Pienākot oktobra izskaņai, klāt arī pāreja no vasaras laika uz ziemas laiku. 29. oktobrī, naktī no sestdienas uz svētdienu, visā Latvijā pulksten 4 pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018. gada 25. martā pulksten 3, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu uz priekšu.
Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk, bet rītos – mazāk.
Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, regulē Ministru kabineta (MK) 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Tajos noteikts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā pulksten 3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā pulksten 4 – par vienu stundu atpakaļ.
Vienlaikus ar MK noteikumiem ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības, kas noteic vienotu vasaras laika sākumu un beigas visām ES dalībvalstīm.
Ekonomikas ministrija 2014. gada martā internetā veica aptauju, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā.
Kopumā aptaujā savas domas izteica 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par laika maiņas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes.
Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekami atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās cilvēku grupās un arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos laika maiņas trūkumus aptaujātie min dabiskā bioritma traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.
