Zemgales plānošanas reģionā prioritāri asfaltējami būtu 14
ceļu posmi ar kopējo garumu 46,9 kilometri, piedāvāts pētījumā
“Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa
izveide Latvijā”.
Pētnieki iesaka asfaltēt divus ceļu posmus – V1011 (Misa–Bāliņi)
un P88 (Bāliņi–Vecumnieki) –, kuru kopējais garums ir 5,8
kilometri un kas atrodas 9,2 kilometru garajā maršrutā
Misa–Vecumnieki. Ņemot vērā vidusskolas reorganizāciju,
pētnieki uzsvēra, ka apkārtnes iedzīvotājiem Vecumnieki ir
nozīmīgākais centrs, kur pieejami pakalpojumi un vidusskola.
Tālākā perspektīvā nozīmīgs būtu Misas savienojums arī ar
attīstības centru Bausku (pa autoceļu V1012). Šo divu ceļu posmu
asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1050 iedzīvotājiem,
liecina pētnieku aplēses.
25,4 kilometrus garajā maršrutā Kalnciems–Jelgava pētnieki
aicina noasfaltēt deviņus kilometrus garo ceļa posmu V1065
(Celmraugciems–Svētvaldes), kura noasfaltēšana ļautu minētajā
maršrutā ietaupīt trīs minūtes, un dzīves kvalitāte uzlabotos
1971 iedzīvotājam. Pētnieki skaidroja, ka iemesls šī ceļu posma
asfaltēšanai ir plānotā vidusskolas reorganizācija Kalnciemā.
Lai arī Jelgava pa asfaltu ir sasniedzama pa otru Lielupes krastu,
šis ceļš ir par astoņiem kilometriem īsāks un ļoti aktīvi
izmantots vietējo iedzīvotāju vidū – tas ir viens no
visintensīvāk izmantotajiem grants ceļiem Latvijā. No šī ceļa
asfaltēšanas potenciāli iegūtu liels skaits cilvēku, jo Jelgava
ir tuvākais reģionālais centrs, kurā pieejams plašs pakalpojumu
klāsts. Savukārt Jelgavas iedzīvotājiem uzlabotos Jūrmalas
rietumdaļas sasniedzamība.
Noasfaltējot 7,5 kilometrus garo ceļa posmu V1033 (Svitene–Rundāles
pils), kas atrodas 19,6 kilometrus garajā maršrutā Svitene–Bauska,
tiktu paātrināts savienojums ar attīstības centru Bausku un
novada centru Pilsrundāli. Tas ietekmētu lielāko daļu pagasta
iedzīvotāju, pārliecināti pētnieki. Alternatīva būtu autoceļa
V1030 asfaltēšana, kas asfaltējamo posmu samazinātu par diviem
kilometriem, taču kopējais ceļā pavadītais laiks pieaugtu par
piecām minūtēm.
Lai arī 4,4 kilometrus garais ceļa posms V1106 (Bukaiši–Augstkalne)
ir nedaudz garāks nekā taisnākais ceļš uz Dobeli, asfaltējot
tieši šo posmu, Bukaišu un apkārtnes iedzīvotājiem pavērtos
iespējas ātrāk sasniegt ne tikai pagasta centru Augstkalni, novada
centru Zelmeņus, tuvāko attīstības centru Dobeli, bet arī
Jelgavu un Rīgu.
Noasfaltējot 4,4 kilometrus garo ceļa posmu V1003
(Kurmene–Vecumnieki), Kurmenes iedzīvotāji pa labāku ceļu varēs
sasniegt tuvāko vidusskolu un novada centru Vecumniekos, kā arī
attīstības centru Aizkraukli un Rīgu.
