Vēl rudenī varam paspēt ievākt pieejamos ārstniecības augus. Piemēram, viegli atpazīstamo pelašķi, biškrēsliņu un topinambūru.
Ahilleja dziednieks – pelašķis
Kurvjziežu dzimtas pārstāvi parasto pelašķi raksturo rūgtena smarža. Tam ir līdz 50 centimetru augsts, sazarots stublājs ar sīkiem, saliktiem ziedu kurvīšiaem, kuru krāsa variē no baltas līdz dzeltenai. Zied no jūnija līdz vēlam rudenim un sastopams gan pļavās un atmatās, gan ceļmalās un tīrumos.
Augs latīņu valodā (Achillea millefrolium) ticis pie sengrieķu varoņa Ahilleja vārda, jo atlēts esot ļoti cienījis pelašķi un izmantojis to asiņošanas un ievainojumu ārstēšanai sev un saviem karavīriem. Eiropā lietots mēra epidēmiju laikā, jo bagātīgi satur fitoncīdus, kas pieveic dažādas infekcijas. Latviešu valodā viens no pelašķa nosaukumiem ir mēra puķe jeb mērene, vietumis to sauc par aitu ašķi, asinsdziru, ežu zāli. Tītarenes jeb tītarzāles vārds augam, iespējams, pielipis, jo tītaru barībai nereti pievieno sakapātus pelašķus – lai pret infekcijām uzņēmīgos mājputnus pasargātu no saslimšanas.
Svaigas pelašķu lapas ir pikanta piedeva gaļas ēdieniem, bet tēja nostiprina veselību, palīdz mazināt klepu, uzlabo apetīti, novērš vēdera uzpūšanos un citus gremošanas traucējumus. Lietojot iekšķīgi, gan pelašķu sula, gan tēja aptur asiņošanu no deguna un hemoroīdiem. 20. gadsimta sākumā Jānis Birziņš grāmatā “Ārstniecības augi” raksta: “Mēra puķe ir viena no vajadzīgākajām sastāvdaļām mājas aptiekā. Tīrības ziņā tā ir ļoti acīga un smalkjūtīga, bet, iekļūdama miesā, ņemas iz turienes kruķēt laukā visus sakrājušos netīrumus.”
Parazītu naidnieks – biškrēsliņš
Nesteidzīgas pastaigas laikā vērts saplūkt biškrēsliņu, ko lietot pret insektiem. Floristi šo kurvjziežu dzimtas daudzgadīgo augu kaltē ziemai, jo dzeltenie biškrēsliņa ziedu vaigi ilgstoši saglabā krāsas spilgtumu. Mūsu senči biškrēsliņu izmantoja pret galvas utīm, tomēr vairāk pazina kā nozīmīgu ārstniecības augu.
Mūsu priekštečiem parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) lielā vērtē bijis, jo izmantots kā cērmju zāle vai vēdera zāle. Ne vien Eiropā, bet arī Āzijā un Ziemeļamerikā sastopamā auga ziedi satur ēterisko eļļu, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), kam piemīt specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Satur arī flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, karotīnu, C vitamīnu. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus joprojām lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšanai.
Ziedu kurvīšus, kam ir arī pretiekaisuma, antiseptiska, spazmas mazinoša, žulti dzenoša un hipertensīva iedarbība, ievāc kopā ar divus centimetrus garu kātu, izklāj pāris centimetru biezā slānī un žāvē labi vēdināmā telpā. Kaltētos ziedus var saberzt pulverī.
Tomēr nedrīkst pārmēru aizrauties ar tārpu nīdēšanu vēderā: var iedzīvoties arī caurejā un vēdera sāpēs, jo tujonam ir toksiska iedarbība, kas ļaunākajā gadījumā var izraisīt arī centrālās nervu sistēmas paralīzi. Par saindēšanos liecina galvas reiboņi, krampji, sāpes visā ķermenī, aizdusa. Šādos gadījumos pēc iespējas ātrāk jācenšas izskalot kuņģi un vērsties pēc palīdzības medicīnas iestādē. Katrā ziņā biškrēsliņš jāizmanto uzmanīgi, nedrīkst to lietot ilgstoši. No biškrēsliņa lietošanas noteikti jāizvairās grūtniecēm.
Zemes bumbieris – topinambūrs
Arī pēc pirmajām rudens salnām dārzos acis priecē topinambūra (Helianthus tuberozus) dzeltenie ziedi. Nosaukums latīņu valodā nozīmē – saulainais bumbulis, norādot uz topinambūra radniecību ar saulespuķi. Vizuāla līdzība ir, tikai ziedi mazāki un šūpojas slaidākā kātā.
