Žoržs Siksna sapņo ierakstīt tautasdziesmu albumu.
Ar koncertu svētdien, 15. oktobrī, pulksten 18 savas 60. jubilejas tūri Jelgavā noslēgs iemīļotais latviešu estrādes dziedātājs Žoržs Siksna. “Skanēs vairākas dziesmas, kas diendienā neskan pa radio un ko daudzi būs jau aizmirsuši,” stāsta mākslinieks.
Pirmie koncerti – Jelgavā
Mūziķis un vokālais pedagogs Ž.Siksna dzimis 1957. gada 13. jūnijā Tērvetes novada Augstkalnes pagastā, tomēr liela viņa mūža daļa saistīta ar Jelgavu. “Jelgavas Kultūras namā arī sākās mani pirmie koncerti, šeit aizvadītas pirmās skates. Pirmo reizi skatē vīriešu grupā uzvarēju 1975. gadā,” atminas Ž.Siksna. Pirmais orķestris, kurā viņš spēlējis, bija Tukuma “Kurzemīte”. “Man bija kādi 15 gadi, kad braucām uz Tukuma rajonu ballītes spēlēt.”
Lielākā atpazīstamība Ž.Siksnam izveidojās, sākot sadarbību ar maestro Raimondu Paulu. Tad arī tapušas “liktenīgās” dziesmas: “Muļķe sirds”, “Sargeņģelis”, “Genoveva”. “Muļķe sirds” dziedātājam nākusi līdzi no pašiem karjeras pirmsākumiem. “Tāds es esmu, un tādi mēs visi esam – nekad mums nav gana,” tā Ž.Siksna. Bet vai pats dzīvē vairāk klausa sirdi vai tomēr prātu? “Jo vecāks palieku, jo vairāk domāju ar prātu, bet klausu arī sirdi. Mēs, mākslinieki, esam emociju cilvēki, bet vajag ieklausīties arī prātā,” uzskata mākslinieks.
No 18 līdz 95
Ž.Siksna kā skatuves mākslinieks vienmēr ir baudījis dažāda vecuma sieviešu mīlestību. Vēl nesen dziedājis 95 gadus vecas kundzes jubilejā, bet nedēļu vēlāk – meitenei, kura sasniedza pilngadību. “Kādreiz šādi pasākumi man ir interesantāki nekā koncerti. Tā ir iespēja iepazīt daudzus cilvēkus, ko ikdienā varbūt nemaz nesatiktu.” Viņš teic, ka mums ir “zelta cilvēki”, ar kuriem lepoties, – basketbolistu labais sniegums, Visvaldis Lācis, kurš noskrējis Berlīnes maratonu, Raimonds Pauls un viņa darbaspējas. Arī uzņēmēji, kas turpina strādāt, minot veiksmīgus piemērus no savas dzimtās puses – skolas biedrs Valters Bruss atvēris restorānu “Zoltners”, turpat netālu darbojas agrofirma “Tērvete”, zemnieki, kas strādā arī naktīs, lai nelabvēlīgā rudens dēļ pagūtu apsēt laukus. Uzņēmēji arī nodrošina darbavietas, tomēr joprojām cilvēki pamet valsti. “Tas ir darbavietu un algu jautājums. Vienkārši jānomainās pie varas esošajai paaudzei. Nevienam jaunietim nevēlētu mana gadagājuma cilvēkus. Pieredze ir nepieciešama, bet tik vecus ministrus mums nevajadzētu. Tad varbūt arī cilvēki nebrauktu projām,” spriež Ž.Siksna.
Pašlaik kopā ar Ingu Leilandu viņš vada Jelgavas Tirkīza kora ansambli, kas izveidots pēc dalības televīzijas šovā “Koru kari 2”. Ansamblī gan palikuši tikai trīs no sākotnējiem dalībniekiem. Ansamblis būs uz skatuves arī koncertā. Ž.Siksna arī strādā par vokālo pedagogu Jūrmalā, bet kā pedagogs viņš neesot prasīgs. “Cilvēki nāk savam priekam. Ja mēs būtu skolā un jāliek atzīmes, tad būtu grūtāk,” teic Ž.Siksna. Atskaites punkts ir skates, bet latiņa – noteikts līmenis, zem kura nedrīkst pakļūt. “Ir interesanti strādāt ar jaunatni, pats jūties jaunāks,” tā mākslinieks.
Vispirms klasika
Par mūsdienu estrādi Ž.Siksna teic – tajā ir daudz kā laba, ir labi mūziķi. Labus mūziķus gatavo Rīgas Doma skola, kurā skolojas arī Jelgavas puses jaunieši. Mūzikas pedagogu vidū labi zināms ir 4. vidusskolas, direktora Agra Celma un kora “Spīgo” vārds. “Vispirms ir klasika vai džezs, estrāde pēc tam. Daudzi to jauc. Manā laikā vispirms bija jāapgūst nopietnā mūzika, un tad bija vieglais žanrs. Arī Latvijas dižākie komponisti – Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Mārtiņš Brauns – ir ar nopietnu izglītību. Jaunieši bieži uz skatuves domā, ka paši var rakstīt vārdus un melodiju, bet nezina ļoti labi harmoniju. Jāpamācās vairāk.” Dziedātājs arī uzsver – dažādie šovi rāda, ka jebkurš var viegli tikt televīzijā un raidstacijās: “Tas, cik cilvēku būs zālē, kā būs izreklamēts, vairāk ir nevis mans, bet producenta darbs.”
Ž.Siksna dziedājis arī uz operas skatuves gan Rīgā, gan Lietuvā. “Opera man tuva, bet neesmu gluži operdziedātājs. Man patīk būt solomāksliniekam. Opera ieliek grožos – padziedi savu lomu 15–20 minūtes, bet koncertā varu dziedāt stundu.”
Jubilejas koncerttūrei tuvojoties noslēgumam, Ž.Siksnam ir jauni plāni: “Sapnis ir ierakstīt kaut ko jaunu. Gribētos uz valsts simtgadi ierakstīt latviešu tautasdziesmas. Esmu jau sarunājis, kas uztaisītu apdares. Grūtākais ir dabūt līdzekļus. Ja es dziedātu patriotiskas krievu dziesmas, noteikti atrastu sponsorus. Ir ļoti daudz krievu uzņēmēju, kas uzreiz iedotu naudu. Problēma, ka nav latviešu uzņēmēju, kuriem interesētu šis žanrs. Skumji, ka esam tā aizgājuši.”
