Vakar sabiedriskā organizācija «Pilsoņu un nepilsoņu savienība» uzsāka parakstu vākšanas akciju likumprojekta atbalstam, kas paredz nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldībās.
Vakar sabiedriskā organizācija «Pilsoņu un nepilsoņu savienība» uzsāka parakstu vākšanas akciju likumprojekta atbalstam, kas paredz nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldībās. Savienības priekšsēdētājs Vladimirs Sokolovs prognozē, ka nepieciešamos 10 000 notariāli apstiprinātos parakstus varētu savākt aptuveni triju mēnešu laikā.
Visbiežāk zelētā atbilde uz priekšlikumu tās piešķirt arī nepilsoņiem tiek būvēta, pamatojoties uz pilsonības likuma izmaiņām: tagad «jebkuram» Latvijas iedzīvotājam ir tiesības saņemt pilsonību, tādēļ piešķirt balsstiesības nepilsoņiem nav nepieciešams – ja viņi vēlas, var kļūt par pilsoņiem un balsot. Latvija ir parakstījusi Konvenciju, kas paredz pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Saeimā iesniegtie priekšlikumi bez garām diskusijām tika noraidīti. Kamēr konvencija nav ratificēta – un tuvāko četru gadu laikā tas, domājams, netiks izdarīts – vienīgais veids, kā panākt šo tiesību piešķiršanu nepilsoņiem, ir referendums. Turklāt, par nepilsoņu tiesībām jābalso tiesīgajiem – pilsoņiem.
Latvija vismaz vienā jomā ir apdzinusi pārējos ES kandidātus. Mēs esam spējuši parakstīt visvairāk starptautisko konvenciju. Tikai 1990. gada 4. maijā Latvija pasludināja pievienošanos 51 konvencijai. Tiesa, lielākā daļa no tām vai nu nav ratificētas Saeimā, vai arī gaida labākus laikus to iedzīvināšanai.
Jebkuru sabiedrību kopumā vai tās ievērojamu daļu ietekmējošu izmaiņu, lēmumu, reformu, plašākā nozīmē – sabiedrības attīstības pamatā – ir jābūt nopietniem teorētiskiem pētījumiem, kas pamato šo izmaiņu vai reformu nepieciešamību, «iezīmētos» sabiedrības attīstības ceļus. Par to, kā vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem izmainītu politisko situāciju pašvaldībās, nopietnu pētījumu nav. Tādēļ arī politiķu argumenti, kas tiecas pamatot «pret», ir tik pašķidri.
Vispārējo tendenci šo problēmu ignorēt raksturo jaunā premjera Andra Bērziņa paustais «personīgais» skatījums, kas atšķiras no Saeimas pozīcijas oficiālā viedokļa. Bērziņš, ja vien tas būtu viņa spēkos, piešķirtu nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldībās. Pēc dažu dienu pārdomām un Eiropas iespaidiem premjers precizēja: «Tad, kad Latvijā starp vēlētājiem pilsoņu apjoms sasniegs 75%»… Arī šajā gadījumā argumenti, ar ko pamatot skaitli «75», netiek ne minēti, ne meklēti.
Jelgavā ar tās apmēram 50% (1995. gada oficiālie dati – 48%) nelatviešu īpatsvaru iedzīvotāju sastāvā tiesības vēlēt pašvaldībās nepilsoņiem, protams, krasi mainītu lēmējvaras līdzšinējo veidolu. Vispirms jau objektīvi palielinātos vēlētāju skaits. Līdz šim pie deputāta krēsla varēja tikt arī tāds «politiķis», par kuru balsojuši 500 vēlētāju. Pietiek ar radu, draugu, paziņu balsīm, kurām pievienotas pārsimts sociāli maznodrošināto balsis, kas nopirktas ar 5 latu pabalstu, un tu vari piedalīties 70 000 iedzīvotāju pilsētas un 10 miljonu latu pašvaldības budžeta «pārvaldīšanā».
Ievērojama daļa cittautiešu Jelgavā ir bijušo lielo rūpniecības uzņēmumu darbinieki, un vairums no viņiem tagad ir bezdarbnieki vai veido sociāli maznodrošināto slāni. Viņus (tāpat kā lielāko daļu jelgavnieku, kuriem ir šīs tiesības vēlēt) maz interesē deputātu politiskā «pārliecība» un visbiežāk īslaicīgā piederība kādai no partijām. Būs grūti Jelgavā uz ielas šodien satikt cilvēku, kurš būtu zinošs mūsu deputātu «orientācijā». Vidusmēra vēlētājs ir paguris no partiju afišu daudzveidības, kas piesedz pēc viena mēra štancētus politiķēnus. Jelgavas pašvaldībā visos izpildvaras līmeņos šodien saimnieko nacionāļi. Tiesa, lielai daļai, laikiem (un konjunktūrai) mainoties, ir nobriedusi arī cita pārliecība. Tikai viņu darbības un darbošanās rezultāts arvien ir tas pats – stabila stagnācija.
Pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, domājams, krietni sapurinātu vietējo pliekano politisko vidi un padarītu auglīgāku arī noplicināto lēmējvaru. Taču tas nav tikai politiskās virtuves jautājums. Piešķirot tiesības vēlēt nepilsoņiem, tiktu piešķirts vēl kāds jēgpilns vaibsts mūsu valstij, kuras mērķim demokrātiskā sabiedrībā vajadzētu būt cilvēka tiesību garantēšanai.
