No IZM pētījuma izriet, ka Jelgavā mazākumtautību jaunieši turpmāk varētu mācīties latviešu vidusskolās.
No nolieguma līdz piesardzīgai pauzei – dažnedažādi Latvijā tiek vērtēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītais un tās mājaslapā publicētais apjomīgais pētījums “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”. Tā autori ir ģeogrāfu grupa, ko vadīja Jānis Turlajs, karšu izdevniecības “Jāņa sēta” galvenais redaktors un dibinātājs. Pētījuma tekstā, kam pievienotas kartes, shēmas, diagrammas kā putna lidojumā, skatoties no augšas un smalkāk neiedziļinoties vietējās dzīves niansēs, ar matemātisku loģiku tiek pamatota daudzu Latvijas skolu samazināšanas (no vidusskolām uz pamatskolām vai pat sākumskolām) vai arī slēgšanas nepieciešamība.
Pētījuma skaudro secinājumu pamatā ir aplēse, ka kopš 2000. gada skolēnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz uz pusi, bet pietiekama skolu tīkla optimizācija tā arī nav veikta. Tās trūkums negatīvi ietekmē valsts budžetu un izglītības sistēmas konkurētspēju. Vidējais skolēnu skaits Latvijā uz vienu pedagogu (9,8) ir viens no zemākajiem ES. Pasaulē pamatskolu klasēs tas ir vidēji 24 un tikai valstīs ar augstiem ienākumiem vidēji 14. “Kāpēc Latvija, būdama viena no nabadzīgākajām ES valstīm, uztur vienu no dārgākajiem skolu tīkliem?” retoriski jautāts pētījumā.
Priekšnieku daudz, nodokļu maksātāju maz
Pagaidām demogrāfiskās prognozes nav iepriecinošas. Latvijas iedzīvotāju skaits līdz 2020. gadam varētu sarukt līdz 1,88 miljoniem, bet 2030. gadā Latvijā, iespējams, dzīvos tikai 1,63 miljoni, kas ir par miljonu mazāk nekā 80. gadu beigās.
Pētnieki atzīst, ka valstī būtu jāceļ darba efektivitāte publiskajā sektorā. Latvijā joprojām bez konkurences strādā pārmērīgi liels skaits valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu. Vēl vairāk šīs iestādes un uzņēmumus novājina izplatītā pie varas esošo politisko spēku (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) prakse dažādos amatos iekārtot darbiniekus, kurus atlasa nevis pēc profesionāliem kritērijiem, bet pēc lojalitātes pie varas esošajiem.
Uz arodskolām aizies vairāk
Ļoti būtiska loma kvalificēta darbaspēka deficīta un jauniešu bezdarba mazināšanā ir profesionālās izglītības sistēmas reformai un modernizācijai. Pēdējo gadu laikā valsts ir veikusi būtiskas investīcijas profesionālās izglītības laukā. Tiek plānots audzēkņu pieplūdums līdz 50 procentiem no vidusskolas vecuma jauniešiem. Vidusskolām, prognozējot skolēnu skaitu, ar šādu varbūtību būtu jārēķinās. Profesionālo skolu prestižs pagaidām ir zemāks, to audzēkņi sliktāk mācās. 2016. gadā profesionālo skolu absolventu vidū bezdarbnieku īpatsvars bija vidēji 2,7 reizes augstāks nekā starp vidusskolu beidzējiem. Tomēr profesionālo skolu līmenis un prestižs aug.