Auga saknes, kuru garša nedaudz atgādina bumbieri, var gan cept, gan termiski neapstrādātas sarīvēt salātos. Tās ir ne vien gardas, bet arī veselīgas – nedaudz samazina asinsspiedienu un spazmas. Ja bieži salst rokas un kājas, topinambūrs palīdzēs. Grumbuļainie dažādu nokrāsu sakņu bumbuļi nobriest vēlu rudenī, tos sāk novākt pēc pirmajām salnām un turpina līdz pat pavasarim: tie lieliski pārziemo augsnē, nodrošinot mūs ar vitamīniem un tādām vērtīgām vielām kā kālijs, fosfors, kalcijs un cinks. Augā ir arī magnijs, dzelzs, šķiedrvielas, glikozes, olbaltumvielas, pektīni, neaizvietojamās aminoskābes un minerālsāļi.
Cukura diabēta slimniekiem jāzina, ka topinambūra bumbuļos ir līdz pat 70 procentiem insulīna augu analoga – polisaharīda inulīna, kas veicina glikozes šķelšanu un izvadīšanu no organisma.
Šī dārzeņa regulāra lietošana uzturā palīdz arī podagras, nierakmeņu, cistīta, gremošanas sistēmas slimību, mazasinības, aterosklerozes, hipertonijas, sirds išēmiskās slimības, tahikardijas gadījumā.
Ar dziednieciskām īpašībām apveltītas visas topinambūra daļas: bumbuļi, lapas, stublāji un ziedi. Cukura diabēta ārstēšanai palīdz auga lapas, ko rūpīgi nomazgā, sagriež, aplej ar nelielu daudzumu augu eļļas un ēd kā salātus. Topinambūra ziedlapiņu tēju lieto saaukstēšanās slimību reizēs. Sāļu nogulsnēšanās gadījumiem ļoti veselīgas ir vannas ar topinambūru. Šim nolūkam sagriež divus kilogramus auga lapu un stublāju, ieliek lielā katlā, aplej ar ūdeni un vāra pusstundu. Novārījumu izkāš un ielej ar ūdeni piepildītā vannā. Ūdens temperatūrai jābūt 37–40 grādu siltai. Vannojas 10–15 minūtes, pēc tam noteikti vismaz stundu atpūšas. Parasti ārstēšanās kurss ir 10–20 vannas, kam seko 15–20 dienu pārtraukums.
RECEPTES
Topinambūrs
Novārījumam. Ņem sešus septiņus svaigus bumbuļus un vāra vienā līdz divos litros ūdens aptuveni 15 minūtes. Lai pazeminātu cukura līmeni asinīs, lieto pa litram divas reizes nedēļā. Šim nolūkam ieteicams apēst arī pa diviem svaigiem sakneņiem 10 minūtes pirms ēdienreizes.
Salātos. 1. Sakneni nomazgā, notīra kā burkānu, sarīvē uz rupjās rīves, sajauc ar sagrieztu cieti vārītu olu un zaļumiem. Pievieno krējumu vai majonēzi. Sāls pēc garšas.
2. Smalki sagriezta topinambūra šķēlītes pievieno skābēto kāpostu salātiem. Aizdarīt šos salātus var gan ar augu eļļu, citrona vai dzērveņu sulu vai baltvīnu, kas sajukts ar medu. Sautējumā. Sālītā ūdenī novārītas topinambūra saknes vairāk atgādina ziedkāpostus. Tās bagātina garšu dārzeņu sautējumam, ko pasniedz pie gaļas ēdieniem.
Pelašķi
Iekšķīgi. Ņem divas ēdamkarotes ziedu, aplej ar puslitru ūdens, ļauj ievilkties divas stundas, lieto pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas.
Ārīgi. Lai apturētu asiņošanu, brūcei uzliek plaukstās saberztas pelašķa lapiņas un piesaitē.
Biškrēsliņš
Uzlējumam. Ņem ēdamkaroti biškrēsliņu ziedu un glāzi verdoša ūdens. Ietin siltā segā un ļauj ievilkties precīzi divas stundas, tad izkāš. Lieto osteohondrozes ārstēšanai pa ēdamkarotei trīs reizes dienā, obligāti 20–25 minūtes pirms ēšanas.
Tējai. 20 gramu sasmalcinātu ziedu un glāzi karsta ūdens vāra dažas minūtes, tad atdzesē un nokāš. Lieto aknu slimību ārstēšanai, kā arī cērmju, spalīšu un citu zarnu parazītu invāzijas gadījumos.
