Nosarkušas kļavas, ābolu un lapu paklāji – tā sevi pieteicis rudens. Dienā, kad medijos izskanēja, ka iestājies astronomiskais rudens, jutos tā, it kā būtu sākusies vasara. Tas bija todien, saulainajā sestdienā, kad, braucot pa šoseju Rīga–Tallina, ceļa malā aiz Ādažiem, pirms Gaujas tilta, ieraudzīju interesantu skatu. Pļavā uz izklātiem deķīšiem bija saredzami dažnedažādi priekšmeti. Izskatījās vilinoši, un, ejot tuvāk, plakāts vēstīja: Lietu tirgotava. Zemāk sīkākiem burtiem paskaidrojums – Krāmu tirgus bez kultūras pasākumiem. Tirdzniecība ar lietotām mantām. Visi, kam mājās lietas stāv dīkstāvē, var pārdot, mainīt un pirkt.
Patiesi tur bija viss – grāmatas, skaņuplates, dažāda izmēra krūzītes un glāzes, pa kādam metāla rīkam un sīkumi. Protams, tie ir visinteresantākie. Kāds vīrs atnesis rotu kastītes, pilnas ar dzintara brošām. Citam padomju laika papīra nauda. Kādai kundzītei koferītis ar mazām figūriņām, starp kurām nepamanītas nepaliek divas – tautu dēls ar tautu meitu. Tādas kādreiz bija katrā mājā. Bet īpaši pārsteidza kāda tirgotāja lietu klāsts. Ieraugot to, atcerējos bērnību, jo uz mani lūkojās kādreiz tik pierasta iepakojuma grafika. Ziepes bērniem “Dzintariņš” un tualetes ziepes “Šarms”. Šajā kompānijā bija arī pa veļas pulvera kastītei (nosaukums nav svarīgs, jo visu izteica grafika, kas atgādināja aizgājušo). Un tā bija pilna ar oriģinālo saturu. Ja garāmbraucošais būtu saistīts ar muzeju vai kino industriju, tad ķēriens būtu labs.
Šādu uz kādu laiku nevienam nevajadzīgo lietu pasauli es saucu par lietu patversmi. Kādam tās vairs nav vajadzīgas, pie cita tās vēl nav nonākušas. Šādas lietu patversmes ir iedvesmas zona māksliniekiem, un bieži vien tur tiek kaut kas iegūts mākslas izpausmēm.
Tāpat to ir darījis mākslinieks Erezs Izraelī, kas Latvijas Mākslas akadēmijā eksponējis savu mākslas objektu/instalāciju. Tā ir veidota no dažāda lieluma un materiāla ērgļiem, kas atrasti Austrijas un Vācijas uteņos un antikvariātos. Tie kādreiz kalpojuši kā telpu dekori pilsoņu īpašumos, bet mākslinieks tagad tiem paredzējis citu lomu. 35 ērgļi draudīgi noraugās no kāpņu laukuma starp pirmo un otro stāvu ienācējos, radot viņos nedrošības sajūtu.
Šis darbs stāsta par lietu duālo dabu, kā ikdienišķi priekšmeti un lietas spēj sevī iemiesot absolūtus pretmetus, būt vienlaikus labi un ļauni, mīļi un briesmīgi. Jā, nekad nevar zināt, vai lieta ir noderīga tikai savas praktiskās dzīves dēļ. Reizēm gadās arī tā, ka tai ir daudz nozīmīgāks uzdevums.