Joprojām aktuāla problēma ir neracionāls valsts finansējuma izlietojums augstākajā izglītībā, gatavojot neadekvāti lielu speciālistu skaitu profesijās, kam darba tirgū nav pieprasījuma. Tāpat savu risinājumu valsts līmenī gaida problēma saistībā ar nepietiekamo zināšanu līmeni, kāds lielai vidusskolu absolventu daļai ir eksaktajos priekšmetos, īpaši matemātikā, fizikā un ķīmijā. Tas neļauj aizpildīt pat valsts budžeta apmaksātās un darba tirgū pieprasītās studiju vietas inženierzinātnēs, īpaši reģionālajās augstskolās, tostarp LLU. Liels ir arī studentu atbirums, sevišķi pirmajos kursos. Minētais liecina par milzīgu augstākajai izglītībai atvēlēto resursu neracionālu izlietojumu. Iespējams, risinājums, kas mazinātu budžeta vietās studējošo nesamērīgi lielo atbirumu, būtu līguma slēgšana ar studentiem, uzsākot studijas, kas tiem uzliktu par pienākumu, tās pārtraucot, valstij atmaksāt vismaz pusi studijām iztērētā finansējuma.
Skolā grib ieaudzināt lojalitāti
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko pēc neatkarības atjaunošanas mēģina tikt galā Latvijas valsts, ir Krievijas informatīvajā telpā dzīvojošo iedzīvotāju integrācija. Ņemot vērā, ka šī valsts ar masu mediju palīdzību cenšas mazināt šīs iedzīvotāju daļas lojalitāti Latvijas valstij un aizkavēt to integrāciju tās sabiedrībā, ietekmīgākais veids, kā tam pretoties, ir gudra izglītības politika. Par spīti plašajiem protestiem, kas bija vērojami 2004. gadā saistībā ar reformām mazākumtautību skolās, valsts valodas zināšanas mazākumtautību jauniešiem ir būtiski uzlabojušās, līdz ar to ceļot viņu konkurētspēju darba tirgū pēc skolas beigšanas. Pētījuma autoru intervijās ar skolu vadību, pedagogiem un vidusskolēniem gūtā informācija liecina, ka mazākumtautību jauniešiem lielākoties nav problēmu proģimnāzijas vai vidusskolas posmā turpināt mācības skolās ar latviešu mācību valodu. Vienlaikus organiski notiek šo jauniešu pārorientācija uz proeiropeisko mediju telpu pat tad, ja ģimenē joprojām dominējošie ir kaimiņvalsts mediji.
Pētījumā tiek atzīmēts, ka dažās mazākumtautību skolās Rīgā sarunās ar pētniekiem vairāki neatkarības laikā diplomu ieguvušie krievu tautības pedagogi (augstskolas diploms ir apliecinājums valsts valodas zināšanām) atklāja, ka skolas vadības atbalstītā latviešu valodas nelietošana ikdienā šajās skolās uztur vidi, kas ne tikai neveicina valsts valodas apguvi, bet, neesot praktiskam lietojumam, sekmē augstskolā gūto zināšanu aizmiršanu. Uzrunātie Valsts valodas centra darbinieki, komentējot problēmu, pētniekiem norādījuši uz normatīvā regulējuma nepilnībām, kas bez darba devēja – pašvaldības – atbalsta neļauj straujāk uzlabot situāciju, jo problemātiskās skolas, reaģējot uz dienestu konstatētajiem pārkāpumiem, “tiek cauri ar formālu atrakstīšanos”.
Jelgavā sešu vidusskolu vietā pietiktu ar četrām
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits Jelgavā samazinājies par vairāk nekā septiņiem tūkstošiem jeb 11 procentiem, bet bērnu un jauniešu skaits sarucis krietni straujāk – no 14,8 līdz 12,1 tūkstošiem jeb par 18 procentiem.
Līdz ar to Lielupes kreisajā krastā pētījuma autori aicina saglabāt Valsts ģimnāziju (OCE 60), Spīdolas ģimnāziju (OCE 64,8, pēc šī rādītāja otra labākā skola Zemgalē, labākā – Dobeles Valsts ģimnāzija) un Tehnoloģiju vidusskolu (OCE 46,2), kas īsteno valstiski nozīmīgas dabas un inženierzinātņu programmas. Savukārt Pārlielupē ieteikts saglabāt un attīstīt 4. vidusskolu (OCE 54,1). Šīs skolas līdz šim spējušas piesaistīt vairāk skolēnu vidusskolas posmā. Jelgavas 5. vidusskola (OCE 56,2) un 6. vidusskola (OCE 49,2), kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, nepietiekamā skolēnu skaita dēļ būtu jāreorganizē par pamatskolām.
