2. novembra vakarā biju nolēmusi aiziet uz naktsklubu «Tonuss» un, kā jau šādās reizēs gadās, jau pirms iekļūšanas zālē biju diezgan krietni iedzērusi, tādēļ arī īsti nezinu, cik bija pulkstenis.
Izmanto nespēju pretoties
Sievietes stāsts
2. novembra vakarā biju nolēmusi aiziet uz naktsklubu «Tonuss» un, kā jau šādās reizēs gadās, jau pirms iekļūšanas zālē biju diezgan krietni iedzērusi, tādēļ arī īsti nezinu, cik bija pulkstenis, kad naktskluba kāpņu telpā man pienāca klāt municipālie policisti un lika tiem doties līdzi. Alkohols bija diezgan pamatīgi iedarbojies, tomēr policistu rīcība likās dīvaina un mani tā sadusmoja. Jau pašā sākumā pieprasīju, lai tie sastādītu protokolu, taču neviens par prasīto nelikās ne zinis. Vēlāk, kad manīju, ka par protokola sastādīšanu viņi pat nedomā, pieprasīju, lai ved mani mājās, kam beigu beigās viņi arī piekrita. Kad laimīgā kārtā biju nogādāta mājās, jutos tik ļoti piekususi, ka vienīgā doma, kas mani pārņēma, bija, kā ātrāk tikt līdz gultai, lai varētu kārtīgi izgulēties. Šā paša noguruma un alkoholiskā reibuma dēļ neaizslēdzu durvis. Tiklīdz galva bija skārusi spilvenu, tā aizmigu, tādēļ nedzirdēju, kā atvērās durvis un pa tām kāds ienāca. Pamodos tikai tad, kad jutu, ka man kāds pieskaras. Samiegojusies vēroju, kā viens no municipālajiem policistiem, kas atveda mani mājās, izģērbjas un lien pie manis gultā. Vēlāk šo pašu procedūru veica arī abi pārējie policijas darbinieki. Alkohola reibumā notiekošajam nespēju nedz iebilst, nedz arī pretoties, tādēļ par tās nakts notikumiem neko nezina kaimiņi, kas tajā laikā noteikti gulēja saldā miegā. To laiku, ko policisti pavadīja manā istabā, kārtīgi neatceros, jo ik pa brīdim alkohola dēļ «atslēdzos», taču zinu: kamēr viens ar mani stājās dzimumattiecībās, abi pārējie istabā neatradās – acīmredzot pieklājīgi gaidīja aiz durvīm, un, kad pirmais bija galā, rindas kārtībā nāca iekšā nākamais «gribošais» policists. Kad visi trīs policisti bija savu darāmo beiguši, viņi aizgāja, atstājot mani vienu. Kad nākamajā rītā pamodos, lai arī ar nepilnībām, tomēr atcerējos nakts notikumus, tādēļ gāju uz policiju, lai uzrakstītu iesniegumu. Jau pirmajā ziņojumā atteicos no krimināllietas ierosināšanas, taču tajā pašā laikā noteikti uzskatu, ka noklusēt šo gadījumu arī nedrīkst – cilvēkiem jāzina, ka arī no policistiem – iedzīvotāju miera sargātājiem – var sagaidīt šādus gājienus.
Kopš tā vakara es vairs nespēju kārtīgi gulēt, jo no manis neatkāpjas bailes, ka kāds no viņiem atkal varētu parādīties un uzrakstītā iesnieguma dēļ fiziski izrēķināties. Kad biju uzrakstījusi iesniegumu, viņi vairākkārt bija gan paši atnākuši, gan arī sūtījuši starpniekus. Drīz pēc atgadījuma viņi man piedāvāja diezgan ievērojamu naudas kompensāciju, kas man noteikti noderētu, taču es neuzdrīkstējos to pieņemt – man ir bail no viņiem ņemt naudu. Turklāt uzskatu, ka tas būtu nepareizi. Tagad es zinu divus no viņiem. Vienu pazinu jau agrāk, jo kādu laiku bijām strādājuši vienā darbavietā. Trešo policistu vēl joprojām nepazīstu, un neviens man arī nesaka viņa vārdu. Ļoti atvieglota jutos, kad pēc medicīniskās pārbaudes, ko prasīja arī policijā, uzzināju, ka neesmu stāvoklī. Lai arī neatbalstu abortus, noteikti izvēlētos šo risinājumu.
Pašlaik izvairos staigāt pa ielām, jo ir sajūta, ka ikviens no pretimnācējiem zina par notikušo, un ir iespējams, ka katru dienu neskaitāmas reizes eju garām trešajam policistam, kas noteikti par šo situāciju no sirds uzjautrinās. Pašlaik jūtos nomākta, jo saprotu, ka tās nakts notikumos ļoti lielā mērā esmu vainojama pati. Šī apziņa arī ir viens no iemesliem, kādēļ nevēlējos ierosināt krimināllietu. Es nedrīkstēju būt tik lielā reibumā, lai nespētu pati sevi aizsargāt. Tieši mans reibums un tā iespaidā vaļīgā izturēšanās ir vieni no iemesliem, kas policistus mudināja uz turpmāko rīcību, taču apzinos arī, ka viņi nedrīkst palikt nesodīti. Visi šie policisti pildīja dienesta pienākumus, tādēļ viņiem vajadzēja apjēgt, ko dara un kādas tam varētu būt sekas.
Krimināls noziegums nav konstatēts
Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieka Haralda
Dauginoviča komentārs
Tā kā jau pirmajā iesniegumā, kas tika reģistrēts nākamajā dienā pēc starpgadījuma, lasāms, ka cietusī nevēlas nevienu saukt pie kriminālatbildības, un medicīniskajā apsekošanā, kas tika veikta Jelgavas pilsētas slimnīcā, netika konstatētas nekādas vardarbības pēdas, jāsecina, ka nekāds kriminālnoziegums nav bijis. Vienīgais, ko municipālās policijas darbiniekiem var pārmest, ir novirzīšanās no dienesta pienākumu pildīšanas un izklaidēšanās darba laikā – tātad disciplīnas pārkāpums. Viņi nedrīkstēja novirzīties no darba pienākumiem pilsētā, kur ir tik augsts noziedzības līmenis. Policijas izmeklēšanas slēdziens ir, ka nozieguma šajā gadījumā nav. Man pašam nav īsti skaidrs, kādēļ šī sieviete vispār rakstīja iesniegumu, ja nevēlas sākt kriminālizmeklēšanu. Tā kā visi trīs municipālie policisti ir saukti pie atbildības par disciplīnas pārkāpumu un atbrīvoti no darba municipālajā policijā, lieta ir izbeigta.
Dienesta izmeklēšana tika veikta
Municipālās policijas priekšnieka Fēliksa Jasena komentārs
Četru piecu dienu laikā tika veikta dienesta izmeklēšana. Tās rezultāti tika iesniegti valsts policijā. Šie trīs policijas darbinieki vairāk nekā uz trim stundām patvaļīgi bija atstājuši dežūrdaļu, par ko arī ir atlaisti no darba municipālajā policijā, bet, vai ir notikusi izvarošana, tā nav mana kompetence, tādēļ to nekomentēju.
Par turpmāko izmeklēšanas gaitu neko nezinu un atsakos dot savu bijušo darbinieku uzvārdus.
Izmeklēšanu turpina prokuratūra
Zemgales tiesas apgabala prokurora vietniece Genovefa Celma «Zemgales Ziņām» paskaidroja, ka prokuratūra turpina šīs lietas izmeklēšanu, tāpēc pagaidām atturas to komentēt.
