Pasaka ar laimīgām beigām
Viena no manām spilgtākajām bērnības lasīšanas pieredzes atmiņām ir, kā es vecvecāku grāmatu plauktā atrodu lielu, pelēku tautas pasaku grāmatu. Tur bija gan pasaka par sievu, kam, neapdomīgi izsakot vēlēšanos, pie deguna pieauga desas luņķis, gan neskaitāmas pasakas par trim tēva dēliem un princesēm, gan dzīvnieku pasakas. Atradums bija tik interesants, ka turpmākās dienas tā arī pagāja, lasot un aizrautīgi sekojot līdzi katram notikumam un piedzīvojumam. Tās dienas atmiņā atsauca brīdis, kad atšķīru Arvīda Ulmes “Pasaku par Atslēdziņu”.
“Pasaka par Atslēdziņu” ir darbs, ko Latvijas Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme pirms daudziem gadiem veltījis meitai Unai. Salīdzinoši īsais stāsts, kas rakstīts vārsmās, ir bijis iestudēts, savulaik bijis arī Leļļu teātra repertuārā. Tas ir stāsts, kurā, kā jau īstā pasakā, labais uzvar ļauno, gaisma uzvar tumsu. Aiz meža, Saules pļavā, reiz dzīvoja mamma Gaišā māte, meita Atslēdziņa, tētis Zvaigžņu skaitītājs un putns Mākoņspārnis. Kādu dienu ģimenes idilli izjauc četri brāļi vēja dēli, kuri sadomājuši Atslēdziņu precēt. Atslēdziņu steidz aizstāvēt viņas draugi, kuriem arī izdodas tikt no nelūgtajiem viesiem vaļā. Tomēr brāļi mierā neliekas un dodas pēc palīdzības pie vēju ķēniņa pūķa Viesuļa, kuram arī izdodas meiteni sagūstīt. Viņš tai dod trīs naktis pārdomām – vai nu piekrīt precībām ar viņu, vai nu jāatvadās no dzīvības. Atslēdziņu glābt dodas uzticamais Mākoņspārnis, kurš uz tumšo alu atved Ausekli – Gaismas dēlu. Noslēgums kā katrā skaistā pasakā – laimīgs, turklāt vēl ar asprātīgiem akcentiem.
Pasakā par Atslēdziņu ir pa druskai no visa, kas žanram piederas, – stāsts, kurā labais uzvar ļauno, kaut kas no pasakas, kaut kas no tautasdziesmas, kaut kas no mītiskā, ir arī pa kādam senākam vārdam vai formai, ko vecākiem kopā ar bērniem būs jāatkārto vai jāiepazīst no jauna. Taču pats galvenais šajā stāstā ir cilvēks, kurš to rakstījis, un tas cilvēks, kuram pasaka veltīta. Katrs mazais ķipars varētu būt laimīgs un lepns, ja tētis viņam sarakstītu dzejoli, ko pēc gadiem, papildinātu ar krāsainiem zīmējumiem, ieraudzītu grāmatnīcu plauktos. Ģimenisks mīļums strāvo no grāmatas.
Grāmatai ir vēl kāda vērtība. Pasaka ir papildināta ar albumu, kurā stāstu par Atslēdziņu izdziedājis Haralds Sīmanis. Lieliska mūzika un tikpat lielisks izpildījums. Albums bijis nominēts mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons 2014”, un tas ir pierādījis, ka spēj dzīvot savu dzīvi. Sevišķi to apliecina tituldziesma, kurai tā vien gribas, ja ne dziedāt līdzi, tad vismaz ritmā kustināt kāju.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