Tā kā Lestene ir ievērojams ciems, pagasta centrs ar valsts mēroga
kultūrvēsturiskiem objektiem – Lestenes baznīcu un Otrā
pasaules kara brāļu kapiem –, pētnieki rosina asfaltēt divus
ceļu posmus –V1101 (Lestene–Aizstrautnieki) un V1101
(Aizstrautnieki–Galenieki) –, kuru kopējais garums ir 14,1
kilometrs. Tādā veidā asfaltēto ceļu tīklam tiks pieslēgti
divi nozīmīgi ciemi – Lestene un Aizstrautnieki –, kam
ievērojami uzlabotos gan tuvākā attīstības centra Dobeles, gan
Rīgas sasniedzamība. Tāpat šī ceļa asfaltēšana paātrinātu
Dobeles sasniegšanu Džūkstes iedzīvotājiem. Maršruts
Lestene–Dobele tiktu saīsināts par nepilniem deviņiem
kilometriem.
Ņemot vērā skolu tīkla izmaiņas netālajos Mežgaļos, kur mācās
apkārtnes bērni, pētnieki rosina noasfaltēt ceļa posmu V1021
(Ērgļi–Grenctāles pienotava), kas atrodas 20,5 kilometrus garajā
maršrutā Ērgļi (Brunavas pagasts)–Bauska. Ceļa noasfaltēšana
lielākajai daļai Brunavas pagasta iedzīvotāju ievērojami uzlabos
Bauskas, kā arī Rīgas sasniedzamību, pārliecināti pētnieki.
Maršrutā Pāce–Bauska pētnieki aicina noasfaltēt divus nelielus
ceļu posmus – V1026 (Pāce – V1043) un V1043 (Gruncki –
V1025), kuru kopējais garums ir 2,6 kilometri. Lai arī
asfaltējamais posms ir neliels, tā asfaltēšana paātrinātu
ievērojamam iedzīvotāju skaitam nokļūšanu gan uz tuvāko
sākumskolu un pagasta centru Uzvarā, gan uz attīstības centru
Bausku. Pētnieku aplēses liecina, ka tas uzlabotu dzīves kvalitāti
430 Gailīšu iedzīvotāju.
Noasfaltējot 4,5 kilometrus garo posmu V822 (Asare–Vilkupe), kas
atrodas 52,6 kilometrus garajā maršrutā Asare–Jēkabpils,
Ancenes un Asares iedzīvotāji tiktu nodrošināti ar ātrāku
novada centra Aknīstes (tuvākās pamatskolas) un Jēkabpils
sasniedzamību. Tas uzlabotu dzīves kvalitāti 480 Asares un Rubeņu
iedzīvotāju.
Tāpat pētnieki uzskata par nepieciešamu noasfaltēt 2,1 kilometru
garo ceļa posmu V823 (Gārsene– P73), kas atrodas 51,8 kilometrus
garajā maršrutā Gārsene–Jēkabpils. Gārsenes un apkārtnes
iedzīvotājiem tādējādi būtu ērtāka novada centra Aknīstes un
attīstības centra Jēkabpils sasniegšana.
Visbeidzot pētījumā aicināts noasfaltēt 47,9 kilometrus garajā
maršrutā Kraujas–Jēkabpils esošo ceļa posmu V810
(Kraujas–Valdiķi), ņemot vērā, ka Kraujās atrodas Aknīstes
psihoneiroloģiskā slimnīca. Krauju pieslēgšana asfaltēto ceļu
tīklam uz novada centru Aknīsti un tuvāko attīstības centru
Jēkabpili būs ļoti nozīmīga slimnīcas darbiniekiem, tās
pacientiem, viņu viesiem, kā arī preču piegādes transportam,
teikts pētījumā.
Kā ziņots, pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības
iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” ieteiktie prioritāri
asfaltējamie ceļu posmi būtiski uzlabos sasniedzamību aptuveni 28
600 iedzīvotāju.
Pētījuma autori kopumā piedāvā prioritāri asfaltēt 31 ceļu
posmu 263 kilometru garumā, kas būtiski uzlabos sasniedzamību ap
28 600 iedzīvotāju (vidēji 109 cilvēkiem vienā kilometrā).
Foto: no arhīva
