Neaizmirstama vasara olīvkoka paēnā
Sanāca ļoti krasa pāreja – vienā nedēļā izlasīju Stīvena Kinga romānu “Tas”, bet nākamajā ķēros pie Lūsindas Railijas grāmatas “Olīvkoks”. Kā anekdotē – vai zini, kā izskatās apelsīns? Nē. Bet vilcienu zini? Jā. Nu lūk – nemaz nav līdzīgs. Arī šie abi romāni nemaz nav līdzīgi. Kā blakus nolikts ass meksikāņu ēdiens un francūžu kūkas.
“Pāri terasei dodos uz balustrādi vietā, kur sākas nolaidena nogāze; skatienam paveras nebeidzami vīnogulāji, ar tiem kontrastējoša nobalsināta lauku māja un olīvkoku skupsnas. Tālumā vīd mirdzoši zila līnija, kas atdala zemi no debesīm.” Varbūt tieši šī rindkopa lika ielasīties šajā romānā. Katram dienvidu valstīs pabijušajam atpazīstama ainava, kas īpaši Latvijas drēgnajā rudenī liek sapņaini aizdomāties par atpūtu kaut kur tur. Pavisam godīgi – mani drīzāk piesaistīja romāna norises vieta (tā ir Kipra) nekā sižets, tomēr pamazām arī tas ieintriģēja. Tik viennozīmīgi viss nemaz nebija, kā varēja likties grāmatas sākumā. Šķita – jau nojaut, kurš tad ir galvenās varones Helēnas ārlaulības dēla Aleksa tēvs, bet nekā – aizdomas bija pilnīgi nepamatotas, tas romāna gaitā izrādās pavisam cits tēls.
Romāna sižets vēsta par Helēnas atgriešanos Kiprā pēc vairāk nekā divdesmit gadiem, kad viņa tur pavadīja vasaru un pirmo reizi iemīlējās. Helēna ir atgriezusies kopā ar ģimeni, jo krusttēvs ir novēlējis viņai savu māju Pandoru.
Tomēr, ierodoties vecajā namā, sieviete apzinās, ka skaistā, idealizētā vieta glabā vairākus noslēpumus, kurus viņa nav atklājusi nedz vīram Viljamam, nedz dēlam Aleksam. Alekss ir sasniedzis sarežģīto tīņa vecumu, un viņu plosa vēlme aizsargāt mīļoto mammu un vienlaikus justies pieaugušam, kā arī vēlēšanās uzzināt, kas ir viņa īstais tēvs.
Kad Helēna nejauši sastop savu jaunības dienu mīlestību, sākas notikumi, kurus apturēt vairs nav iespējams. Gan Helēna, gan Alekss saprot: kad tiks atklāti Pandoras senie noslēpumi, nekas vairs nebūs, kā bijis.
Varbūt arī romāna pieteikums un apgalvojums – nekas nebūs, kā bijis, – ir mazliet pārspīlēti, tomēr romāns lasās gana viegli. Tajā neatrast nezin kādus smalkumus, bet vienmēr tos arī nevajag meklēt. Grāmata ir jauks laika kavēklis atmiņās par dienvidvalstu silto sauli, vīna glāzi olīvkoka paēnā un peldi jūrā.
Īru rakstniece L.Railija ir vairāku romānu un cikla “Septiņas māsas” autore. Viņas darbi tulkoti un izdoti daudzās pasaules valstīs, arī latviski, piemēram, “Orhideju nams”, “Lavandu dārzs” un “Meitene uz kraujas”..
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
