Jau tuvākajā laikā pagastā oficiāli darbu sāks divas jaunietes – šuvēja un friziere. Viņas pirmās Lielplatonē sniegs šādus pakalpojumus.
Jau tuvākajā laikā pagastā oficiāli darbu sāks divas jaunietes – šuvēja un friziere. Viņas pirmās Lielplatonē sniegs šādus pakalpojumus.
Inga Pšihodska absolvējusi Jelgavas Amatu skolu un beigusi žurnāla «Burda» rīkotos šuvēju kursus Rīgā. Tagad viņa nolēmusi atgriezties dzimtajā pusē un ar savu darbu iepriecināt vietējos iedzīvotājus.
Pieprasa šuvējas ar praksi
Tagad jaunieši, tiklīdz iegūst labāku izglītību, aiztrauc strādāt un dzīvot uz lielākajām Latvijas pilsētām, bet mājās atbrauc tikai paciemoties pie vecākiem. Tomēr Inga ir izvēlējusies citu ceļu – viņa nolēma palikt Lielplatonē un atvērt šūšanas salonu.
– Jā, arī es sākumā meklēju darbu Jelgavā, taču – neveiksmīgi. Jauni šuvēji nevienam nav vajadzīgi. Visās vietās pirmais jautājums bija, cik liela man ir pieredze. Protams, ka šuvusi biju tikai skolā un mājās, tātad – nekāda. Profesionālās šuvējas solījās darbā pieņemt tikai tad, kad man būs vismaz piecu gadu pieredze. Bet kā tad lai es to iegūstu, ja man pat neļauj pamēģināt? Tā nekas cits neatlika, kā atgriezties Lielplatonē un ķerties pie darba, – stāsta Inga.
Sākums parasts, bet nezināms
Inga nāk no ģimenes, kur šūšana neko īpašu nav nozīmējusi līdz brīdim, kad viņa pati sākusi ar to nodarboties. Vecāki, protams, viņas centienus atbalstījuši, un tā tapuši pirmie svārki, blūzes, bikses sev un ģimenei.
Tā kā Lielplatonē ar šo arodu neviens oficiāli nav nodarbojies, Ingai mamma ieteikusi par to padomāt. Viņa noskaidrojusi, kas būtu vajadzīgs, lai lieta sāktu risināties. Jaunā šuvēja devās uz pagasta Padomi, lai lūgtu piešķirt telpas darba vajadzībām. Inga atceras, ka pašvaldībā cilvēki bijuši ļoti atsaucīgi un viņai nav vajadzējis neskaitāmas reizes klauvēt pie vienām un tām pašām durvīm.
– Pašvaldības darbinieki man paskaidroja, kas vēl jānokārto – jāsaņem izziņas no ieņēmumu dienesta, vēl citas atļaujas… Un tā es sāku – metos nezināmajā. Bet nu jau telpas man ir piešķirtas, atliek vien izremontēt, un varēšu sākt strādāt, – priecīgi saka Inga.
Nav noslēpums, ka šajā laikā daudzi izvēlas vieglāko ceļu un darbu par attiecīgu samaksu veic mājas apstākļos, nemaksājot nodokļus, taču Inga ļoti vēlējusies, lai viņai ir kaut kas savs un īsts – vieta, kur pilnveidoties.
Kādi būs klienti?
Inga jau vairākiem lielplatoniešiem ir izpalīdzējusi un šo to uzšuvusi – tā teikt, paziņu lokam. Viņa paredz, ka nākotnē darba netrūks.
– Pirmām kārtām gribētos, lai manus pakalpojumus izvēlas pamatskolas absolventi. Starp citu, darba vieta atradīsies tieši līdzās skolai. Es pieņemu, ka gan absolventi, gan pedagogi vēlēsies sev jaunus tērpus izlaidumam, – domā Inga.
Pirmie klienti jau zināmi.
– Man ir paziņas, kas tikai gaida, kad sākšu darbu un šūšu viņiem. Vispār klienti varētu būt ļoti dažādi. Vairums darba noteikti būs, kaut ko pielabojot, pagarinot vai īsinot, liekot ielāpus, šujot rāvējslēdžus – tam es esmu gatava. Samaksa par darbu man noteikti būs zemāka nekā Jelgavā, cilvēkiem izdevīgāk, nebūs jāmēro arī garais ceļš, – prāto šuvēja.
Inga gatava arī dot padomus.
– Es noteikti vērtēšu un apmeklētājam ieteikšu, ko labāk vajadzētu izvēlēties, kas viņam piestāvētu. To visu esmu mācījusies, un līdz šim man lieliski izdevies panākt kompromisu starp klienta vēlmēm un ideālāko rezultātu, – saka Inga.
Es noteikti pilnveidošos
Tuvākajā laikā gan Inga neplāno turpināt mācības, bet viņa noteikti sekos līdzi jaunākajām modes tendencēm un pārlapos populārākos žurnālus, lai neatpaliktu no konkurentiem.
– Pieļauju, ka pēc kādiem gadiem man uznāks vēlme atkal mācīties, nu, piemēram, apmeklēt kursus vai kādu skolu, bet tagad galvenais ir sākt darbu. Pati visvairāk baidos no tā, ka klientu nebūs un man nolaidīsies rokas. Tomēr pagaidām esmu cerību pilna. Tikai pašas rokās ir viņu piesaistīšana, jo kas gan par mani stāstīs, ja ne apmierinātie klienti un izdevušies pasūtījumi, – saka Inga.
Līdzās Ingas kabinetam būs vēl viens, kur strādās friziere Inga Tiščenko.
