Agija Pizika “Mītavā” sevišķi gaida vīru balsis
Jānis Kurševs, Juris Vizbulis, Endijs Rožkalns, Ainārs Ansons – kamerkora “Mītava” vadītāja Agija Pizika var nosaukt ne vienu vien profesionālu mūziķi, kurš savulaik dziedājis korī. 30. jubilejā atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, kamerkoris aicina uz jubilejas koncertu sestdien, 28. oktobrī, pulksten 17 Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, kur tagadējam sastāvam pievienosies arī kādreizējie dziedātāji.
Kori izveido no ansambļa
Kamerkoris “Mītava” dibināts 1987. gadā. “Visiem vienmēr saku, ka “Mītava” ir mans pirmais bērns. Manam dēlam ir 29, meitai 16 gadi, bet “Mītava” ir pati vecākā un man tikpat mīļa. Par viņu esmu daudz domājusi, kora vārdā daudz ko esmu liegusi saviem īstajiem bērniem, jo man bija koncerti, pasākumi un bērniem, protams, arī bija tur jābūt,” stāsta A.Pizika.
“Mītava” izveidojās no toreizējās Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultātes ansambļa, kuru Agijai savulaik “pārspēlēja” Gunta Paškovska. “Mācījos mūzikas vidusskolā, un viņa jautāja, vai es negribētu ansambli pārņemt. Mēs toreiz sākām no paša sākuma. Ļoti grūti man nācās akadēmijas studentiem iemācīt dziesmas un iemācīt noturēt melodiju. Taču skatēs mums veicās labi – ieguvām pirmās vietas. Sāku domāt, ka jāizveido kuplāks koris. Man bija daudz draugu mūzikas skolā – no mūzikas vidusskolas un Lauksaimniecības akadēmijas studentiem izveidoju jaukto kori. Toreiz tas sastāvs bija kuplāks – apzinīgi nāca vairāk nekā 40 dziedātāju, kam patika dziedāt. Sevi pieteicām 1987. gadā, un mūsu pirmais koncerts bija akadēmijas ballē, kas tagad notiek regulāri. Tas bija tāds uzrāviens,” atminas “Mītavas” vadītāja.
Kamerkora pirmsākumos daudz palīdzējis Agris Kaužēns – ar mēģinājumu telpām un finansējumu tērpiem. Ilgu laiku kamerkoris mitinājies kultūras namā “Rota”, mēģinājumi notikuši arī bijušajā rajona kultūras namā, kur tagad atrodas Miezītes bibliotēka, bet pēdējos gadus kamerkora mājvieta ir Jelgavas Kultūras nams.
Par katru dziedātāju savs stāsts
Savulaik “Mītava” bijis jauniešu kamerkoris, taču nu jau uz tā dalībnieku vecumu nosaukums vairs nenorāda. “Brīžam sastāvs ir jauneklīgāks, brīžam – vairāk pieredzējis. Taču “Mītava” vienmēr, varbūt tikai pašā sākumā ne, ir bijis kamerkoris.” Pirms 30 gadiem arī nav bijis populāri nosaukumā likt Jelgavas seno vārdu. “Esmu liela Latvijas un Jelgavas patriote, tāpēc arī nosaukums mums ir tāds. Esam pirmie, kas paņēma Mītavas vārdu. Arī tērpus esam uzšuvuši Jelgavas krāsās,” stāsta Agija.
Šodien “Mītavā” ir ap 30 dziedātāju. “Kad aiziet labs dziedātājs, paraudu, bet saprotu, ka tur neko nevar darīt. Tāda ir dzīve. Tagad ir citas prioritātes – jāstrādā. Puišiem ir ļoti grūti atnākt uz kori, jo visiem savas darīšanas, vakarā gribas arī atpūsties. Bet šajā jubilejas koncertā uz skatuves būsim 50, un es esmu tik ļoti laimīga viņus visus redzēt! Par katru cilvēku man ir savs stāsts. Ar katru saista ārkārtīgi nozīmīgi mirkļi. Cilvēki mūsu dzīvē neparādās nejauši. Kad es satieku savus koristus, man birst asaras. Viņi ir devuši korim, ir devuši man. Tā enerģija un dziesmu gars, kas mums ir bijuši kopīgi… Dziesma ir mūsu kopīgā mīlestība. Man ir bijis tā, ka šķiet – dvēsele atraujas no zemes un esmu vienā vibrācijā ar koristu, mūzika ir kaut kur virs zemes un mēs saplūstam tajā vietā kopā. Mums ir tāda pozitīva un nenosakāma enerģētiskā apmaiņa.”
Draudzējas ar bērniem
Raksturojot savus dziedātājus, A.Pizika teic: “Viņi ir traki, jo es arī esmu traka. Viņiem ļoti patīk arī papļāpāt. Viņi ir gan niķīgi, gan priecīgi, gan spītīgi un runās pretī. Viņi ir arī ļoti radoši, mēs vienmēr esam pārsmējušies un visus pasākumus, “tusiņus” atceramies ar lielāko prieku. Tai pašā laikā esam ļoti saliedēti, mūs vieno dziesma, un mēs visi saņemamies uz atbildīgiem brīžiem, kad esam cits par citu un gribam ļoti labi sevi parādīt. Vēlamies izdarīt labāko, nevis haltūrēt, mums piemīt atbildības sajūta.”