Ozolnieku jaunieši ir mobili
Nepietiekamā vidusskolēnu skaita un zemā sekmju indeksa dēļ Ozolnieku vidusskolu (OCE 38,1) ieteikts pārveidot par sākumskolu, pat neņemot vērā salīdzinoši pozitīvās demogrāfijas tendences. Autori paredz vidusskolēnu mācīšanos kādā no skolām Jelgavā, jo tuvākā atrodas tikai deviņu minūšu braucienā pa asfaltētu ceļu, kas jau patlaban ir ierasta prakse ievērojamam skaitam skolēnu no Ozolniekiem.
Straujā iedzīvotāju skaita krituma, nepietiekamā vidusskolēnu skaita un zemā sekmju līmeņa dēļ arī Vircavas vidusskolu (OCE 31,6) vajadzētu reorganizēt par sākumskolu, un skolēni mācības varētu turpināt kādā no skolām Jelgavā.
Līdzīgi iemesli norādīti arī Elejas vidusskolas (OCE 38,1) statusa maiņai, pārveidojot to par pamatskolu. Pētījuma autori paredz, ka lielākā daļa vidusskolēnu mācības varētu turpināt kādā no skolām Jelgavā, kurai ir lielākā vilkme un daudzveidīgākā izglītības un pakalpojumu pieejamība reģionā. Tostarp plānotie 15 skolēni no Sesavas pagasta to varētu darīt kādā no skolām viņiem tuvākajā Bauskā, bet pieci skolēni no Vilces pagasta Mūrmuižas apkārtnes varētu doties uz Dobeli.
Par sākumskolām ieteikts pārveidot arī Kalnciemā esošo Kalnciema pagasta vidusskolu (OCE 39,2) un Valgundes pagastā esošo Kalnciema vidusskolu (OCE 44,4). Paredzams, ka Kalnciema pagasta vidusskolas vecāko klašu skolēni mācības turpinās kādā no skolām Kauguros. Ja pēc autoru ierosinājuma tiktu noasfaltēts vietējā autoceļa posms starp Kalnciemu un Jelgavu Lielupes labajā krastā, krietni uzlabotos Jelgavas skolu sasniedzamība pa asfaltētu ceļu, kas, visticamāk, veicinātu Kalnciema skolēnu un viņu vecāku izvēli par labu mācībām Jelgavā. Savukārt lielākā daļa Kalnciema vidusskolas vidusskolēnu zināšanas turpinātu apgūt Jelgavā, līdz kurai iespējams nokļūt 22 minūtēs pa asfaltēto ceļu, bet trīs skolēni no Tīreļu ciema varētu doties uz Babītes vidusskolu Piņķos 24 kilometru attālumā.
Pašvaldībās ir pretargumenti
Likums paredz, ka pēdējais vārds skolu pastāvēšanā un pārveidošanā ir pašvaldībām.
Sevišķi Latgalē J.Turlaja pētījums vairākus pašvaldību vadītājus ir rosinājis ieteiktajām pārmaiņām meklēt pretargumentus. Pie tādiem tiek minētas, piemēram, saistības ar ES. Proti, saņemot ES līdzfinansējumu daudzviet veiktajai skolu ēku renovācijai, pašvaldības ir parakstījušas apņemšanos, ka skolas vismaz kādu laiku pastāvēs. Tiek piesauktas pat valsts drošības intereses Krievijas pierobežā.
Turpretī Jelgavas reģionā pašvaldību pārstāvji un lietpratēji izglītības jomā ar viedokļiem par šo pētījumu nesteidzas. Pirmā savu attieksmi pauda Ozolnieku novada pašvaldība, kuras mājaslapā 27. oktobrī tika publicēts raksts savas vidusskolas aizstāvībai.
