadā, kad viņa kļuva par tolaik gados jaunāko Vācijas Federatīvās Republikas kancleri, kā arī par pirmo sievieti šajā amatā.
Daudzi vācieši viņu vienkārši dēvē par “Mutti” (“Māmiņu”), un pēc paziņojuma, ka viņa pretendēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu, A.Merkele ieguvusi arī “mūžīgās kancleres” titulu, vēsta televīzija “Deutsche Welle”. A.Merkele pieturas pie ticības, ka globālās ekonomikas straujo pārmaiņu laikā Vācijai un Eiropai jāsaglabā sava konkurētspēja un tā nedrīkst ieslīgt parādos.
