Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Jāzeps Trukšāns iepriekšējā Domes sēdē, ziņojot par privatizācijā nodoto objektu izpirkuma gaitas pārbaudi, konstatēja…
Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Jāzeps Trukšāns iepriekšējā Domes sēdē, ziņojot par privatizācijā nodoto objektu izpirkuma gaitas pārbaudi, konstatēja: – Jelgavas
Domes 1999. saimnieciskā gada pārskats par pašvaldības budžeta izpildi neatspoguļo pašvaldības finansiālo stāvokli.
Lēmējvara, kas nesirgst ar absolūtu tiesisko nihilismu, pēc šāda paziņojuma steidzīgi rīkotos, lai pašvaldības bilance tiktu sastādīta atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Bilance ir katras iestādes jumts, pēc kuras var spriest par «ēkas» kopējo stāvokli. Šajā gadījumā jāsecina, ka Domei «jumts» ir nobrucis.
Ir vesela rinda iestāžu un institūciju, kas uzrauga pašvaldību finansiāli saimniecisko darbību. Savukārt to nosaka vesela rinda likumu un citu normatīvo aktu. Sazinoties ar vairākām šādām iestādēm un informējot par Jelgavas Domes Revīzijas komisijas priekšsēdētāja sniegto paziņojumu, jākonstatē, ka interese par pašvaldības finansu darbību ir ļoti nosacīta. Finansu ministrijas Pašvaldību finansu darbības uzraudzības nodaļa, kā izrādās, «uzrauga» plānu sastādīšanu, bet Valsts kontroles Pašvaldību revīziju departaments šādu faktu izvērtēšanu – gluži kā kāda politiska organizācija – atstāj vēlētāju ziņā. Kaut gan likums «Par pašvaldībām» nosaka: «Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.» Savukārt Valsts kase «uzrauga» tabuliņas – vai tās sastādītās atbilstoši instrukcijām.
Varbūt debitoru parādu neiekļaušana bilancē varētu ieinteresēt Valsts Ieņēmumu dienestu? Ja bilancē netiek uzrādīti debitori, iespējams runāt jau par ieņēmumu slēpšanu.
J.Trukšāna kungs pateicis tikai «a». Amatpersonām, kas likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj likumus vai Ministru kabineta noteikumus, ir pienākums par to ziņot augstākstāvošajai institūcijai.
Lai ierosinātu konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu, Revīzijas komisija var pieprasīt arī sasaukt pilsētas Domes ārkārtas sēdi. Vai iespējams vēl nopietnāks iemesls, lai Revīzijas komisija pilnībā realizētu savas tiesības?
Spriežot pēc J.Trukšāna teiktā, Jelgavas Domē finansu uzskaite neatbilst noteiktajai kārtībai, tiek slēpti pašvaldības līdzekļi. Kam vēl būtu jānotiek pilsētas Domē, lai par to interesi sāktu izrādīt tiesībsargājošās institūcijas?
Deputātu nereaģēšana uz šo un citiem līdzīgiem Revīzijas komisijas konstatētajiem pārkāpumiem liecina par klajo bezatbildību, ar ko sirgst jelgavnieku izvirzītie priekšstāvji. Vai arī mūsu deputātu spriešanas spējas nesniedzas tālāk par sadzīviskām lietām. Iespējams, pilsētas budžets un tā dokumenti viņiem ir kā «terra incognito». Varbūt daļai deputātu iedziļināties sarežģītos finansiāli saimnieciskos jautājumos neļauj viņu trūcīgā izglītība, daļai deputātu tam neatliek laika. Vēl citi baidās aizskart pašvaldības finansu dzīves augoņus, jo tam varētu būt neparedzamas sekas. Tai skaitā – pašiem deputātiem. Apskaužama ir jelgavnieku pacietība, panesot deputātu infantilās orģijas.
Vēlēšanas nav vienīgā demokrātiskā sabiedrībā pieejamā protesta forma.
– – –
Jelgavas Domes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Jāzeps Trukšāns:
– Jelgavas pašvaldības finansu gada pārskatā un gada bilancē bija jāuzrāda visi kreditori un debitori. Pārbaudot privatizācijā nodoto objektu izpirkuma gaitu, Revīzijas komisija konstatēja, ka šie parādi nekur nefigurē. Privatizācijā nodotajiem objektiem nav ieviesta grāmatvedības uzskaite. Domes lēmums – līdz 15. jūnijam Ekonomikas un finansu departamentam (direktore Gunta Ķepule) to ieviest – ir nereāls. Nav uzskaitītas ne tikai izpirkšanas summas, bet arī neatmaksātie aizdevuma un soda procenti. Taču deputāti, kā grib, tā arī dara. Viņi nobalso, un viss it kā ir likumīgi.
Finansu ministrijas Budžeta departamenta Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāja Signe Zeikate:
– Mēs nekontrolējam, vai pašvaldību finansu pārskati atbilst patiesajai finansu situācijai. To dara Valsts kase. Tā, saņemot pašvaldību pārskatus, pārbauda, vai tie atbilst Valsts kases un Finansu ministrijas instrukcijām un līdzekļiem, kas asignēti valsts budžeta ietvaros. Ja pārskati neatspoguļo patieso situāciju, tie tiek atdoti atpakaļ, norādot, kādi precizējumi ir jāveic. Tas gan vairāk attiecas uz tehniskām kļūdām un neprecizitātēm. Mūsu nodaļa strādā ar finansu plāniem. Mēs plānojam pašvaldību budžetus, bet Valsts kase seko izpildei.
Valsts kontroles Pašvaldību revīziju departamenta direktors Agris Krūmiņš:
– Jelgavai ir jāuzaicina zvērināts revidents, kā to nosaka likuma «Par pašvaldībām» 73. pants. No Valsts kontroles puses šajā gadījumā nekas nesekos. Tā nav nekāds ugunsdzēsējs. Mēs strādājam pēc noteikta plāna. Domes priekšsēdētājs par parakstītā gada pārskata atbilstību patiesajai finansu situācijai pašvaldībā ir atbildīgs vēlētāju priekšā. Jūs taču paši esat ievēlējuši savus deputātus! Pamatā tā ir vienīgā atbildība, ko var prasīt no Domes priekšsēdētāja. Mums likums nenosaka obligāti pārbaudīt pašvaldību finansu pārskatus. Ko tad jūs vēl gribējāt? Ja kāds no vēlētājiem grib tiesāties, var to darīt. Mums tas nav jādara.
Valsts kases Pārskatu departamenta galvenā eksperte Natālija Sergejeva:
– No Valsts kases puses nekādu iebildumu pret Jelgavas pašvaldības iesniegto 1999. gada finansu pārskatu nav bijis. Mēs tikai pārbaudām iesniegtos pārskatus un salīdzinām tos ar iepriekšējo gadu. Visi paskaidrojumi tika doti noteiktajā kārtībā.
Pēc tam pārskatu atdodam Valsts kontrolei, un viņi tālāk var to pārbaudīt. Un viss.