Tajā minēts, ka novads ir viena no iecienītākajām jaunu ģimeņu dzīvesvietām Zemgalē, tādēļ Ozolnieku vidusskolas skolēnu skaits beidzamajā laikā ir nevis sarucis, bet ievērojami audzis, turpina augt un nu jau pārsniedz sešus simtus. Šajā mācību gadā Ozolnieku vidusskolā ir izveidotas četras pirmās klases ar 84 skolēniem. “Ozolnieku novada skolās kopumā mācās 73 potenciālie 10. klases skolēni. Tātad Ozolnieku vidusskolai ir iespējas sasniegt visus nepieciešamos rādītājus, lai tā varētu turpināt darbu un attīstību,” minēts novada mājaslapā. Novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš raksta, ka vēlas pētījumā iesaistītās personas uzaicināt ciemos uz Ozolniekiem, lai paskatītos, kas ir Ozolnieki, – augošs, apdzīvots un jaunu ģimeņu iecienīts novads, “kur ir jādomā par izglītības iestāžu paplašināšanu, nevis skolas aizvēršanu”.
Tomēr Ozolnieku novada mājaslapā publicētais teksts nesniedz atbildi, kāpēc tagad Ozolnieku vidusskolā 10., 11. un 12. klasē katrā mācās mazāk par divdesmit skolēniem un jau gadiem ir iezīmējusies tendence, ka lielākā daļa novada jauniešu vidējo izglītību iegūst Jelgavā, dažkārt arī Rīgā. Tieši šis fakts J.Turlaja grupas pētniekiem ir ļāvis izdarīt secinājumus par skolas pārveidošanu. Ozolnieku novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša skaidro, ka pašvaldībai ir mērķis celt izglītības kvalitāti un vairot skolēnu skaitu Ozolnieku vidusskolā.
Ar secinājumiem par pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” nesteidzas Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. “Svarīgi, ka, veicot pētījumu, visu pašvaldību izglītības iestāžu darbs vērtēts, ievērojot vienotas pētīšanas metodes. Izglītības pieejamība analizēta, ievērojot demogrāfisko, iedzīvotāju mobilitātes un tautsaimniecības kontekstu, izglītības kvalitātes un citus aspektus. Esam rosinājuši visus izglītības iestāžu vadītājus, pedagogus iepazīties ar pētījumu un pedagogu darba sanāksmēs diskutēt par tajā izteiktajiem izaicinājumiem, secinājumiem un priekšlikumiem optimāla izglītības iestāžu tīkla attīstībai. Aicinu arī vecākus iepazīties ar pētījumu, svarīgi ir skolu padomēm iepazīties ar pētījumu, diskutēt par priekšlikumiem, vērtēt savas skolas sniegumu un saskatīt turpmākās attīstības perspektīvas. Pētījumu publicēsim Izglītības pārvaldes mājaslapā. Par iespējamām publiskām diskusijām spriedīsim pēc pētījuma rūpīgas analīzes,” secina G.Auza.
Vēlas saglabāt kaut vienu mazākumtautību vidusskolu
Par Jelgavas vidusskolām, ko nepietiekamā skolēnu skaita dēļ ieteikts pārveidot par pamatskolām, Jelgavas domes deputāts Andrejs Eihvalds spriež, ka pašreizējā kārtība, kad pilsētā ir divas mazākumtautību skolas, nav maināma. Viņaprāt, tas, ka ne 5. vidusskolā, ne arī 6. vidusskolā 10., 11. un 12. klasē nav paralēlklašu, nav arguments, lai skolas apvienotu. “Domāju, ka, atņemot skolai vidusskolas klases, mazinās sekmju līmenis arī jaunākajās klasēs. Turklāt abas mazākumtautību vidusskolas ir katra savā pilsētas galā,” spriež deputāts.