Gadu gaitā “Mītavai” izveidojušās savas tradīcijas. Viena no tām ir uzstāšanās Jelgavas Latviešu biedrības rīkotā pasākumā valsts svētkos. “Mītaviešiem” tad pievienojas arī pārējie divi A.Pizikas vadītie kolektīvi – “Rotiņa” un Spīdolas ģimnāzijas koris. Tāpat visi trīs kolektīvi Ziemassvētkos dzied Annas baznīcā, “Mītava” ir priecējusi arī vecos ļaudis Ozolnieku pansionātā. Savukārt maijā tiek sniegts atskaites koncerts. Kopīgiem “tusiņiem” “mītaviešiem” gan pagrūti savākties. “Visiem prioritāte korī ir dziedāšana. Nav jau tā, ka negribētu būt kopā, bet tas koncerts ir svarīgāks,” secina Agija.
Vērtība nav diplomos
Ilgajos “Mītavas” pastāvēšanas gados pēc rūpīga darba nav izpalikuši arī panākumi. “Neesam no tiem koriem, kas daudz braukājis pa ārzemēm, jo tā ir naudas lieta. Taču, kad esam piedalījušies konkursos, nekad neesam ar kaunu aizgājuši – izcīnīta I un II pakāpe. Pēdējos gados braucam uz Daugavpils “Sudraba zvaniem”, kur šogad divās kategorijās ieguvām I un II pakāpi,” stāsta A.Pizika. Korim ir bijuši braucieni uz Beļģiju, Nīderlandi, Norvēģiju, Itāliju, Viļņu, Pērnavu. Atmiņā arī 2001. gads – Rīgas astotās simtgades svētki un cīņa ar Jāņa Zirņa vadīto “Sidrabi” par Zemgales labākā kora titulu. “Ne jau diplomos ir tā vērtība. Vērtība ir tajā brīdī, kad tu radi,” teic Agija. Liela uzvara bijusi kora pirmsākumos Dziesmu svētku skatē izcīnītais augstākais punktu skaits. “Tā man bija ļoti liela uzvara – mirklis, kad sapratu, ka kora strāvas iet kopā ar mani. Jutu, ka koris ir eiforijā. Un tādu brīžu nav daudz. Citreiz liekas – esi nodiriģējis ļoti labi, bet rezultāti nav tik labi, un otrādi. Vērtējumi ir tik subjektīvi, bet mums gandarījumu dod tas, ko darām, un apziņa, cik esam pastrādājuši,” teic A.Pizika.
Gatavojoties nedēļas nogales koncertam un vienlaikus esot ar domām jau nākamajos darbos, svētku sezonā, kurā iekrīt gan apaļā jubileja, gan Dziesmu svētki, var arī pasapņot. “Ļoti vēlos, lai mēs gods godam piedalītos Dziesmu svētkos, ļoti labi nodziedātu skatē un būtu priecīgi par to, ko esam izdarījuši. Ļoti vēlos, kaut uz kori atnāktu vairāk puišu. Koris, kāds man tagad koncertā būs uz skatuves, ir mans sapņu koris. Ar tādu es arī ļoti vēlētos tālāk muzicēt kopā. Mēs jau nezinām, kā tie mūsu ceļi iegrozīsies, bet “Mītava” ir labs koris ar auglīgām saknēm. Tam ir jādzīvo tālāk,” tā A.Pizika.
“Mītava”
Anete Ceple
Megija Rimša
Līna Salmiņa
Elīna Šķubure
Andra Eriņa
Linda Pīpkalēja
Santa Skadmane
Renāte Roga
Elīna Jansone
Elīna Šuļeva
Ilva Rudusa
Kristīne Dūmiņa
Liega Ozola
Solveiga Luguza
Gundega Dzene
Kristīne Kalnāja
Alise Alma Ābula
Marta Gulbe
Sabīne Petra
Daiga Dambe
Mārtiņš Pružinskis
Pauls Rēvelis
Armands Strazds
Emīls Lesiņš
Aldis Kalns
Rainers Vorslavs
Diriģenti Agija Pizika un Jānis Almanis Palmbahs
Daiga Dambe, klientu apkalpošanas un attīstības vadītāja
“Mītavā” sāku dziedāt pirms apmēram 20 gadiem. Agija ir mana draudzene, kopā mācījāmies. Kad pabeidzu savas Mūzikas akadēmijas gaitas, dziedāju citos koros, pēc tam pievienojos “Mītavai”. Ar kori kopā pavadīti daudzi interesanti koncerti un braucieni – visspilgtāk atmiņā palikusi Norvēģija un Itālija. Man patīk, ka izvirzām augstus mērķus, uz tiem tiecamies un tos sasniedzam. Piedalīšanās starptautiskos konkursos mani arī visvairāk motivē dziedāt “Mītavā”. Arī kolektīvs ir ļoti draudzīgs. Prieks par jaunajiem, kas daudz strādā, lai jubilejas koncerts noritētu jauki.
Pauls Rēvelis, gids
Tas bija posms, kad biju aizgājis no koru dziedāšanas. No Rīgas pārcēlos uz Jelgavu. Man atnāca ziņa no Gundegas, kura vada Jāņa baznīcas kori un dzied arī pie mums, ka Agija meklē tenoru. Apjautājos, vai tik vecs un tik lielu pauzi ieturējis cilvēks ir vajadzīgs. Agija uzaicināja mani uz noklausīšanos, atnācu un pa taisno tiku uz skati. Tā man “Mītavā” rit jau piektais gads.
