Katru gadu, sākoties aukstam laikam,
pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts
ar netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču
lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
(VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt
dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu
detektorus.
Desmitā daļa ugunsgrēku izceļas
bojātas apkures sistēmas vai tās nepareizas ekspluatācijas dēļ
Kā liecina VUGD apkopotā
informācija, 2016. gadā tika reģistrēti 921 ugunsgrēki, bet
šogad reģistrēti jau 776 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls
bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas
apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.
Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures
ierīču lietošanas dēļ. Ar apkures lietošanu saistītos
ugunsgrēkos pērn gāja bojā 20 cilvēku, bet cieta 40. Savukārt
šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā
jau astoņi cilvēki, bet cietuši – 52. Ugunsgrēkus,
kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var
novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un pārbaudot apkures
ierīču tehnisko stāvokli.
Pirms katras apkures sezonas
jātīra dūmvads
Ugunsdzēsēji glābēji šogad jau
520 reižu devušies uz ugunsgrēkiem, kad dūmvados deg sodrēji.
Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu ugunsgrēku.
Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam
kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu,
sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā
gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet
sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.
Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu,
vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz
pat tūkstoš grādiem. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa
korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu
karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu
un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī
visas ēkas aizdegšanos.
VUGD atgādina, ka pirms apkures
sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un
pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts
un sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki
zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.
Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra
pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim). Savukārt
ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadi jātīra
vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz
1. martam). Papildus reizi piecos gados jāveic arī visas apkures
sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var izdarīt
sertificēts speciālists.
Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto
gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi
veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.
Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic
ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu
pārbaude.
Netīrītas ventilācijas sistēmas
veicina liesmu ātrāku izplatīšanos
Ekspluatējot mehāniskās
ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek
putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku
aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot
caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie
gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada
aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā
ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to
novērstu, ventilācijas
sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus,
aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā pārbauda un
attīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja
objektā ir gāzes aparāts, ne retāk kā reizi trijos gados.
Pēc
remontdarbiem jāveic rūpīga apkures sistēmas pārbaude
Ja pirms apkures sezonas mājoklī
veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos
attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam
materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās
vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par desmit centimetriem,
savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 centimetriem, bet
no dūmeņa tīrīšanas lūkas – par 20 centimetriem.
Malkas plītij nepieciešama
regulāra atjaunošana
Ja jums ir malkas plīts, tad
jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns
metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām
nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā
drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi
aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni,
nostiprinot durtiņas.
Dūmu detektors – dzīvības
glābējs!
Lai samazinātu iespēju ciest vai
iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā
arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa
iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām
briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk
ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.
No 2017. gada
1. septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kā jauda ir lielāka
par 50 kW vai kurš atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda
par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no
2020. gada 1. janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir
jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.
VUGD aicina neatlikt rūpes par
savu drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā
arī pieaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču
un iekārtu tehnisko stāvokli.
Inta
Palkavniece, VUGD