6. vidusskolas skolēnu vecāku pārstāve Marina Burova, kas pagājušajā vasarā aktīvi diskutēja ar pašvaldības vadību par Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas pārcelšanu uz 6. vidusskolas telpām, ir iepazinusies ar J.Turlaja grupas pētījumu un uzskata, ka Jelgavā noteikti jāsaglabā kaut viena mazākumtautību vidusskola, bet labākajā gadījumā divas. “Es gan nezinu, vai diskusija šajā jautājumā ir iespējama, jo mūsu skolas direktore rīkojas tā, kā pašvaldībā liek,” tā M.Burova. Jāpiebilst, ka mazākumtautību skolās mācības notiek bilingvāli, bet papildus tiek mācīta mazākumtautības (5. un 6. vidusskolā – krievu) literatūra un valoda.
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone ir solījusi laikrakstam sagatavot arī savas pašvaldības viedokli par pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, ko plānojam publicēt nākamajā “Ziņu” numurā.
Lielākā Latvijā
Pētījumā minēts, ka jau ilgāku laiku Latvijā lielākā sākumskola ir Jelgavas 4. sākumskola, kurā šajā mācību gadā mācās 972 skolēni, bet iepriekšējos gadus to skaits pārsniedza pat tūkstoti. Skolas direktore Agita Lundberga teic, ka skolai ir pietiekami lielas telpas, kas atļauj strādāt ar šādu bērnu skaitu. Viņa uzskata, ka zināmi ierobežojumi skolēnu uzņemšanā varētu būt nākamajā mācību gadā, kad Latvijā sāksies pāreja uz mācībām skolā no sešu gadu vecuma. Tad vienu gadu skolā būs gan sešgadīgie, gan septiņgadīgie pirmklasnieki. Lai atslogotu sporta zāli, skolas pagrabstāvā tiek ierīkota vingrotava, kuras aprīkojumā tiek ieguldīta šogad trešo reizi iegūtās izglītības kvalitātes balvas “Zelta grauds” nauda.
Kas notiks, ja viss paliks pa vecam?
Arvien tukšāko skolu ēku uzturēšana uz katru skolēnu prasīs aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas, kas būs jāatņem veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām.
Zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus viņu vietā atrast būs aizvien grūtāk.
Skolām trūks līdzekļu, lai iegādātos mūsdienīgu aprīkojumu laika garam atbilstoša mācību procesa nodrošinājumam.
Izglītības līmeņa atpalicība lauku skolās augs vēl vairāk. Ierobežotais interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums mazajās lauku skolās savu talantu izkopšanā turpinās nostādīt to skolēnus nevienlīdzīgā situācijā ar lielo skolu audzēkņiem un mazinās turpmāko konkurētspēju.
Mazajās lauku skolās palielināsies maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, jo vecāki, kas to varēs atļauties, visticamāk, izvēlēsies vest savas atvases uz pilsētas skolām, kur izglītības līmenis ir augstāks. Tas vēl vairāk pazeminās vidējo izglītības līmeni lauku skolās.
Augs kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, radot draudus tālākai attīstībai un apstākļus investīciju un konkurētspējīgākā darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.
Apstākļos, kad demogrāfiskās situācijas dēļ sociālais slogs uz strādājošajiem nodokļu maksātājiem strauji palielinās (atbilstoši prognozēm 1,5 reizes līdz 2030. gadam), uzskaitīto problēmu kopums izraisīs strauju nabadzības pieaugumu, kas sekmēs tālāku valsts atpalicību.
Kas ir OCE?
Obligāto centralizēto vidusskolu eksāmenu indekss OCE ir viens no objektīvākajiem izglītības kvalitātes rādītājiem. To aprēķina šādi: summē matemātikas, svešvalodas un latviešu valodas eksāmenu vērtējumu, tad šo summu izdala ar skolas mācību gada sākumā norādīto 12. klašu skolēnu skaitu, tad izdala ar 3. Labākajām Latvijas vidusskolām tas pārsniedz 70, vājākajām ir zem trīsdesmit.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
